Vēlēšanu iznākums neskaidrs; daudz neizlēmušo balsotāju
Uģis Lībietis: Sabiedriskās domas aptaujas premjerministra Viktora Orbāna partijai „Fidesz” sola pārliecinošu uzvaru. Taču vienlaicīgi tiek runāts arī par dažādiem skandāliem, kas aizēnojuši priekšvēlēšanu laiku un arī opozīcijas spējām orbāna pozīcijas iedragāt. Kā jūs vērtētu šo vēlēšanu procesu?
Daniels Barta: Ir ļoti grūti atrast vienkāršu raksturojumu. Jau vairākus gadus pārliecība par Viktora Orbāna uzvaru ir bijusi ļoti stabila un plaši izplatīta. Turklāt vēl pirms diviem gadiem nebija runa par vienkāršu uzvaru, bet gan par apņemšanos atgūt divas trešdaļas balsu un iegūt konstitucionālo vairākumu parlamentā. Tas savukārt ļautu jebkuru lēmumu pieņemt vienpersoniski, ieskaitot konstitucionālo tiesu tiesnešu apstiprināšanu. Šāda vidustermiņa vēlēšanās zaudētā vairākuma atgūšanai „Fidesz” bija ļoti simboliska nozīme. Taču ar laiku partijas popularitāte ir sākusi kristies, un arī nesen vienā nelielā pilsētā Orbāna otrais cilvēks, kurš mēra postenī bija atradies astoņus gadus, zaudēja opozīcijas vienotajam kandidātam. Tas ir devis opozīcijai lielāku motivāciju apvienoties un startēt atsevišķos vēlēšanu apgabalos ar spēcīgiem kandidātiem. Tieši tāpēc
vēlēšanu iznākums ir neskaidrs. Neviena sabiedriskās domas aptauja nespēj prognozēt rezultātus. Aptauju veicēji man ir teikuši, ka „Fidesz” partija ir sabiedrībā radījusi baiļu atmosfēru un arvien mazāks skaits cilvēku ir gatavi atbildēt aptauju rīkotājiem.
Īpaši jautājumos par to, par ko viņi balsojuši. Ir ļoti daudz neizlēmušo vēlētāju, un tas varētu nozīmēt arī to, ka viņi ir gatavi balsot par opozīciju. Arī mani draugi, politikas analītiķi, šī iemesla dēļ atsakās izteikt jebkādus minējumus par iespējamiem vēlēšanu rezultātiem.
Opozīcija ir sašķelta; Orbāns spekulē ar Sorosa un migrācijas piesaukšanu
Par spīti jūsu apgalvojumam, ka opozīcijai ir izdevies sadarboties atsevišķos apgabalos, daudzi komentētāji norāda, ka opozīcija joprojām ir ļoti sašķelta.
Pie šādas sašķeltības ir vainojama mūsu pašreizējā vēlēšanu sistēma, kas tika apstiprināta „Fidesz” pirmajā valdīšanas posmā. Šī sistēma tika izstrādāta tā, lai iegūstot vien aptuveni 30 procentus balsu, „Fidesz” spētu nodrošināt sev nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu. Opozīcija tagad ir sapratusi, ka pat tad, ja tās partijas startē ar atsevišķiem sarakstiem, ja tās koordinē savas darbības atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tās var izvirzīt vienu vai divus „Fidesz” kandidātam līdzvērtīgus pretendentus, tādējādi apdraudot valdošās partijas stratēģiju un pozīcijas. Sašķeltība ir problēma, un tā atspoguļosies rezultātos, taču veiksmīgas koordinēšanas gadījumā „Fidesz” izveidotās sistēmas iespaids būs daudz mazāks.
Valdošās partijas popularitāte ir ļoti augsta un, kā tagad noprotu, arī opozīcijas situācija nav nemaz tik bezcerīga. Kā jūs raksturotu abu pušu piedāvātās vēlēšanu programmas?
Tas ir ļoti vienkārši – nekādu īstu partiju programmu nav un tās arī netiek apspriestas! Un tam ir daudz iemeslu.
„Fidesz” programmas nav, jo tā savu kampaņu ir balstījusi uz aģitēšanu pret Sorosa plānu, tās trumpis ir migrācijas ierobežošana un argumenti, ka Rietumu pasaule sabrūk un Eiropas Savienība piedzīvo norietu, migrācijas dēļ zaudējot savu kultūru.
Tam visam papildus nāk apgalvojums, ka opozīcijas uzvaras gadījumā Ungārijas nākotne ir zudusi, ka šie cilvēki nepārstāv Ungārijas, bet gan Sorosa intereses, ka šie spēki noteikti nojauks migrantu atturēšanai un Eiropas aizsargāšanai uzbūvēto aizsargsienu. Un tas viss ir Džordža Sorosa lielais plāns. Tas arī ir viss vēstījums, un nekādas citas programmas nav. Un šī iemesla dēļ „Fidesz” arī nebija gatava iesaistīties nekādās priekšvēlēšanu debatēs ne ar vienu no opozīcijas kandidātiem, kuri visi tiek saukti par Sorosa kandidātiem. Tā kā nav debašu, arī opozīcijas pārstāvji ir sapratuši, ka nav īsti jēgas debatēties un apšaubīt otra priekšvēlēšanu programmu, ja joprojām ir mērķis savas darbības koordinēt.
Miljardiera Džordža Sorosa piesaukšana. Cik pamatota tā ir Ungārijas politiskajā dzīvē? Vai tiešām viņa ietekme ir tik liela, vai arī tas ir vienkāršs populisms bez jebkāda nopietna seguma?
Tā nebūt nav. Taču šis ir ļoti vienkāršs vēstījums, redzams mērķis, to var nosaukt pat par nelabā personificēšanu. Dažādos reklāmas plakātos ir iespējams piešķirt vienu seju opozīcijai, liberālajai pasaulei un arī Eiropas Savienībai.
Tāpat tiek izmantota pagātnes nepatika pret bagātajiem, pret Rietumiem, antisemītiskais noskaņojums.
Jau starpkaru periodā tika īstenotas plašas pret ebrejiem vērstas kampaņas, kurās smejošais ebrejs tika attēlots kā persona, kas veic aizmuguriskus darījumus un dominē gan valstī, gan pasaulē. Vērsties pret katru opozīcijas spēku atsevišķi ir grūtāk, tāpēc, piešķirot visiem pretiniekiem vienu seju, viņi visi kļūst par vienu ienaidnieku un viņu starpā nav nekādu atšķirību.
Ungārijas iedzīvotāji vairumā nav pret Eiropas Savienību
Eiropas Savienībā ir viedoklis, ka pašreizējā Ungārijas valdība ir ļoti skeptiski noskaņota pret Eiropas Savienību. Bet kā ir patiesībā, un cik izteikta ir vēršanās pret Briseli?
Šī vēršanās pret Eiropu pašlaik ir visai netieša. Pēdējo astoņu gadu laikā ir bijušas vairākas pret Briseli vērstas kampaņas. Un šeit ir svarīgi, ka vēršanās notiek nevis pret Eiropas Savienību, bet gan tieši pret Briseli un tās birokrātiju. Šāda populistu stratēģija ir izmantota jau vairākās valstīs. Vairāk tiek kritizēta Eiropas Komisija, mazāk Eiropas Parlaments. Un šeit atkal ļoti labi noder Džordža Sorosa tēls. Tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienības dienaskārtību ietekmē šādi atsevišķi cilvēki, Eiropas liberāļi, kuri vēlas īstenot savu ģenerālplānu un ievest Eiropā migrantus savtīgu ekonomisko interešu dēļ. „Fidesz” un vēl dažas valstis apgalvo, ka viņi nav vienīgie, kas vēlas paglābt Eiropu no šiem spēkiem. Un Viktors Orbāns ir viens no līderiem, kurš var vadīt šo cīņu. Bet, ja viņiem neizdosies un ja Eiropas līmenī neizdosies šo cīņu uzvarēt, Eiropas kultūra izzudīs.
Bet kāda ir iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību?
Atšķirībā no Čehijas vai citām valstīm, atbalsts Eiropas Savienībai ir salīdzinoši augsts. Neviens pret Eiropas Savienību patiesībā neiestājas. Tāpēc „Fidesz” ir jāatrod kādas citas tēmas, uz kurām norādīt ar pirkstu. Uz papīra visi atbalsta Eiropas Savienību, tiek uzsvērta nepieciešamība spēlēt konstruktīvāku lomu Eiropas Savienībā, taču kopumā Eiropas Savienība nav diskusiju uzmanības centrā.
Cilvēki ļoti labi apzinās, ka ļoti lielas kohēzijas fondu summas nāk tieši no Eiropas Savienības un dalība tajā nāk valstij tikai par labu. Un daudziem iedzīvotājiem ir pārliecība ka „Fidesz” darbība apdraud valsts dalību Savienībā.
Pat agrāk izteikti eiroskeptiskā otrā lielākā partija „Jobbik” tagad saka, ka Eiropas Savienība ir laba, lai arī ir nepieciešamas atsevišķas reformas.
Atgriežoties pie sarunas sākuma - kā jūs prognozējat notikumu attīstību pēc šīm vēlēšanām? Kas mainīsies uz vietas un arī attiecībās ar Eiropas Savienību?
Tas ir viltīgs jautājums. Pirmkārt, es tomēr uzskatu, ka „Fidesz” uzvarēs. Jautājums – ar cik lielu pārsvaru un vai kāda no opozīcija spartijām būs gatava iesaistīties koalīcijā. Ja kaut kādu brīnumu dēļ „Fidesz” neuzvarēs, būs grūtības izveidot valdību un izvēlēties piemērotus kandidātus. Šajā situācijā atkārtosies Čehijas variants ar ilgstošu iekšpolitisko krīzi un tas nozīmēs, ka uz drīzu attiecību uzlabošanos ar Eiropas Savienību vai saišu stiprināšanu cerēt nevarēs. Pat ja pēc ilgāka laika izdosies vienoties proeiropeiskajām partijām, tas nenozīmēs, ka arī Eiropas Savienība uzreiz izlems nospiest attiecību pārstartēšanas pogu. Eiropa ļoti labi saprot šādas pārmaiņas un nepieciešamību izstrādāt savu dienaskārtību. Ja kāda no nākamajām koalīcijām izvēlētos paust gatavību tuvināties eirozonai, tas būtu ļoti spēcīgs signāls Eiropas partneriem. Tas būtu arī ļoti simbolisks un ļoti liels solis pretī dziļākai integrācijai.
