Viņš skaidroja, ka Makronam prezidenta vēlēšanās pretī stājās radikāli noskaņoti, uz milzīgām reformām tendēti politiķi. Pētnieks izteicās, ka Makrona spēja apvienot centru – proti, klasiski domājošos politiķus vienā spēkā – nozīmē, ka jebkura opozīcija ir kļuvusi galēja. "Ja neesi ar Makronu, tad jāapvienojas ar daudz radikālākiem politiķiem, nekā normālā situācijā būtu," situāciju vēlēšanās skaidroja Bukovskis.
Tāpat arī, raksturojot vēlēšanas, pētnieks sacīja, ka redzama pakāpeniska vidusšķiras izzušana. Vēlētāji kļūst ciniskāki, domājot vairāk par savām personīgajām ekonomiskajām interesēm. Tas nozīmē, ka jebkura veida reformas vēlētāji var uztvert kā personīgu ekonomisku zaudējumu. Tāpat arī politiķi ir arvien gatavāki politiskajā telpā runāt par tēmām, kas iepriekš nebija iedomājamas, piemēram, kara attaisnošana.
Bukovskis prognozēja, ka Makrons uz uzvaras viļņa varētu nākt klajā ar aktīvu rīcību. Tomēr politologs atgādināja, ka drīzumā gaidāma Francijas parlamenta vēlēšanas. Tās parādīs, kā tālāk varēs darboties Makrons – vai viņa un viņu atbalstošās partijas iegūs vairākumu. Pētnieks uzsvēra, ka Makrons noteikti negribētu būt "klibais prezidents", kuram nav atbalsta parlamentā.
Tādējādi situācija pēc vēlēšanām varētu būt arī pieklusināta, lai ar kādām reformām nesakaitinātu vēlētājus, kuri jau tagad cieš no cenu pieauguma.
Bukovskis norādīja, ka, visticamāk, retorikā dzirdēsim drosmīgākus vārdus, bet darbībā tas nebūs redzams. Tas būšot atkarīgs no tā, kāds būs atbalsta procents Makrona partijai, tuvojoties vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons, liecina vēlētāju aptauju dati, kas tika publicēti svētdien vakarā pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas. Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Makrons saņēmis 58% balsu, tādējādi pārliecinoši pārspējot savu sāncensi, galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu.
