Preses konferencē pēc ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka Latvijas valdība atbalsta Baltkrievijas sabiedrības izteikto vēlmi dzīvot demokrātiskā un neatkarīgā valstī.
Komentējot naudas piešķiršanu, Rinkēvičs pastāstīja, ka Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.
„Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana tiem, kas dažādos statusos ir administratīvajos vai kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem.
Bet, protams, šis ir atvērts jautājums diskusijai rīt ar mūsu pārstāvjiem,” stāstīja ministrs.
Viņš arī atgādināja par Eiropas Savienības soļiem, proti, principiālo vienošanos sākt procesu individuālo sankciju piemērošanai. Rinkēvičs uzsvēra, ka nepieciešams cieši koordinēt rīcību attiecībā uz situāciju Baltkrievijā. Šāda koordinācija notiek arī reģionāli, gan Baltijas valstu un Polijas starpā, gan Baltijas valstu un Višegradas valstu starpā. Ministrs arī skaidroja, ka saistībā ar prezidenta Aleksandra Lukašenko svētdienas izteikumiem un vardarbību pret diviem aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem pirmdien uz ministriju izsaukts Baltkrievijas vēstnieks.
„Tas ir saistībā ar absolūti nepamatotajiem apvainojumiem par to, ka šie protesti kaut kādā veidā tiek vadīti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un ka gatavojam kādu militāru uzbrukumu. Mēs prasīsim šo skaidrot. Tāpat izteiksim protestu pret to, kāda apiešanās bija ar diviem valstspiederīgajiem, kas pagājušajā nedēļā tika aizturēti Baltkrievijā.
Mums ir ziņas arī par vardarbību no varasiestāžu puses.
Tātad arī diplomātiskajā un politiskajā līmenī notiek darbs, cik nu šī situācija šobrīd attīstās,” stāstīja Rinkēvičs.
Ministrs piebilda, ka valdības sēdē saistībā ar drošību tika uzklausīti atbildīgie dienesti un ir konkrēta vienošanās par konkrētu plānu, scenāriju jebkuras situācijas attīstības gadījumā. Rinkēvičs minēja, ka Latvija ir gatava pieņemt politiskā patvēruma meklētājus, bet šobrīd plaša bēgļu plūsma netiek prognozēta. Pagaidām Latvija no Baltkrievijas pilsoņiem neesot saņēmusi lūgumus par politisko patvērumu. Tiesa, tas gan varot mainīties atkarībā no situācijas attīstības.
„Dienesti ir gatavi, iekšlietu sistēma zina, ko darīt, tai ir noteikts plāns, un nepieciešamības gadījumā tā rīkosies.
Bet mūsu interesēs ir izdarīt visu politiski un diplomātiski, lai šī situācija līdz tam nenonāktu un pārmaiņas Baltkrievijā būtu miermīlīgas,” norādīja Rinkēvičs.
Arī Kariņš uzsvēra, ka situācija Baltkrievijā ir ļoti dinamiska un tā var attīstīties dažādi. Valdība tai aktīvi seko līdzi. Pirmdien arī Saeimas Ārlietu komisija skatīja lēmumprojektu par situāciju Baltkrievijā. Paredzēts ka Saeima par to lems otrdien ārkārtas sēdē. Sagaidāms, ka parlaments aicinās Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas noturēt atkārtoti un saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, ļaujot uz vienlīdzīgiem noteikumiem tajās piedalīties arī opozīcijai.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret pagājušajā nedēļā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.
