Gan politikas veidotāji, gan politikas vērotāji cenšas rast atbildi uz jautājumiem, kāda ir šo valstu attiecību tuvināšanās izdevība un cik lielā mērā tas ir drauds Rietumiem.
ĪSUMĀ:
- Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija atjauno attiecības ar vēsturisko sabiedroto Ziemeļkoreju.
- Aktīvāka sadarbība ar Irānu attīstās tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
- Rietumvalstu amatpersonas ir izteikušas bažas un kritiku par Krievijas tuvināšanos Irānai un Ziemeļkorejai.
- Pētnieki vērš uzmanību, ka attiecībām var būt aprēķina raksturs.
- Politikas vērotāji liek noprast, ka Rietumiem ir jāspēj reaģēt uz Maskavas attiecību attīstīšanu ar Phenjanu un Teherānu.
Atjaunotas saites ar vēsturisko sabiedroto
Līdz Padomju Savienības sabrukumam Maskava bija noturīgs Korejas TDR (KTDR) politiskais, militārais un ekonomiskais sabiedrotais. Krievijas Federācija kā PSRS saistību pārņēmēja neturpināja sniegt palīdzību līdzšinējai ideoloģiskajai sabiedrotajai, tā vietā izvēloties attīstīt sadarbību ar Dienvidkoreju.
Lai arī abas puses gadsimta beigās vienojās par sadarbības atjaunošanu, jauns attiecību attīstības posms sākās līdz ar Vladimira Putina nonākšanu premjerministra un pēcāk arī prezidenta amatā.
Starp pirmajām Putina ārzemju vizītēm Krievijas valsts galvas statusā bija Ziemeļkorejas apmeklējums 2000. gada jūlijā, kuras ietvaros notika tikšanās ar toreizējo KTDR līderi Kimu Čeniru.
Aizvadītajās divās desmitgadēs Krievijas atbalsts pamatā bija ekonomiska rakstura, lai arī ne tādā līmenī, kāds bija Aukstā kara laikā. 2012. gadā Krievija piekrita norakstīt 90 procentus no kopumā 11 miljardu ASV dolāru apmērā lielajiem Ziemeļkorejas parādiem.
Maskava šajās desmitgadēs arī centās ierobežot Phenjanas kodolieroču programmas attīstīšanu, tai skaitā atbalstot ANO Drošības padomes sankcijas.
Karš Ukrainā dod jaunu sparu Krievijas un Ziemeļkorejas attiecībām
Phenjana pēc pilna mēroga Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā atbalstīja Maskavas pozīciju konfliktā. KTDR atzina Krievijas okupēto Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Maskava no savas puses 2022. gadā vairāk aizstāvēja KTDR jautājumos, kas saistīti ar papildu sankciju noteikšanu Ziemeļkorejas veikto raķešu izmēģinājumu dēļ. Balsojumā ANO Drošības padomē par sankciju noteikšanu Krievija arī izmantoja savas veto tiesības.
2023. gadā dialogs starp Maskavu un Phenjanu kļuva aktīvāks. Šogad ar vizītēm Ziemeļkorejā uzturējās gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, gan arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Savukārt septembrī vairāku dienu ilgās vizītes ietvaros Krievijas Tālajos Austrumos Kims Čenuns tikās ar V. Putinu un citām amatpersonām, kā arī viesojās "Vostočnij" kosmodromā un iepazinās ar Krievijas bruņoto spēku spējām. Politikas vērotāji atzīmē, ka galvenais sarunu fokuss pamatā bija saistīts ar aizsardzības un tehnoloģiju pārņemšanas jautājumiem.
Kā septembrī vēstīja portāls "Daily NK", atsaucoties uz saviem avotiem Ziemeļkorejā, Phenjana aktīvi pārdod savus ieroču krājumus vairākām valstīm. Krievija ir lielākais šo resursu saņēmējs. Bez munīcijas tiek eksportētas arī automātiskās šautenes.
Izdevuma avoti norādījuši, ka apmaiņā no Krievijas tiek sagaidīti cita starpā graudi un degviela. Par to, ka KTDR uz Krieviju sūta munīciju, pēdējā gada laikā ir vēstījusi arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un ASV amatpersonas.
Krievijas attiecības ar Irānu attīstījušās pēdējās desmitgadēs
Tikmēr Maskavai ar Teherānu attiecību dinamika pēc Otrā pasaules kara bijusi svārstīga un to ietekmēja Aukstā kara gadu lielvaru sāncensība un ideoloģiskās atšķirības. Attiecību uzlabošanās sākās līdz ar PSRS sabrukumu.
Pēdējās trīs desmitgadēs Krievijas un Irānas sadarbība izpaužas daudzās jomās, tai skaitā arī militārajā un enerģētikas jomā. Krievija ir sniegusi atbalstu Irānas kodolprogrammas attīstīšanā, tai skaitā palīdzot uzbūvēt Bušēras atomelektrostaciju un nodrošinot tai kodoldegvielu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā iedeva abu pušu attiecībām jaunu dinamiku, Teherānai atbalstot Maskavas pozīciju konfliktā. Karadarbības ietekmē pastiprinājās Irānas militārā palīdzība, kuras spilgtākais apliecinājums ir "Shahed" kaujas lidrobotu izmantošana pret mērķiem Ukrainā.
Krievija no savas puses Irānai ir gatava nodot kaujas iznīcinātājus. Ekonomiskā ziņā abu valstu banku tīkli ir apvienoti, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada abu valstu banku atslēgšana no SWIFT sistēmas.
Rietumvalstīs bažas par Krievijas attiecību attīstības ietekmi
Fakts, ka Maskava attīsta sadarbību ar Teherānu un Phenjanu, raisa nopietnas bažas Rietumvalstu politikas veidotāju vidū.
Vairākkārt šī gada laikā ASV amatpersonas ir paudušas bažas par Maskavas attiecību attīstīšanu ar Phenjanu un Teherānu. Maijā ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis pauda, ka Krievijas un Irānas sadarbība rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī citām reģiona valstīm un starptautiskajai sabiedrībai kopumā.
Vēl pagājušā gada decembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs paziņoja, ka Irānas un Krievijas savstarpējā militārā palīdzība ir drauds starptautiskajai drošībai. Aizvadītā gada laikā Londona ir nosodījusi arī KTDR ieroču piegādi Krievijai, tai skaitā "Wagner" grupējumam.
Bažas par pieaugošo militāro sadarbību starp Maskavu un Phenjanu novembrī pauda arī Eiropas Savienība.
Jūlija sākumā notikušajā telefonsarunā ar Irānas ārlietu ministru ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vērsa uzmanību, ka Irānas militārā sadarbība ar Krieviju nav pieņemama.
Jāatzīmē, ka bažas par sadarbības pastiprināšanos var tikt paustas, kontekstā pieminot arī Maskavas attiecības ar Pekinu. Kā vēsta aģentūra Reuters, nesen Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pauda, ka Krievijas pieaugošā sadarbība ar tādiem sabiedrotajiem kā Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja kalpo par nopietnu ilgtermiņa draudu Eiropas valstīm.
Pašlabums kā faktors Krievijas attiecībās ar Ziemeļkoreju
Publikācijā portālam "War on the Rocks" Ņujorkā bāzētās organizācijas "The Korea Society" politikas direktors Džonatans Korrado, analizējot iespējamo Ziemeļkorejas lomas pieaugumu, uzskata, ka Krievijas motivāciju stiprināt saites ar KTDR balsta pašlabums. Maskava eksperta vērtējumā no šādām ciešām attiecībām gūst neskaitāmus labumus. Starp tiem – artilērijas lādiņi un raķetes, Krievijas okupēto Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju atzīšana.
ASV nacionālās drošības pētnieks Pīters Brukss "GIS Reports Online" analīzē uzskata, ka Krievijai ieguvums būs papildus munīcija, kas būtu noderīga karadarbībai Ukrainā, un papildus darbaspēks.
Pētnieks pieļauj iespēju, ka KTDR darbaspēks varētu būt noderīgs ieroču ražošanā vai citās rūpniecības nozarēs, tādējādi paverot iespēju piesaistīt vairāk pilsoņu karadarbībai pret Ukrainu.
Tiesa, Brukss prognozē, ka starp Maskavu un Phenjanu drīzāk būs savstarpēji izdevīga un lietišķa partnerība. Ziemeļkorejai ļoti svarīga ir tās neatkarība, savukārt Krievija, visticamāk, nevēlētos ciešas attiecības KTDR reputācijas un neparedzamības dēļ. Tādējādi abu pušu attiecību raksturs būs pragmatisks, kompromisos balstīts un īstermiņā – ciešs. Bet ne tādā līmenī kā Aukstā kara laikā, secina pētnieks.
Skeptiskāk uz abu pušu sadarbības dinamiku raugās Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) pētnieki. Domnīcas oktobra publikācijā izcelts, ka septembrī notikušās Kima Čenuna vizītes laikā netika panāktas publiskas vienošanās, un, izvērtējot neseno Krievijas un KTDR attiecību vēsturi, ir paredzams, ka abām pusēm būs grūtības uzturēt sadarbību.
Ziemeļkorejas līderis izskatās gatavs piegādāt bruņojumu Krievijai tās karā pret Ukrainu, kamēr Putins varētu palīdzēt militāro pavadoņu palaišanā.
Taču maz ticams, ka Putins būtu gatavs sniegt palīdzību KTDR bioloģisko, ķīmisko un kodolieroču programmām, uzskata IISS pētnieki.
Attiecībā uz bruņojuma piegādi domnīcas publikācijā norādīts, ka militārās palīdzības sniegšana ilgtermiņā var būt apgrūtinoša. Bez palīdzības militāro pavadoņu programmā varētu būt paredzama Krievijas interese nodrošināt pārtikas izejvielas un lētus energoresursus, atzīmēts IISS rakstā.
Krievijas un Irānas stratēģiski izdevīgā partnerība
Abām valstīm pēdējos gados ir līdzīgs redzējums par Rietumu, īpaši ASV ietekmi pasaulē, kas uzskatāms par kopsaucēju attiecību veidošanā. Vairāku pētnieku ieskatā Krievijas attiecības ar Irānu ietekmē abu valstu sliktās attiecības ar ASV. Tajā pat laikā tiek vērsta uzmanība, ka abu pušu attiecībām ir aprēķina raksturs.
Domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" (ECFR) pētnieku publikācijā lēsts, ka Krievija būtu ieguvēja ne tikai no bruņojuma saņemšanas, bet arī pieredzes nodošanas kibertehnoloģijās un izlūkošanā. Abpusēji izdevīga būtu arī informācija par Ukrainas gaisa aizsardzības sistēmām un Rietumu bruņojuma efektivitāti, kas ļautu Irānai gūt vērtīgu pieredzi.
ECFR analīzē prognozēts, ka par spīti atšķirībām, sadarbība starp Maskavu un Teherānu nākotnē pastiprināsies. Ekspertu vērtējumā tas ir saistīts ar radikāli pretrietumnieciski noskaņotu politikas veidotāju ietekmes pieaugumu. Šāda sadarbība ir tiešs drauds gan Eiropas Savienībai, gan Eiropas valstīm – cita starpā paildzinot karadarbību Ukrainā un vājinot Rietumvalstu ietekmi starptautiskajās organizācijās.
Vienlaikus ECFR pētnieki vērš uzmanību, ka attiecību attīstību var ietekmēt vairāki faktori. Publikācijā norādīts, ka Maskavā valda bažas par iekšpolitiskām tendencēm, kuru rezultātā Irāna var nākotnē kļūt tuvāka Rietumiem. No tāda skatupunkta raugoties Maskavas interesēs Irānai nebūtu jānodod vērtīga Krievijas tehnoloģija un iekārtas.
Savukārt ASV domnīcas RAND Corporation pētnieku skatījumā, analizējot Irānas un Krievijas sadarbības dinamiku, tiek izcelti vairāki ieguvumi Krievijai. Bez piekļuves ieročiem tiek minēti arī lēti un alternatīvi līdzekļi, ar kuru palīdzību var apdraudēt ārpus Ukrainas esošus mērķus; palīdzība no Teherānas sankciju apiešanā; pieaugošs atsevišķu ar aizsardzību saistītu ražojumu apjoms; un palielināta ietekme ASV-Irānas sarunu par Teherānas kodolprogrammu ietvara veidošanā. Kā mīnusu eksperti izceļ samazinātas iespējas Maskavai iebilst Irānas pieprasījumiem pēc papildus palīdzības.
RAND pētnieku vērtējumā Krievijas un Irānas līderi nākotnē, visticamāk, turpinās saskatīt potenciālos ieguvumus no sadarbības aizsardzības un ekonomikas sfērā. To izmainīt var izmaiņas šo valstu iekšpolitiskajā situācijā vai ASV ārpolitikā.
Meklējot īsto apzīmējumu attiecību raksturošanai
Pats minēto valstu tuvināšanās fakts mudina arī nākt klajā ar jauniem apzīmējumiem alianses raksturošanai. Bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts savā Project Syndicate viedokļrakstā, velkot līdzības ar bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā savulaik definēto "ļaunuma asi", definējis "izstumto asi", kurā ietilpst tādas valstis, kas gatavas pārkāpt starptautiskās normas ar karu sākšanu, kodolieroču izstrādi un sankciju pārkāpšanu. Pie tādām valstīm Bilts pieskaita gan Krieviju, gan Ziemeļkoreju, gan arī Irānu.
Nesenā žurnāla Foreign Policy publikācijā raksturots, ka arvien biežāk ASV demokrātu un republikāņu retorikā figurē tāda "ļaunuma ass" definīcija, kurā bez Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas tiek iekļauta arī Ķīna.
Tiesa, ne visi ASV politikas eksperti un ārvalstu amatpersonas atzinīgi vērtē šādu retorisko līdzekļu izmantošanu. Kā norāda publikācijas autori, pastāv bažas, ka šādu izteiksmju izmantošana var raisīt kārtējās neveiksmes Vašingtonas īstenotajā politikā.
Tikmēr žurnālā Foreign Affairs bažas par Krievijas ietekmi ceļ Hanna Notte, Džeimsa Mārtina Ieroču neizplatīšanas pētījumu centra mācībspēks.
Runājot par Krievijas vadīto sankcionēto valstu asi, pētniece atzīmē, ka Maskavas sadarbība ar antirietumnieciski orientētām valstīm var palīdzēt Krievijai uzturēt karadarbību Ukrainā.
Ņemot vērā šo, kā arī citus riskus, kas var izraisīt reģionāla mēroga konfliktus pasaulē, ASV būtu jāstiprina esošās partnerattiecības un alianses, lai līdzsvarotos pret Krievijas asi. Krievijas sadarbības stiprināšana ar Irānu un Ziemeļkoreju, īpaši aizsardzības jomā, ir bīstama.
Nottes vērtējumā Rietumvalstu amatpersonām ir jāskata attiecības Maskavas veidotās ass ietvaros kā viens veselums, nevis kā atsevišķas partnerības.
Pētnieces ieskatā sankcijas ne palēninās, ne arī apturēs Krievijas attiecību veidošanu ar citām valstīm.
Nobeigumā var secināt, ka Rietumvalstīs uzmanība Krievijas attiecību dinamikai ar Irānu un Ziemeļkoreju aktuāla saglabāsies arī jaunajā gadā.
Lielākais izaicinājums politikas veidotājiem Rietumu galvaspilsētās būs mēģināt rast tādu pieeju, kas mazinātu šo attiecību draudus.
Tas, ka politikas vērotāju vai pat atsevišķu veidotāju retorikā Krievijas daudzpusējo attiecību raksturošanai izskan apzīmējums "ass", izceļ situācijas nopietnību.
