ĪSUMĀ:

• Virkne rietumvalstu līderu brīdinājuši Putina režīmu par uzbrukuma sekām un pauduši atbalstu Ukrainai.
• Ukraina uzskata, ka pasaulei jārīkojas nekavējoties, jo uz spēles ir likta Eiropas un pasaules nākotne.
• Ukrainas prezidents aicinājis pasaules līderus izveidot koalīciju pret Krievijas prezidentu Putinu.
• ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka par notiekošo "pasaule sauks Krieviju pie atbildības".
• Eiropas Savienība gatavo "milzīgu un ļoti mērķētu" sankciju paketi, to saskaņo ar NATO un G7 valstīm.
• Tomēr Krievijas atslēgšana no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT ir maz ticama.   
• Baltijas valstis prasa uzsākt NATO 4. panta konsultācijas, tās dalībvalstis, ja uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
• Latvijas Valsts prezidents uzskata – Krievija ir jāizolē no pārējās pasaules.
• Kremļa lēmumu uzbrukt nosoda arī līdz šim ar Maskavu “draudzīgās attiecībās esošie politiķi”.
• Ķīna pagaidām izvairās kritizēt Krievijas rīcību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā Ukrainas tautai sacīja, ka centies sazvanīt Krievijas prezidentu Putinu, taču nesekmīgi.

Zelenskis pauda bažas par to, ka šāds Krievijas solis var būt sākums lielam karam Eiropā. 

Virkne rietumvalstu līderu brīdinājuši Putina režīmu par uzbrukuma sekām, norādot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības. Tāpat mudina Putinu pārtraukt konfliktu. Gan Eiropas, gan ASV līderi ir izteikušies, ka šodien koordinēs savu rīcību un ieviesīs stingrus atbildes pasākumus pret Maskavu. Vienlaikus tiek solīts turpināt atbalstīt Ukrainu. 

Ukraina uzskata – pasaulei jārīkojas nekavējoties

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka pasaulei jārīkojas nekavējoties, jo uz spēles ir likta Eiropas un pasaules nākotne. Viņaprāt, Krievijai jāpiemēro "postošas" sankcijas, kas citu starpā iekļautu Krievijas izolēšanu no pārējās pasaules visās jomās. 

Ukrainas prezidents Zelenskis aicina pasauli apvienoties pret Putinu

Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis pasaules līderus izveidot koalīciju pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. 

Vēršoties pie ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Eiropas Savienības līderiem, Zelenskis mudināja "nekavējoties apturēt Putinu, karu pret Ukrainu un pasauli". 

Ukrainas vadītājs arī pieprasa nekavējošas sankcijas pret Krieviju un nodrošināt Ukrainas aizsardzību un finansiālu palīdzību Kijevai. 

"Pasaulei ir jāpiespiež Krievija uz mieru," teikts Zelenska publicētajā paziņojumā.

Baidens: Pasaule sauks Krieviju pie atbildības

ASV prezidents Džo Baidens neilgi pēc Putina paziņojuma norādīja, ka par notiekošo "pasaule sauks Krieviju pie atbildības", vēsta aģentūra AFP. 

Baidens paziņoja, ka ceturtdien tiksies ar septiņu industriāli attīstītāko jeb G7 valstu vadītājiem un pēc tam paziņošot par turpmākajām sekām.

"Prezidents Putins ir izšķīries par iepriekš plānotu karu, kas nesīs katastrofālus zaudējumus un cilvēku ciešanas. (..) Vienīgais atbildīgais par postu un bojāgājušajiem, ko nesīs šis uzbrukums, ir Krievija, un Savienotās Valstis kopā ar sabiedrotajiem un partneriem atbildēs vienoti un izlēmīgi," sacīja Baidens. 

ASV prezidentam šorīt notikusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā Baidens pauda atbalstu Ukrainai un solīja ASV atbalstu Ukrainai.

Savukārt Francijas prezidents Emnuels Makrons ceturtdien aicinājis “cik drīz vien iespējams” sasaukt NATO samitu. 

ANO ģenerālsekretārs: Cilvēces vārdā – apturiet uzbrukumu

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. 

Augstā amatpersona brīdināja, ka karš Ukrainā apdraud pasaules atveseļošanos no Covid-19 izraisītās pandēmijas.

„Prezident Putin, cilvēces vārdā vediet savu karaspēku atpakaļ uz Krieviju. Cilvēces vārdā neļaujiet Eiropā sākt to, kas varētu būt ļaunākais karš kopš gadsimta sākuma.

Tā sekas būtu postošas ne tikai Ukrainai, tas izraisītu traģēdiju ne tikai Krievijas Federācijai. Tam būtu neparedzama ietekme uz pasaules ekonomiku laikā, kad mēs izejam no Covid-19 pandēmijas,

kad tik daudzām attīstības valstīm ir nepieciešama atveseļošanās, kas būtu ļoti, ļoti grūti apstākļos, kad ir augstas naftas cenas, bet kviešu eksports no Ukrainas ir apstājies. Tam nepalīdzētu arī augstas procentu likmes, ko izraisītu nestabilitāte starptautiskajos finanšu tirgos. Šis konflikts ir jāpārtrauc – tagad,” paziņoja Gutērrešs.

Eiropas Savienība gatavo "milzīgu un ļoti mērķētu" sankciju paketi 

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels paziņojuši, ka Krievija tiks saukta pie atbildības par uzbrukumu Ukrainai. 

Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide

Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes: 

20. aprīļa notikumi Ukrainā

Krievijas uzbrukums Ukrainai. Teksta tiešraižu arhīvs

"Mēs stingri nosodām Krievijas nepamatoto uzbrukumu Ukrainai. Šajās tumšajās stundās mēs domās esam kopā ar Ukrainu un nevainīgajām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuri saskaras ar šo neizprovocēto uzbrukumu un baidās par savu dzīvību," teikts fon der Leienas un Mišela kopīgajā paziņojumā. 

Šodien paredzēta Eiropas Savienības dalībvalstu līderu ārkārtas tikšanās, kuras laikā plānots apstiprināt jaunas sankcijas pret Krieviju, kas būšot ļoti smagas. Fon der Leiena un Mišels paziņojumā norādīja, ka sankcijas tiek koordinētas ar NATO un G7 valstu līderiem, viņuprāt, tās Krievijai tiks piemērotas visai ātri. 

Leiena "Twitter" pavēstīja, ka jau šodienas laikā Eiropas valstu līderi varētu apstiprināt "milzīgu un mērķētu" sankciju paketi Krievijai. "Šī sankciju pakete būs mērķēta uz nozīmīgiem Krievijas ekonomikas sektoriem, bloķējot pieeju svarīgām tehnoloģijām un tirgiem. Mēs vājināsim Krievijas ekonomikas pamatus un tās modernizācijas jaudu," norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. 

Leiena atzīmēja, ka iecerēts iesaldēt Krievijas līdzekļus Eiropas Savienībā un apturēt Krievijas banku pieeju Eiropas finanšu tirgum.

Paredzēts, ka šīs sankcijas ievērojami iedragātu Kremļa iespējas finansēt karu

„Krievijas mērķis nav tikai Donbass, tā nav tikai Ukraina. Tās mērķis ir stabilitāte Eiropā un visa starptautiskā miera kārtība. Mēs sauksim prezidentu Putinu pie atbildības,” sacīja Leiena.

Tomēr ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka

Krievijas atslēgšana no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT ir maz ticama. Eiropas Savienība pagaidām neesot gatava spert šādu soli.

Lai arī atslēgšana no SWIFT sistēmas būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku, tas arī apgrūtinātu Eiropas kreditoru naudas atgūšanu, ziņo Eiropas Savienībai pietuvināti avoti.

Baltijas valstis prasa uzsākt NATO līguma 4. panta konsultācijas

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa izplatījuši kopīgu paziņojumu Ukrainas atbalstam. 

Ministri nosoda Krievijas plaša mēroga militāru uzbrukumu pret neatkarīgu, miermīlīgu un demokrātisku Ukrainu, norādot, ka tas ir skaļš starptautisko normu pārkāpums un noziegums pret Ukrainas iedzīvotājiem. Ministri arī aicina starptautisko sabiedrību visstingrākajā veidā nosodīt Krievijas rīcību un ieviest pret Krieviju visstingrākās iespējamās sankcijas.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai norādījis, ka Latvija prasa uzsākt NATO 4. panta konsultācijas, ko saskaņā ar līgumu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.

Kariņš šodien arī sasaucis valdības ārkārtas sēdi. 

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ar televīzijas starpniecību uzrunāja valsts iedzīvotājus. Viņš aicināja Rietumu valstis sniegt palīdzību Ukrainai un sodīt Krieviju.

„Šodien mēs esam liecinieki Krievijas noziedzīgajām darbībām pret Ukrainu. Mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret šo neizprovocēto militāro agresiju, kas apdraud miljoniem nevainīgu cilvēku un grauj starptautiskās kārtības pamatus. (..) Tikai vienota un stingra demokrātisko Rietumu reakcija var apturēt Krieviju,” sacīja Nausēda.

Igaunijas prezidents Alars Kariss paziņoja, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins ir izvēlējies kara ceļu, kas radīs daudz ciešanu Ukrainā un arī pašā Krievijā.

Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka Ukraina ir kļuvusi par upuri „brutālam, neizprovocētam un nepamatotam Krievijas uzbrukumam”.

Latvijas Valsts prezidents: Krievija ir jāizolē no pasaules

"Ir jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai. NATO aizstāvēs sevi un savas vērtības. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu. Ukraiņi ir gatavi pretoties uzbrukumam un aizstāvēt savu zemi. Mums ir jārīkojas, lai reaģētu uz šāda veida bezprecedenta uzbrukumu neatkarīgai valstij," norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Vienlaikus prezidents atzīmēja: "Latvija kopā ar visu Rietumu pasauli kategoriski nosoda Krievijas agresiju – pēc prezidenta Vladimira Putina noziedzīgās pavēles uzsākto plašo militāro uzbrukumu Ukrainai. Tas ir turpinājums militārajai agresijai, ko Krievija vērš pret Ukrainu jau kopš 2014. gada. Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, vērsusies pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību.

Krievija šo karu neuzvarēs. Ukrainas tautas apņēmība nosargāt savu neatkarību ir stiprāka.

Mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā ieročiem, stiprinot tās spējas pretoties agresoram. Krievija ir jāsoda un jāizolē ar visstingrākajām sankcijām. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu."

Levits Latvijas Radio sacīja, ka NATO 4. panta konsultācijas lūdz visas trīs Baltijas valstis un Polija par tālāko NATO rīcību šajā gadījumā. 

 "Visai pasaulei ir skaidrs, ka Krievija uzbrūk," piebilda prezidents.

Levits pauda, ka Latvija ir drošībā, jo to paredz NATO dalībvalstu 5. pants – uzbrukuma gadījumā vienai valstij pārējās nāk palīgā. Tāpat Levits notiekošo vērtēja kā iespējamu "Putina beigu sākumu".

Prezidents arī uzstāja, ka nepietiek ar simboliskām sankcijām pret Krieviju, tām ir jābūt nopietnām. Kā arī jāsniedz palīdzība Ukrainai.

Kremļa lēmumu uzbrukt nosoda arī līdz šim ar Maskavu “draudzīgās attiecībās esošie politiķi”

Kremļa lēmumu uzsākt plaša mēroga uzbrukumu pret Ukrainu ir nosodījuši arī valstu vadītāji un politiķi, kuri līdz šim ir uzturējuši draudzīgas attiecības ar Krievijas prezidentu. Ar negaidīti asu paziņojumu klajā nācis Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš līdz šim tika uzskatīts par vienu no tuvākajiem Putina sabiedrotajiem Eiropā.

Viņš uzskata, ka Krievija izdara noziegumu pret mieru pasaulē, tāpēc tai ir jāsaņem bargs sods.

„Krievijas Federācija ir uzbrukusi Ukrainai. Tas ir neizprovocētas agresijas akts, kas ir konsekventi jānosoda ne tikai vārdos, bet arī darbos. Es mīlu krievu kultūru, cienu krievu tautas upurus Otrajā pasaules karā, taču tas nenozīmē, ka es piekritīšu, ka suverēnas valsts teritorijā ienāk sveša armija bez attiecīga līguma ar šo valsti.

Krievija izdara noziegumu pret mieru. Es atzīstu, ka kļūdījos, domādams, ka Krievija atklāti neuzbruks Ukrainai.

Krievijas Federācijas vadības neracionālais lēmums radīs būtisku kaitējumu pašai Krievijas valstij. Ir pienācis laiks ķerties pie daudz bargākām sankcijām, nekā plānots,” sacīja Zemans.

Čehijas prezidents ierosināja Krieviju atslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Vēls viens tuvs Putina sabiedrotais, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka viņa valsts neiesaistīsies šajā konfliktā, noraidot opozīcijas ierosinājumu nosūtīt karavīrus un bruņojumu uz Ukrainu. Orbāns sacīja, ka Ungārija sniegs palīdzību bēgļiem no Ukrainas.

„Ungārijai ir jāpaliek ārpus šī bruņotā konflikta, jo ungāru tautas drošība mums ir vissvarīgākā, tāpēc nevar būt ne runa par karavīru vai militārās tehnikas izvietošanu Ukrainā,” sacīja Orbāns. „Mēs, protams, sniegsim humāno palīdzību. Mūsu norīkotās militārās un policijas vienības ir sākušas darbu Ukrainas un Ungārijas pierobežā. Diemžēl jārēķinās, ka pēc šodien notikušā militārā uzbrukuma palielināsies Ukrainas pilsoņu skaits, kas ieradīsies Ungārijā, domājams, ka viņi pretendēs uz bēgļa statusu Mēs būsim gatavi viņu aprūpei, spēsim ātri un efektīvi stāties pretī šim izaicinājumam. ”

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto paziņojis, ka Ungārija atbalsta Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti un atbalstīs jebkādas jaunas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

NATO dalībvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Krievijas iebrukumu Ukrainā nosaucis par „smagu triecienu mieram” reģionā. Turcijas Ārlietu ministrija aicinājusi Krieviju nekavējoties izbeigt „negodīgo un nelikumīgo” militāro operāciju Ukrainā.

Ķīna izvairās kritizēt Krievijas rīcību

Tikmēr Ķīna izvairās kritizēt Krievijas rīcību. 

Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Pekina uzmanīgi vērojot notiekošo Ukrainā, bet atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu. Ķīna norādījusi Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā, vēstī AFP.

Ķīnieši aicina visas puses saglabāt savaldību un nepieļaut situācijas iziešanu ārpus kontroles.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.