Pasaules panorāma

Saruna ar Inu Strazdiņu

Pasaules panorāma

Trīs jūru iniciatīvas politiskās un ekonomiskās ambīcijas

Pie kā nonāk ES nauda un ziedojumi Baltkrievijas aktīvistu atbalstam?

Pie kā nonāk ES nauda un ziedojumi Baltkrievijas aktīvistu atbalstam?

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 22. oktobrī, plāno piešķirt prestižo Saharova balvu, un šogad ir viens izteikts favorīts, kuru nominējušas lielākās parlamenta poliskās grupas. Tie ir Baltkrievijas opozicionāri – opozīcijas Koordinācijas padome, kā arī cilvēktiesību organizācija "Visna" un virkne aktīvistu. Eiropas Savienība (ES) un dalībvalstis atsevišķi ziņo par aktīvu atbalstu baltkrievu tautai. Taču ko šī palīdzība nozīmē praktiski un pie kā tā nonāk?

Eiropas Komisija (EK) Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam novirzīs kopumā 53 miljonus eiro. To var sadalīt trīs blokos.

Pirmie divi bloki attiecas uz steidzamiem jautājumiem. Pirmkārt, atbalstam cilvēkiem, kas fiziski vai psiholoģiski cietuši no režīma represijām un kuriem nepieciešama rehabilitācija, atvēlēti divi miljoni eiro. Šis atbalsts jau tiek sniegts. Otrkārt, viens miljons atvēlēts neatkarīgu mediju atbalstam. Tas attiecas arī uz vairākiem "Telegram" kanāliem. Šis atbalsts tiks sniegts tuvākajā laikā. Bet lielākā daļa finansējuma – 50 miljoni eiro – atvēlēts dažādu nozaru, piemēram, izglītības un veselības, atbalstam. Tas tiek plānots projektu veidā, un tiks izsniegts vairāku gadu laikā. Lai atbalstītu Baltkrievijas iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību, vērā jāņem virkne drošības pasākumu.

Latvijas palīdzība Baltkrievijai

1. Biedrība "Latvijas platforma attīstības sadarbībai” - 52 800 eiro.

  • Juridiskā palīdzība personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem.
  • Vardarbības seku dokumentēšana.

2. Biedrība "Centrs Marta".

  • 36 000 eiro - psiholoģiskā, praktiskā, juridiskā un medicīniskā palīdzība personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem.
  • 9500 eiro - psihologu kvalifikācijas celšanas apmācības Baltkrievijas speciālistiem.

3.  "Baltijas Mediju izcilības centrs".

  •  51 700 eiro - atbalsts neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai Baltkrievijā.

Avots: Ārlietu ministrija

"Jāsaprot, ka situācija ir ārkārtēja, jo Eiropas Savienība ir teikusi, ka nemēģinās sadarboties ar režīmu, ar administrāciju. Jāmeklē tādi ceļi, lai šie līdzekļu nonāktu līdz saņēmējiem, kā arī lai nebūtu kādi ierobežojumi vai represijas pret šiem saņēmējiem. Es domāju, ka Eiropas Komisijai ir pietiekami daudz pieredzes līdzīgās situācijās citās valstīs, citos reģionos. Domāju, ka tā prakse, kādā veidā šādās problēmu valstīs tiek īstenots Eiropas Savienības finansējums, tiks arī piemērota Baltkrievijā," teica EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

Augusta nogalē Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam Latvijas Ministru kabinets savukārt nolēma atvēlēt 150 000 eiro. Tas sadalīts starp trīs organizācijām, kas sniegs juridisko, medicīnisko un cita veida palīdzību.

Atbalsts žurnālistiem tiek sniegts pēc konsultācijām ar uzticamiem Baltkrievijas žurnālistiem, ar kuriem jau iepriekš bijusi sadarbība, kā arī sadarbojoties ar Baltkrievijas preses klubu. Lielākā daļa žurnālistu, kas Latvijā saņem palīdzību, pēc tam atgriežas dzimtenē. Dažiem drošības apsvērumu dēļ gan nācies palikt Latvijā.

"Lielākā daļa, jau braucot uz šejieni, zina konkrētu datumu, kad viņi brauks atpakaļ. Daļa ir spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumu. Daudzi no viņiem ļoti pārdzīvo, arī esot šeit, cīnās ar vainas apziņu, ka viņu pienākums ir būt tur. Tanī pat laikā, esot tur, viņi vairs nav spējīgi strādāt. Viņi ir jau tik smagā stāvoklī nonākuši, ka viņi nevar pat vairs rakstīt.

Daži te ierodas uz atelpas brīdi, daži – uz intensīvo rehabilitāciju," pastāstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle - Eglīte.

Finansiālu atbalstu baltkrieviem sniedz ne tikai Brisele. Tiek vākti arī ziedojumi gan pašā Baltkrievijā, gan caur dažādiem fondiem. Ar to nodarbojas arī Baltkrievijas opozīcijas izveidotā Koordinācijas padome. Atbalsts visbiežāk paredzēts fiziski un psiholoģiski cietušajiem un tiem, kuriem nepieciešama juridiskā palīdzība. Bet, izmantojot saziedoto, tiek atbalstīti arī tie, kuri zaudējuši darbu, piedaloties streikos jeb "bastovkās".

Baltkrievu žurnāliste Hanna Ļubakova apgalvoja, ka dažādos fondos savākti aptuveni seši miljoni eiro.

"Cilvēki uz to paļaujas. Zinu, ka liela daļa finansiālo atbalstu jau saņēmuši. Dažreiz tas process nenorit tik ātri, jo uz Baltkrieviju vienkārši ir sarežģīti pārskaitīt naudu. Cilvēkiem nākas slēpt, ka viņi ar to nodarbojas. Tiek izmantoti gan banku konti, bet arī skaidrā nauda. Pašlaik Baltkrievijā nav iespējams reģistrēt organizāciju, kas ar to varētu nodarboties," teica Ļubakova.

Paši baltkrievi norādījuši uz divu veidu palīdzību, kas primāri nepieciešama.

Pirmkārt, lūguši, lai izplata informāciju par notiekošo Baltkrievijā. Otrkārt, norādījuši, ka akūti nepieciešama juridiskā palīdzība.

Tā apgalvo Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare.

"Tas sarežģītākais ir, protams, tā vajāšana. Visas sarakstes tiek dzēstas. Tas mums jau pašsaprotami liekas, ka mēs nekādu informāciju nekur neglabājam, jo, kad viņi dodas uz ielas, viņus jebkurā brīdī var aizturēt, viņi izdzēž visu no saviem telefoniem. Otrs, protams, ir fiziskā vajāšana," stāstīja Vaivare.

Organizācija arī vāc ziedojumus, lai sniegu humanitāro palīdzību tiem baltkrieviem, kas ieradušies Latvijā. Piemēram, caur kustību "Viegli palīdzēt" kopumā savākti vairāk nekā 10 000 eiro. Brīvprātīgie palīdz risināt dažādus sadzīviskus jautājumus. Piemēram, nodrošinot siltākas drēbes, kas, steigā pametot valsti, palikušas Baltkrievijā, gan, piemēram, organizējot vizīti pie zobārsta.

"Visādas sadzīves lietas, kas ir nepieciešamas, šis netiek finansēts par valsts līdzekļiem. Šis tiek finansēts tikai par ziedojumiem, jo valsts programmas to neparedz. Pašlaik tā ir viena no tādām trūkstošajām sadaļām, kura nav līdz galam sakoordinēta un izdomāta, kas notiek ar šiem cilvēkiem, ja viņiem nepieciešama vienkārši ikdienas palīdzība. Tā ir mazliet problēma. Protams, arī ļoti novērojams, ka šobrīd ir diezgan slikta koordinācija valsts iestāžu starpā. Ne līdz galam viss strādā, jo, ierodoties dažā labā iestādē, piemēram, Valsts robežsardzē, ir bijusi pieredze, ka no trim dažādiem ierēdņiem dzirdu trīs dažādas versijas, kādā veidā viņiem šajā brīdī ir jārīkojas, kad cilvēks, piemēram, sniedz dokumentus patvēruma pieprasīšanai," piebilda kustības "Viegli palīdzēt" pārstāvis Dainis Deigelis.

Nevalstiskajās organizācijās strādājošie atzina, ka Ārlietu ministrija (ĀM) palīdzības sniegšanā baltkrieviem iesaistījusies īpaši aktīvi. Vienlaikus viņi norāda uz vairākām problēmām valsts institūciju nespējā efektīvi sadarboties.

"Mēs neizskanam kā draudzīga un atbalstoša valsts. Mēs izskanam kā valsts, kur ir ļoti mazs atbalsts, ļoti formāls atbalsts.

Visu laiku ir kaut kādas problēmas. Kā jau es teicu, mēs visu laiku brīvprātīgi daudz ko risinām," teica Vaivare. 

KONTEKSTS:

Baltkrievijā nerimst protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus turpina pastiprināt piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

Oktobra sākumā Saeima pieņēma paziņojumu, kurā neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt