Vēl pērn, par spīti pirmajiem notikumiem Austrumukrainā, Sarkanajā laukumā izgāja arī triju sabiedroto valstu militārpersonas. Šogad par to vairs nevar būt ne runas, un aktuāls ir jautājums, cik rietumvalstis vispār piedalīsies.
Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts gan vēlējās vienprātību šajā jautājumā, un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) aicināja bloku pieņemt vienotu nostāju. Tomēr labi domātais mēģinājums neguva atsaucību.
Krievija jau vairākkārt centusies graut Eiropas bloka vienotību. Arī tagad viens no interesantākajiem starptautisko attiecību jautājumiem ir tas, cik gara un plata plaisa veidosies Eiropas Savienības vienotībā.
Par spīti sankcijām un vienotajai nostājai par notikumiem Austrumukrainā un Krimas aneksiju, dažas ES valstis ielūgumu pieņems.
Tā, piemēram, uz Maskavu dosies Čehijas prezidents Milošs Zēmans. Turklāt Čehijas līderis jau uzaicināts uz Krieviju arī atsevišķā valsts vizītē; par šo atbilde gan nav dota. Lai gan Zēmans ir izteicies par Krievijas karavīriem Ukrainā, tomēr pārstāvēs valsti Uzvaras dienas parādē, sakot, ka tādējādi aizstāv savas valsts uzņēmēju un eksportētāju intereses.
Svarīgākā ielūdzamo valstu grupa ir vadošās antihitleriskās koalīcijas valstis: pati Krievija, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Ķīna un Francija. ASV Baltais nams iespēju piedalīties Uzvaras dienas svinībās noraidījis, pavēstot, ka nenotiek nekādi priekšdarbi Baraka Obamas vizītei Krievijā. Tas ir konkrēts noraidījums, bet bez lieka demarša.
Elizejas pils, kas ir Francijas prezidenta rezidence, vēl nav nākusi klajā ar savu paziņojumu. Tiesa, britu premjeram, pat ja viņš izvēlētos braukt, būtu grūti dot konkrētu atbildi. Tieši divas dienas pirms Uzvaras dienas svinībām Lielbritānijā ir vēlēšanas. Savukārt oficiālā Pekina ielūgumu pieņēmusi un Sī Dziņpins parādīsies Sarkanajā laukumā.
Otro ielūguma grupu veido BRIKS valstis. Krievija centusies veicināt šo formātu visa aizvadītā gada garumā kā alternatīvu sadarbībai ar Rietumiem.
Bez pašas Krievijas un Ķīnas, te ietilpst arī Brazīlija, Indija un Dienvidāfrikas republika.
Ielūgums nosūtīts arī abām Korejām, un Ziemeļkoreja to pieņēmusi. Kim Džon-Uns dodas savā pirmajā ārvalstu vizītē un nevis uz tās galveno balstu Ķīnu, bet gan Krieviju. Līdz ar to Dienvidkoreja vairs neizskata iespēju apmeklēt Sarkano laukumu, taču nepievienojas arī Rietumvalstu koalīcijai pret Krieviju un ieinteresēta turpināt kopīgu enerģētikas un transporta projektu.
Šogad ielūgumu noraidījušas visas trīs Baltijas valstis, lai gan iepriekš nostāja bijusi mainīga. Sākot no vēsturiskā prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmuma vienīgajai no Baltijas valstīm piedalīties 2005.gada jubilejas svinībās līdz 2010.gadam, kad Uzvaras laukumā ar tā laika prezidentu Medvedevu sarokojās gan Valdis Zatlers, gan Tomass Hendriks Ilvess. Lietuvas valsts prezidente Daļa Gribauskaite neieradās. Arī šogad viņa vienlaikus ar ASV pauda savu “nē”.
Sarkanajā laukumā nebūs arī Polijas prezidenta. Lai gan vēl pirms pieciem gadiem tur maršēja pat Polijas bruņoto spēku parādes vienība.
Tomēr citu valstu lēmumu vēl var gaidīt gandrīz līdz pēdējam brīdim. Īpaši, ja valsts nevēlas uzsvērt savu kategorisku “nē”.
Tā iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Vācija var atbildēt šim ielūgumam vēl aprīļa pēdējos datumos, bet Ķīna iepriekš sniegusi oficiālu atbildi pat tikai nedēļu pirms svinībām. No otras puses, pat Rietumu valstis, kas vēl nav sniegušas galīgu oficiālo atbildi, pagaidām aktīvi neiesaistās arī savu vadītāju vizīšu gatavošanā, raidot skaidru signālu Krievijai, ka tikai strauja, kaut mazticama, situācijas uzlabošanās Austrumukrainā, var ietekmēt lēmumu par dalību Krievijas sabiedrībai tik nozīmīgajās svinībās.
