Intervijā Latvijas Radio radījumā “Krustpunktā” Rinkēvičs skaidroja, ka saistībā ar nākotnes attiecībām vispirms 27 Eiropas valstu līmenī būs jāvienojas par vienotu pozīciju.
“Protams, mūsu intereses ir maksimāli ciešas attiecības ar Lielbritāniju, maksimāli viedokļu koordinācija drošības un ārpolitikas jautājumos,” sacīja ministrs.
Viņaprāt, gaidāmas problēmas saistībā ar to, ka Lielbritānija vēlēsies maksimālu rīcības brīvību gan standartu, gan preču jautājumos. Tas savukārt varētu būt pretrunā ar ES principiem.
Savukārt komentējot “Brexit”, kas notiks no 31.janvāra uz 1.februāri, Rinkēvičs pauda, ka pašlaik nebūtu jāizjūt lielas problēmas. Vienlaikus viņš neizslēdza, ka varētu pasliktināties britu attieksme varētu mūsu tautiešiem Lielbritānijā. Līdzīgi naidīga attieksme bija pēc “Brexit” referenduma.
Daudz lielāks problēmas esot gaidāmas, ja “saprātīgā termiņā” abām pusēm neizdosies vienoties par nākotnes attiecībām. Lai šo sarunu termiņu pagarinātu, jāvienojas abām pusēm.
“Diemžēl baidos, ka tas beigsies ar tādu “kurš mirkšķinās pirmais” līmeni. Vai ES būs gatava piekāpties un iet uz priekšu vai Lielbritānija, vai tomēr puses līdz pēdējam demonstrēs nepiekāpību,” komentēja ministrs.
KONTEKSTS:
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
Līdz ar "Brexit" 1.februāra rītā iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par nākotnes attiecībām.
