Putins tiešraidē klāstīja, ka, neskatoties uz visiem sarežģījumiem, rūpniecības produkcijas izlaide Krievijā gandrīz nav samazinājusies. Šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms bija 99,4%.
Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjomi bija 99,7%. “Krituma nav,” secināja Putins. Viņš skaidroja, ka rubļa vērtība nokrita ne tikai sankciju dēļ.
Putins arī prognozēja, ka tuvākajā laikā sankcijas pret Krieviju netiks atceltas. “Tas ir stratēģiskā rakstura jautājums, lai ierobežotu Krieviju,” sacīja Putins.
Viņš arī pauda, ka sankciju saglabāšana rietumvalstīs vairs netiekot saistīta ar situāciju Ukrainā, ziņo raidsabiedrības BBC Krievijas dienests.
“Turklāt, manuprāt, [sankciju saglabāšana] tieši vairs nesaistās ar notikumiem Ukrainā, jo ir jāievēro Minskas vienošanās [par krīzes noregulējumu mierīgā ceļā], un mēs visu darām. Kijevas varasiestādes ar to nesteidzas, bet sankcijas pret mums saglabājas,” sacīja Putins.
Krievija pašlaik realizē pretkrīzes plānu, kura mērķis ir palīdzēt valsts ekonomikai pārvarēt grūtības. Putins aicināja Krievijas iedzīvotājus būt pacietīgiem, jo plāna izstrādei bija nepieciešams laiks un arī tā realizācija prasīs laiku, tāpēc reālie uzlabojumu nebūs jūtami uzreiz.
Pretkrīzes plāns paredz novirzīt budžeta līdzekļus banku un ekonomikas atbalstam, aviācijas būvniecības industrijai, darba tirgus atbalstam. Putins prognozēja, ka pasākumi atspoguļosies ekonomikas izaugsmē pēc gada vai diviem.
“New York Times” redaktors Nils Makfarkārs tviterī piezīmēja, ka pirmajā tiešraides stundā Putins daudz runājis par ekonomiku un lauksaimniecību un neko nav teicis par Krimu, ziņo BBC.
Jau vēstīts, ka februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.
12.februārī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
