Bahčisarajas pilsētā Simferopoles tuvumā dzīvo lielākā Krimas pussalas etnisko tatāru kopiena. Ziņu par to, ka autonomijas parlaments ir nobalsojis par potenciālo pievienošanos Krievijai, saņemam brīdī, kad viesojamies pie vietējā Medžlisa jeb tautas padomes līdera Ahtema Čigoza. Viņš norāda, ka Krimas tatāru kopiena asi iestājas pret šādiem paziņojumiem un arī turpmāk atbalstīs vienotas Ukrainas ideju.
Vietējā mošejā, kur kalna galā ir sapulcējušies vairāki simti vīru, ar nepacietību gaida norādījumus par turpmāko rīcību. Situācija tatāru vidū ir ļoti saspringta, kaut vai tāpēc, ka pirms dažām dienām nenoskaidrotas personas bija atzīmējušas ēkas, kurās dzīvo tatāri, arī pēdējā naktī saņemtas ziņas, ka pilsētā varētu uzturēties no Krievijas atvesti provokatori. Ahmets Čigozs aicina saglabāt mieru un turpināt nevardarbīgu situācijas uzraudzīšanu, lai nepieļautu asinsizliešanu.
„Mēs nedrīkstam pieļaut pat mazākās provokācijas un mēģinājumus izmainīt situāciju tajās vietās, kur dzīvo Krimas tatāri. Tikai ar šādām primitīvām metodēm mēs varēsim nodrošināt mūsu ģimeņu, vecāku, bērnu un savas dzīvības. Jebkura saņemtā ziņa nedrīkst izsaukt asu reakciju. Vīri – nekādas pašiniciatīvas! Nekur neizbraukt, kamēr nesaņemsiet pavēles no saviem vecākajiem. Uzskatiet, ka atrodaties kara laikā!” stingri bilda Čigozs.
Savu atbalstu Krimas tatāru kopienai pauda arī Latvijas un Lietuvas vēstnieki. Jau vairākas stundas vēlāk paziņots, ka tatāru Medžlisa līderis Remats Čubarovs ir aicinājis Krimas iedzīvotājus, neatkarīgi no viņu etniskās piederības, boikotēt nelikumīgo referendumu, kā arī ievest Krimā ANO miera uzturētājus.
Otrā pilsētas galā ceļa krustojumā dežūrēja tā dēvētās Krimas pašaizsardzības vienības kareivji. Uzzinot, ka žurnālisti ir ieradušies no Latvijas, viņus sveica ar vārdiem „Ooo, ienaidnieki atbraukuši!”
Vēlāk gan Latvijas Radio saņem arī šo vīru komentāru.
„Es gribu izteikt lielu pateicību Maidanam par to, ka viņi visai pasaulei parādīja savu īsto seju – nacionālfašistu seju. Mums šeit nekāda saspringuma nav, jums acīs gan ir saspringums. Bet pafilmējiet šeit cilvēku acis – visi smaida un priecājas. Krimā nebūs neviena šāviena, neviena līķa. Tas scenārijs, kurš Ukrainai tika sarakstīts ārpus Ukrainas, bija iespējams tikai Maidanā. Šeit nekā tāda nebūs. Un nekāda klaunāde vai Molotova kokteiļi mums nav vajadzīgi. Šeit vara iztika bez kokteiļiem,” paziņoja pažaizsardzības pārstāvis.
Savukārt pie vietējā parlamenta ēkas vairāki simti cilvēku kara un Krieviju slavinošu dziesmu pavadībā svinēja lēmumu pievienoties Krievijai. Akcijas dalībnieki māja gan ar Krievijas, gan Padomju Savienības karogiem, bet laukumu apsargāja Donas kazaku vienības, kā arī sportiska izskata jaunieši treniņtērpos. Iedzīvotāji neslēpa savu sajūsmu par atkal gaidāmo apvienošanos ar austrumu kaimiņu.
„Es esmu prieka un sajūsmas pārpildīts, ka beidzot piepildīsies tas, ko mēs tik ilgi gaidījām un kam vajadzēja notikt jau tad, kad bruka Padomju Savienība,” pauda kāds akcijas dalībnieks.
„Šim referendumam vajadzēja notikt jau toreiz. Demokrātiski vajadzēja Krimas iedzīvotājiem uzprasīt, kur un ar ko mēs kopā gribam dzīvot. Paldies dievam, vismaz tagad šī demokrātija ir uzvarējusi. Jā, ne bez Krievijas un armijas palīdzības, taču viņi būs mūsu drošības garants. Citādi atbraukt te kaut kādi rietumnieki, sāks bīdīt savus likumus un slaktēt mūs,” skaidroja priecīgais akcijas dalībnieks.
Fonā bez kara dziesmām skanēja arī jūtami nesen rakstītas dziesmas savdabīgā cietumnieku žargonā, kurās kritizēti un izsmieti gan vietējie politiķi Kijevā, gan arī Rietumvalstis, tostarp nabadzīgās Grieķija, Lietuva, Latvija un Igaunija, kas tagad nu nākšot glābt Ukrainu.
Šī akcija gan atgādināja lielu teātri, kas sarīkots par godu daudzajiem ārvalstu žurnālistiem. Uz brīdi pat parādījās iespējamais provokators, tika nodemonstrēts, kā kazaki un miliči kopā šo cilvēku aptur, aprunājas un atlaiž. Žurnālistiem tika demonstrēti arī pašu apmaksāti čeki par pārtiku, kas tiek nesta aktīvistiem, kā arī stāstīts par atbraukušajām provokatoru grupām. Taču vēl ne reizi vien aiz muguras dzirdēts – var jau stāstīt ko grib, jo viņi tur tāpat parādīs vai pastāstīs ko citu vai to, ko paši gribēs dzirdēt.
Jau ziņots, ka Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai un šī jautājuma galīgo izlemšanu referendumā. Referendums notiks jau nākamsvētdien, 16.martā, un referendumā būs jautāts, vai iedzīvotāji vēlas, lai Krima pievienojas Krievijas Federācijai, vai paliek Ukrainas sastāvā.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem. Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
