Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija piešķīrusi 3,46 miljonu atbalstu plūdos cietušajām saimniecībām Latvijā

Dienas notikumu apskats

Mjanma liegusi ANO speciālajai ziņotājai tiesību jautājumos iebraukt valstī

Eiropas Komisija sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju

Eiropas Komisija uzsāk bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 20. decembrī, sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju par tās pretrunīgi vērtētajām tieslietu reformām, raksta AFP. Brisele uzskata, ka nesen apstiprinātās tiesu sistēmas reformas grauj tiesu varas neatkarību un varas dalījuma principu.

Polijas parlaments pagājušonedēļ apstiprināja divus likumprojektus, kas paredz piešķirt valdībai lielāku kontroli pār Augstāko tiesu un Nacionālo tiesnešu padomi, kas ieceļ tiesnešus un kurai vajadzētu būt neatkarīgai no politiķiem.

Lai likumprojekti stātos spēkā, tie pēc apstiprināšanas Senātā vēl jāparaksta valsts prezidentam, un ir gaidāms, ka prezidents Andžejs Duda to izdarīs.

Brisele jau iepriekš vairākkārt ir pārmetusi Varšavai, ka šīs reformas degradē tieslietu varu. Arī trešdien EK viceprezidents Franss Timmermanss uzsvēra, ka 13 Polijā pieņemtie likumi valstī ir radījuši situāciju, kurā valdība rada draudus Polijas tieslietu sistēmas neatkarībai.

Brisele līdz šim nekad nebija izmantojusi tiesības pret kādu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ierosināt tiesisko procesu, kura dēļ Polija var zaudēt balsstiesības Eiropas Padomē. "Es saku to ar smagu sirdi, ka esam lēmuši iedarbināt ES līguma 7.pantu. Bet mums nav izvēles," atzīst Timmermanss. "Es stāvēju jūsu priekšā jūlijā un teicu, ka gandrīz esam nonākuši situācijā, kad nepieciešams šo pantu iedarbināt. Kopš tā laika situācija ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies. [..] Likuma vara ir nepieciešams nosacījums dalībvalstīm. Tas nav tikai par Poliju. Tas ir par Eiropas Savienību kopumā, par to, kas mēs esam," pauda EK viceprezidents. "Diemžēl mūsu bažas ir padziļinājušās. Divu gadu laikā pieņemti trīspadsmit likumi, kas nopietni apdraud tiesu sistēmu un tās neatkarību no varas. Visa tieslietu sistēmas struktūra ir ietekmēta – Konstitucionālā, Augstākā tiesa, parastās tiesas, Tiesnešu padome, prokuratūra un Juridiskā augstskola," saka Timmermanss.

Šai pārkāpuma procedūrai ir divi soļi – vispirms tiek izteikts brīdinājums, pēc tam var censties apturēt Polijas balsstiesības ES Ministru padomē. Šim solim gan nepieciešams vienbalsīgs pārējo dalībvalstu atbalsts, un Ungārija solījusi to nepieļaut.

Šonedēļ jaunieceltais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis vēl pirms Briseles lēmuma pieņemšanas pauda cerību, ka ar Eiropas Komisiju izdosies atrisināt domstarpības. "Mēs ar Briseli nerunājam kā protestētāji, bet gan kā vienlīdzīgi partneri. Tāpēc būsim priecīgi veidot dialogu ar EK. Ja tā lems iedarbināt 7.pantu, tad tas, protams, ir viņu suverēns lēmums. Varu tikai uzsvērt, ka pārmaiņas tiesu sistēmā ir nepieciešamas, un tā domā arī 70 līdz 80% Polijas sabiedrības," norāda Moraveckis.

Jaunais premjers amatā stājās pirms nedēļas, nomainot priekšteci Beātu Šidlo. Šāds solis sperts ar domu, ka Moraveckis, kurš labi prot angļu un vācu valodu, spēs uzlabot attiecības ar Briseli. Kritiķi gan norādīja, ka pārmaiņas ir galvenokārt dekoratīvas un ar tām, iespējams, vadošā partija cenšas novērst uzmanību no daudz kritizētās tiesu reformas.

Pretrunīgās reformas 2015. gada nogalē rosināja aizvien pie varas esošā partija “Likums un taisnīgums”, sakot, ka tādā veidā būs asāka cīņa ar korupciju. Turklāt, kā norādīja partija, ir jāpārveido komunistu valdīšanas laikā iedibinātā tieslietu sistēma. Brisele reformām iebilda, jo uzskatīja, ka tās neatbilst demokrātijas principiem un nosacījumiem, ar kādiem Polija pievienojās Eiropas Savienībai.

Eiropas cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, komentējot šīs reformas, sacīja, ka tādā veidā tiesneši kļūst “subordinēti”  parlamentam. Arī Polijas sabiedrības attieksme pret Polijas valdības lēmumiem ir dažāda. Piemēram, novembra beigās Varšavas ielās izgāja protestētāji, kuri bija nemierā ar valdības plānu no amata atlaist ap 40% Augstākās tiesas tiesnešu, aizstājot tos ar cilvēkiem, kas ir lojāli pašreizējai varai.

AFP norāda, ka viens no veidiem, kā EK tomēr varētu ietekmēt Poliju, ir ES fondu ierobežota apguve. Kā iepriekš norādīja Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Loizū: “Valsts, kas atkāpjas no likuma varas, nevar tajā pašā laikā Briselei vaicāt pēc miljardiem [eiro] liela atbalsta no fondiem.”

Jau ziņots, ka Polijas prezidents Andžejs Duda jūlija otrajā pusē uzlika veto strīdīgajai tiesu reformai, kas tūkstošus iedzīvotāju izveda ielās protesta akcijās. Prezidents gan parakstīja trešo likumprojektu, kas tieslietu ministram dos tiesības izvēlēties tiesnešus zemākas instances tiesās. 

Dažas dienas vēlāk EK oficiāli sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām, paziņojot, ka tās pastiprina "draudus likuma varai Polijā”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti