Pasaules panorāma

Princis Harijs ar Meganu zaudēs karaliskos titulus

Pasaules panorāma

«Brexit» stundā Bigbens klusēs

Kas notiks pēc «Brexit»?

Kas sekos pēc «Brexit»?

Pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš izšķirošā “Brexit” referenduma, un nu, daudz aprunāts un jau paguvis pamatīgi nogurdināt sabiedrību, tas beidzot ir klāt - to piedzīvosim jau sestdien. Šī ir pirmā reize Eiropas Savienības vairāk nekā 60 gadu ilgajā vēsturē, kad kāda dalībvalsts izstājas, un līdz ar to šī ir jauna situācija visiem. Bet kādā Eiropā mēs modīsimies 1. februāra rītā?  

Pusgadsimtu un apaļu kopdzīves jubileju nesagaidījusi, Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) aiziet. Pirms vairāk nekā trim gadiem sarīkotais referendums par to, vai Lielbritānijai būt vai nebūt ES, tomēr iesāka neatgriezenisku procesu, kas rūga jau gadiem.

“Brexit” neizbēgami mainīs Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību, tas liks pārskatīt Apvienotās Karalistes vietu pasaulē un starptautiskās saiknes, taču maz kas mainīsies tūdaļ - 1. februārī.

Šķiršanās notiks pakāpeniski.

Līdz ar izstāšanās brīdi 31. janvāra naktī iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Piemēram, tai joprojām būs jāveic iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

Pilsoņi

Kā tas skars pilsoņus? Britu pilsoņi vairs nebūs Eiropas Savienības pilsoņi, taču viņiem pārejas periodā būs ļauts ceļot pa Eiropu tikpat brīvi kā līdz šim. Un arī ES pilsoņiem – Lielbritānijā. Taču pēc pārejas perioda situācija, visticamāk, mainīsies.

Tiem trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, līdz 2021. gada jūnijam ir obligāti jāpiereģistrējas britu pastāvīgā statusa sistēmā, kas ļautu saglabāt esošās tiesības arī pēc “Brexit”. Šī shēma attiecas uz tiem, kuri Lielbritānijā dzīvo vismaz piecus gadus.

Taču tie, kuri zemē nav pavadījuši tik ilgi, var pieteikties uz pagaidu statusu, kas ļauj strādāt Lielbritānijā līdz pieciem gadiem.

Sākot no 2021. gada, citu Eiropas valstu pilsoņiem varētu būt nepieciešamas vīzas un darba atļaujas, ja viņi vēlēsies veidot tur dzīvi vai ceļot uz Lielbritāniju.

Taču gan ES, gan Lielbritānija ir teikušas, ka vēlētos ieviest bezvīzu režīmu ieceļotājiem uz īsu laiku, proti līdz 90 dienām.

Ekonomika

Liels jautājums, protams, ir tirdzniecība un ekonomika.

Lielbritānija pagaidām paliks pilnvērtīga vienotā tirgus locekle, tādēļ arī tirdzniecības un ekonomikas sakaros uzreiz nekas nemainīsies.

Taču uzņēmējiem tā arvien ir liela pelēkā zona, jo Eiropas Savienībai ar Lielbritāniju gada laikā ir jāvienojas par jaunu tirdzniecības līgumu.

Jebkurā gadījumā starp Lielbritāniju un ES galu galā būs tā sauktā cietā robeža, kas nav eksistējusi gadiem, bet, kā to izveidot, īpaši ar Īriju, būs jālemj politiķiem.

Lēmumi

Lielbritānija vairs nepiedalīsies arī Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Sava komisāra Lielbritānijai jau vairs nav. Arī valsts vadītājam, šajā gadījumā premjerministram Borisam Džonsonam, nevajadzēs braukt uz Briseli un piedalīties ES valstu vadītāju samitos, izņemot, ja viņu īpaši uzaicinās.

Un mantas jau ir sapakojuši visi 73 briti - Eiropas Parlamenta deputāti.

Gada nogale

Taču tas viss pamazām mainīsies un, cerams, kļūs arī skaidrāks tuvāk gada nogalei, kad līderiem būs jābūt spējīgiem vienoties par tālākajām ES un Lielbritānijas attiecībām.

Un pat tad, ja pēc 47 gadiem Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības, tai ir iespēja atgriezties, iesniedzot Briselei atkārtotu pieteikumu par iestāšanos blokā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti