Labrīt

Darba devēji aktīvi iesaistās NVA projektā jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanā

Labrīt

Venecuēlā notiks protesta akcijas pret sociālistu prezidentu Maduro

Ungārijai, Čehijai un Polijai dots mēnesis, lai sāktu uzņemt patvēruma meklētājus

Ungārijai, Čehijai un Polijai dots mēnesis, lai sāktu uzņemt patvēruma meklētājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 2 mēnešiem.

Ungārijai, Čehijai un Polijai ir mēnesis laika, lai mainītu savu nostāju un sāktu uzņemt patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas. Tā aizvadītajā nedēļā paziņoja Eiropas Komisija (EK). Dienu iepriekš arī Eiropas Savienības (ES) Tiesas ģenerāladvokāts savos secinājumos apgāza Ungārijas un Slovākijas iesniegtos argumentus. Abas valstis mēģina apšaubīt bēgļu uzņemšanas kvotu likumību. Galīgais lēmums šajā lietā ir gaidāms līdz gada beigām.

Jūlija beigās Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija saņēma divas nepatīkamās ziņas migrācijas jomā. Vispirms Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts izklāstīja savu nostāju lietā par tā dēvētajām bēgļu kvotām.

Tiesas sēdē Luksemburgā ģenerāladvokāts apgāza Ungārijas un Slovākijas argumentus, ar kurām abas valstis mēģināja pierādīt, ka ES Padomes 2015. gada lēmums par patvēruma meklētāju pārvietošanu pa dažādām Eiropas valstīm ir pretlikumīgs.

Ģenerāladvokāts uzskata, ka kvotas bija adekvāta atbilde uz milzīgo migrācijas vilni, kas toreiz pāršalca Grieķiju un Itāliju. Tās ir skaidri palīdzējušas sadalīt atbildības nastu starp dažādām valstīm.

Lai gan ģenerāladvokāta viedoklis Eiropas Savienības tiesai nav saistošs, bieži vien galīgais tiesnešu lēmums sakrīt ar ģenerāladvokāta viedokli. 

Slovākijas premjers Roberts Fico savos komentāros bija diezgan skops, vien sakot, ka vēlas sagaidīt  galīgo spriedumu, kas ir gaidāms līdz gada beigām.

"Mums ir nopietna problēma ar kvotām. Un par to, kas notiks, kad tiesa pieņems lēmumu, mēs tad arī runāsim. Es negribu šobrīd spekulēt par to, kāda varētu Slovākijas valdības rīcība," teica Fico.

Lai meklētu risinājumu, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir piedāvājis tuvākajos mēnešos sarīkot tikšanos ar četriem Višegradas valstu premjeriem. Tā varētu notikt septembra beigās vai oktobrī. Iespējams, ka tajā piedalīsies arī Itālijas valdības vadītājs. 

"Kas attiecas uz migrāciju, mēs gaidām galīgo Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Un es gribētu, lai uz daļu no gaidāmās tikšanās starp Eiropas Komisiju un četru Višegradas valstu premjeriem, ja tāda notiks, tiktu uzaicināts arī Itālijas premjers, jo Slovākija un pārējās valstis vēstulē Itālijas premjeram ir izrādījušas vēlmi rast kompromisu šajā jautājumā," sacīja Junkers.

Tomēr par to, kāds varētu būt šis kompromiss, pagaidām ir grūti spriest. Premjers Fico, kurš iepriekš ir teicis, ka musulmaņus integrēt neesot iespējams, tagad vēlas piedāvāt naudu, tehniku un speciālistus.

"Mēs esam nosūtījuši Itālijas premjeram vēstuli, kurā mēs izsakām gatavību paust solidaritāti ar Itāliju. Esmu pārliecināts, ka starp četriem Višegradas valstu premjeriem un Itālijas valdības vadītāju drīzumā notiks tikšanās, gluži kā tas bija ar Francijas prezidentu. Un tajā mēs vēlreiz piedāvāsim veidus kā mēs visefektīvāk varam izrādīt solidaritāti. Runa ir par naudu, speciālistiem un ekipējumu," sprieda Fico.

Tomēr EK uzskata, ka ar to ir par maz. Tādēļ Polijai, Ungārijai un Čehijai ir dots mēnesis, lai mainītu savu nostāju bēgļu uzņemšanas jomā. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija var vērsties tiesā par Eiropas likumu nepildīšanu. ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls gan pauda cerību, ka pie tā nevajadzēs ķerties.

"Ticiet man, tas, ka mēs esam nonākuši šajā situācijā, man nesagādā nekādu prieku. Tas nebija mūsu mērķis, un mēs nevēlamies tā turpināt. Tādēļ es ceru, ka šajā pēdējā posmā saprāts ņems virsroku," sacīja Avramopuls.

Avramopuls vairākkārt pasvītroja, ka Brisele ir gatava palīdzēt Polijai, Ungārijai un Čehijai atrisināt viņu oficiāli paustās bažas. Tās lielākoties skar grūtības veikt migrantu drošības pārbaudes, nespēju atrast cilvēkus, kuri gribētu pārcelties uz šīm valstīm un citus argumentus. Tomēr migrācijas komisāram ir sajūta, ka tās ir tikai atrunas.

"Problēma jau nav tur. Problēma ir kaut kur citur. Jautājums ir: vai šīs valstis patiesi vēlas piedalīties šajā projektā, šajā mehānismā vai ne?

Jo, lai gan mēs esam daudz ko izmēģinājuši, un esmu daudzreiz tur bijis, lai pārliecinātu mūsu sarunu partnerus un draugus, joprojām ir vērojama zināma atturība un nevēlēšanās," uzskata Avramopuls.

Bēgļu pārvietošanas programmā Ungārija un Polija līdz šim nav uzņēmušas nevienu cilvēku. Savukārt Čehija sākumā ir pārvietojusi dažus, bet jau gadu atsakās ņemt jaunus patvēruma meklētājus.

Avramopuls uzsver, ka gadījumā, ja šīs valstis izpildītu savas saistības, problēma ar šobrīd Grieķijā un Itālijā esošajiem bēgļiem tiktu atrisināta. Briseles sniegtā statistika liecina, ka Grieķijā pārvietošanu šobrīd gaida aptuveni 6000 cilvēku, bet Itālijā aptuveni 5000. 

Komisārs uzskata, ka kopumā ideja par bēgļu pārvietošanu ir bijusi veiksmīga un jūnijā vien dažādās Eiropas valstīs ir nokļuvuši 3000 cilvēku. Tomēr Itālijai tagad ir nepieciešama lielāka citu valstu palīdzība, jo migrantu plūsma no Ziemeļāfrikas nebūt nav apstājusies. Kopumā pārvietoto patvēruma meklētāju skaits jūlija beigās pārsniedza 24 500 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti