Šis bija jau 20. abu pušu samits, taču kopš Krievijas agresijas Ukrainā Eiropas Savienība valstij palīdz īpaši. Arī preses konferencē pēc sanāksmes izskanēja gan ES, gan Ukrainas politiķu prasība Krievijai atbrīvot politieslodzītos un apliecinājums arī turpmāk saglabāt sankcijas pret Krieviju.
Drīzumā Ukrainā ir gaidāmas vēlēšanas, kas būs liels pārbaudījums gan Ukrainai, gan ES.
ES un Ukrainas pārstāvju tikšanās laikā ir izvērtēts jau līdz šim paveiktais un arī iezīmēti soļi turpmāk. Ukraina jau ir saņēmusi un joprojām sagaida no ES finansiālu atbalstu, tādēļ abām pusēm ir ļoti svarīgi izrunāt un saprast, kāds progress ir veikts.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko sacīja, ka Ukraina ir veikusi tādas reformas, kas vienai otrai Eiropas valstij liktos pārdabiski. Viens no sarunu darba kārtības jautājumiem bija makrofinansiālā palīdzība, proti, tālāks vairāku miljardu eiro atbalsts valsts attīstībai.
Līdz šim jau ir izdarīts ļoti daudz - ar Ukrainu ir slēgts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums, kā arī ievests bezvīzu režīms. Ukraina ir izpildījusi virkni nosacījumu, kas ir ļāvis saņemt daudzus miljardus eiro lielu atbalstu. Bet valstī arvien ir daudz darāmā, lai sakārtotu ekonomiku, cīnītos ar korupciju, nostiprinātu tiesu sistēmu. Nākamgad martā būs Ukrainas prezidenta vēlēšanas, un diplomāti Briselē norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai Ukraina turpina reformas par spīti gaidāmajām politiskajām norisēm.
Sarunās skāra arī attiecības ar Krieviju. Kopš 2014. gada Ukrainas vara atgādina par situāciju mājās un to, ka joprojām nav rimusi asinsizliešana Austrumukrainā un joprojām ir anektēta Krima. Šoreiz samita noslēguma deklarācijā ir arī pieminēti joprojām Krievijā ieslodzītie ukraiņi, kuru vidū ir arī ukraiņu režisors Oļegs Sencovs.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks arī sacīja, ka Krievijai vajadzētu saprast, ka tās tēlu pasaulē neveido tikai pasaules čempionāta futbolā sarīkošana, bet arī tas viss, ko tā dara kaimiņos.
Savukārt Porošenko neslēpa, ka ieilgušais konflikts ar Krieviju būtiski vājina Ukrainas spējas attīstīties un uzteica to, ka ES joprojām saglabā sankcijas pret Krieviju. Lai gan publiski tas netika izpausts, zināms arī, ka ukraiņi ir nobažījušies par to, ko drīzumā Helsinkos pārrunās ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas līderis Vladimirs Putins un kā tas varētu turpmāk ietekmēt reģiona drošību.
