Socioloģiskās aptaujas liecina, ka šajās vēlēšanas varētu tik sasniegts negatīvais vēlēšanu aktivitātes rekords, ka savu pārstāvjus Briselē un Strasbūrā atnāks ievēlēt maksimums trešā daļa no 400 miljoniem balsstiesīgo bloka dalībvalstu iedzīvotāju.
„Man šis vēlēšanas nenozīmē neko. Tas ir tikai biļetens, kas jāaizpilda. Es varētu arī nebalsot, bet es piedalos, jo tā ir tradīcija, es vienmēr balsoju,” saka portugāļu muzikants Žoau Karlušs.
Jau citu viedokli izsaka čehu tūrisma menedžere Jana Dvorakova. „Es uz vēlēšanām neiešu, jo mani neinteresē politika, un es nezinu, kādas idejas viņi tur aizstāv. Godīgi sakot, man vienalga,” secina Dvorakova.
Vērojama motīvu un nostāju atšķirība ekonomiski mazāks spējīgajās un spēcīgākajās valstīs, piemēram Vācijā daudzus uzrunā eiroskeptiķu alternatīva - Vācijā musinātā tēma, ka Vācieši uztur slinkos dienvideiropiešus, tomēr visi tā nedomā. „Nevienam nepatīk maksāt citu parādus. Eiroskeptiķi Vācijā pūlas mums iegalvot, ka mēs uzturam nabadzīgos grieķus. Tas ir murgs, principā mēs maksājam par grieķu banku, vācu banku parādiem nevis par nabadzīgajiem olīvu audzētājiem, taču ir cilvēki, kam patīk baidīt un izkropļot Eiropas ideju,” saka vācu inženieris Holgers.
Mūsu kaimiņvalsīis Lietuvā un Igaunijā jau trešo dienu turpinās iepriekšējā balsošana, kas noslēgsies trešdienas vakarā. Igaunijā jau nobalsojuši 13% vēlētāju. Galīgās velēšanas šajās valstīs paredzētas svētdien.
Lietuvā paralēli notiks arī balsojums par Valsts prezidentu, kurās sacentīsies līdzšinējā valsts galva Daļa Grībauskaite un socialdemokrāts Zigmants Balčītis.
