Kopš laikraksta „The Washington Post” žurnālista un aktīva Saūda Arābijas kritiķa Džamala Hašogi pazušanas ir pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas. Pēdējo reizi viņš bija redzēts ieejam Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Kopš tā brīža par viņa atrašanās vietu ziņu nav, vien izskanējuši dažādi pieņēmumi par to, ka žurnālists varētu būt nogalināts konsulāta telpās un viņa mirstīgās atliekas pēc tam tikušas noslēptas.
Jau vairākas dienas Turcijas policijas izmeklētāji rūpīgi pārbauda konsulāta teritoriju, vācot pierādījumus un cenšoties atrast Hašogi DNS paraugus. Tagad kļuvis zināms, ka policija ir paplašinājusi meklēšanas areālu. Pēc tam, kad ir izsekots no konsulāta izbraukušo automašīnu pārvietošanās maršruts, tiek apsekots arī Stambulas tuvumā esošais Belgradas mežs, kā arī lauku apkārtne Jalovas pilsētas apkārtnē aptuveni 90 kilometru attālumā no Stambulas. Izmeklētāji pieļauj, ka žurnālista mirstīgās atliekas varētu būt atstātas kādā nomaļā vietā.
Džamala Hašogi pazušana ir izraisījusi plašu starptautisku nosodījumu, kā arī ievērojami iedragājusi ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Saūda Arābiju. Līdz šim ASV prezidents Donalds Tramps bija vairākkārt norādījis, ka šim incidentam nevajadzētu ietekmēt plānotās ieroču piegādes sabiedrotajai Saūda Arābijai. Tagad, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai, viņaprāt, Hašogi ir miris un kāda varētu būt ASV reakcija, Tramps izteicās šādi:
"Liekas, ka Hašogi ir miris, un tas ir ļoti skumīgi. Mēs pašlaik gaidām vairāku izmeklēšanu rezultātus. Pašlaik ir vismaz trīs dažādas izmeklēšanas, un mēs drīzumā nāksim klajā ar oficiālu paziņojumu. Mums ir jāizpēta šī lieta līdz pamatiem. Mūsu reakcijai uz notikušo ir jābūt ļoti stingrai. Šī tiešām ir ļoti, ļoti slikta lieta. Taču redzēsim, kas notiks tālāk."
Šādi Trampa paziņojumi izskanējuši vairākas stundas pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo informēja prezidentu par viņa ārkārtas sarunām Saūda Arābijā un Turcijā. Intervijā "The New York Times" Tramps arī paudis uzticību izlūkdienestu ziņojumiem par to, ka iespējamā Hašogi slepkavība ir saistīta ar augstu stāvošām Saūda Arābijas politiskajām aprindām, ieskaitot kroņprinci Mohamedu bin Salmanu. Kārtējo reizi radot bažas, ka Savienoto Valstu reakcija uz notikušo vispār varētu nesekot, Maiks Pompeo atgādinājis, ka ASV un Saūda Arābijas stratēģiskās attiecības turpinās jau kopš 1932. gada, piebilstot, ka Saūda Arābija ir ļoti nozīmīgs pretterorisma partneris.
Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants paziņojis, ka gadījumā, ja ziņas par Džamala Hašogi nāvi apstiprināsies, situācija būs pilnībā nepieņemama un Lielbritānija apsvērs visas iespējamās atbildes reakcijas. Pēc Hanta vārdiem, daudz kas būs atkarīgs arī no pašas Saūda Arābijas un tā, cik nopietni tā pret šo lietu attieksies.
Amerikāņu laikraksts „The Washington Post” 17. oktobrī publicēja Džamala Hašogi pēdējo materiālu, kas saņemts no tulkotāja žurnālista pazušanas dienā. Tajā norādīts, ka arābu pasaulei visvairāk ir nepieciešama vārda brīvība. Savā slejā Hašogi arī norādījis, ka viņš gatavojas publicēt materiālus, arī arābu valodā, lai arābi varētu saprast un apspriest dažādus ASV un Rietumu pasaules demokrātijas aspektus.
Saūda Arābija ir viensno ietekmīgākajām naftas eksportētājiem un nozīmīgs spēlētājs pasaules politikā, tāpēc notikušais atstāj iespaidu uz valsts tēlu. Valsts oficiāli noliedz jebkādu iesaisti uzbrukumā.
Saūda Arābija nav sniegusi paskaidrojumus par to, kas notika, un tāpēc starptautiskais spiediens arvien pieaug. Medijos tiek pieļautas iespējas, ka valsts varētu nākt klajā ar kādu atzīšanos. ASV mediju rīcībā ir ziņas, ka Saūda Arābija varētu uzņemties atbildību par Hašogi nāvi, apgalvojot, ka viņš nomiris nopratināšanas laikā un ka slepkavība bijusi nejauša. „New York Times” avotiem ir arī informācija, ka valsts žurnālista nāvē varētu vainot Saūda Arābijas kroņprincim pietuvinātu izlūkdienesta pārstāvi.
