Putina režīma uzbrukums Ukrainai. 24. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.


01.08

Krievijas iebrukumā Ukrainā ceturtdien, 24. februārī, dzīvību zaudējuši kopumā kopumā 137 ukraiņi, tostarp ir gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. 316 cilvēki ievainoti, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.


23.59

Nepilnas diennakts laikā Latvijas iedzīvotāji platformā ziedot.lv ir saziedojuši Ukrainas atbalstam vairāk nekā 478 000 eiro.


23.46

Francijas prezidents Emanuēls Makrons ceturtdien sazvanījies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai “pieprasītu nekavējoties pārtraukt” Maskavas uzbrukumu Ukrainai, vēsta AFP.

Makrons pēc sarunas ar Ukrainas prezidentu, koordinējot ar viņu savu rīcību, sazinājās ar Putinu, lai pieprasītu Krievijai apturēt militāro operāciju, norādot, ka Krievija riskē ar ievērojamām sankcijām.  

Savukārt Kremlis paziņojumā pauda, ka abiem valstu līderiem bijusi “nopietna un godīga viedokļu apmaiņa” par Ukrainu. Kremlis apgalvoja, ka Putins sniedzis “izsmeļošu” skaidrojumu par iemesliem, kāpēc tika dota pavēle sākt militāro operāciju.


23.35

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis pauda stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās. EDSO dalībvalstis apšaubīja Krievijas sākotnēji izteiktās apņemšanās rast Eiropas drošības risinājumus diplomātiskā ceļā.

Tika uzsvērts, ka Krievija ilgstoši, un jo īpaši pēdējo mēnešu laikā, ir melojusi starptautiskajai sabiedrībai, apgalvojot, ka tā nevēlas karu, plāno atvilkt savus spēkus no Ukrainas robežām un izvest Krievijas spēkus no Baltkrievijas. Tika uzsvērta Krievijas un Baltkrievijas atbildība par agresiju Ukrainā, soda neizbēgamība un EDSO dalībvalstu apņēmība lemt par plašām sankcijām pret Krieviju, Baltkrieviju un to režīmu pārstāvjiem, informēja Latvijas Ārlietu ministrija.


23.09

ANO Bēgļu aģentūra aplēsusi, ka kopš Krievijas iebrukuma aptuveni 100 000 Ukrainas iedzīvotāju pametuši mājas un devušies bēgļu gaitās, bet vēl vairāki tūkstoši cilvēku devušies bēgļu gaitās ārpus valsts, vēsta AFP.

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi pauda bažas par situāciju un aicināja Ukrainas kaimiņvalstis neslēgt robežas tiem, kuri meklē drošību un patvērumu.   

Polija jau paziņoja, ka uz robežas ar Ukrainu atvērs 9 uzņemšanas centrus ukraiņu bēgļiem, ziņo AF. Polijas iekšlietu ministrs pauda, ka Polija būs gatava uzņemt tik daudz ukraiņu bēgļu, “cik būs pie mūsu robežām”.

Tikmēr Ukrainā iedzīvotāji brīdināti, ka saistībā ar karastāvokļa ieviešanu no valsts neizlaidīs valsts pilsoņus – vīriešus vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Ļvovas apgabala muita aicināja pilsoņus neradīt paniku un pašiem nemēģināt nelikumīgi šķērsot robežas.


23.07 

Lietuva un Čehija, tāpat kā Latvija, paziņojušas, ka pārtrauks vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, ziņo AFP.


22.50

Krievijas opozicionārs Vladimirs Kara-Murza paziņojis, ka Krievijā pēdējās stundās aizturēti vairāk nekā 1500 cilvēki, kuri pret Krievijas iebrukumu Ukrainā protestējuši kopumā 52 pilsētās, ziņo Ukrainas ziņu aģentūra "Unian". Politiķis sacīja, ka daudz cilvēku pulcējušies protestos Maskavā un Sanktpēterburgā.

Tikmēr "Meduza", atsaucoties uz organizācijas "OVD Info" informāciju, ziņo, ka protestos 53 Krievijas pilsētās aizturēti 1734 cilvēku. Visvairāk aizturēto ir Maskavā – 955 cilvēki. Seko Sanktpēterburga ar 425 aizturētajiem.


22.41

Eiropas Savienības  dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par uzbrukuma sākšanu pret Ukrainu. Par pirmo sankciju paketi Eiropas Savienība vienojās jau otrdien, bet Vladimira Putina režīma agresijas turpināšanās izsauca krietni stingrāku reakciju no bloka. Eiropas Savienības līderi vienojušies par "masīvām un stingrām sekām" Krievijai par iebrukumu Ukrainā, ziņo AFP.


22.33

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") telefonintervijā Latvijas Televīzijā pauda viedokli, ka karā Ukrainā daudz kas izšķirsies šonakt. Pēc Pabrika sacītā, Krievija mēģinās iegūt pārsvaru pār Ukrainu, kas neizdevās pa dienu.


22.28

Saskaņā ar kādu Rietumu izlūkdienestu amatpersonu Krievija ir iznīcinājusi ukraiņu pretgaisa aizsardzību un koncentrē ievērojamus spēkus ap Kijevu, ziņo AFP.  "Ukrainai nav pietiekamas pretgaisa aizsardzības pret šāda mēroga kampaņu. Viņiem vairs nav gaisa spēku. [..] Attiecīgi Krievijai ir absolūts pārākums gaisā," sacīja amatpersona.

Amatpersona arī piebilda, ka Ukraina izrāda sīvu pretestību. Taču izlūkdienesta pārstāvis prognozē, ka tuvākajās stundās Krievija centīsies virzīt nospiedošu spēku uz galvaspilsētu.


22.26

Krievijas iebrukumā Ukrainā nogalināti 57 ukraiņi un 169 ievainoti, apstiprinājis Ukrainas veselības ministrs Viktors Laško, ziņo britu raidorganizācija BBC.


22.13

Reaģējot uz ziņu, ka Krievijas kontrolētie spēki ieņēmuši Černobiļas atomelektrostaciju, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs paziņojis, ka Latvijā šobrīd nav radiācijas drošības apdraudējuma.


22.06

Krievijas spēki sagrābuši Hostomeļas lidostu ap 25 km uz ziemeļrietumiem no Kijevas. Par to paziņojis Ukrainas prezidenta birojs. Dienā tur tika izsēdināti desantnieki, pēc tam notika cīņas.

Vēlāk ziņots, ka Ukrainas spēki pārņēmusi kontroli Hostomeļas lidostā.


21.55

Kanāda nolēmusi piemērot sankcijas 58 Krievijas juridiskām un fiziskām personām. Sankcijas vērstas pret Krievijas elites pārstāvjiem, Krievijas bankām un personām, kas saistītas ar algotņu grupu "Vagner".

Kanāda nolēmusi arī atcelt eksporta atļaujas Krievijai.


21.33

Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga diskusijā Latvijas Televīzijā teica, ka Latvija var justies droši, jo mūsu valsts ir NATO. Latvijai gan ir jābūt gatavai uz visu, jo nav zināms, kā uzvedīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Vīķe-Freiberga pauda viedokli, ka daudzi, kas iepriekš negribēja redzēt Kremļa patieso seju, to pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ieraudzījuši. "Atturīgās valstis ir spiestas atmosties. (..). Atmošanās ir notikusi daudzās valstīs," vērtēja Latvijas eksprezidente.


21.24

ASV prezidents Džo Baidens, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, ziņo AFP.


21.08

ASV prezidents Džo Baidens atkārtoti paziņoja, ka ASV spēki nav un nebūs iesaistīti konfliktā ar Krieviju Ukrainā. "Mūsu spēki nedodas uz Eiropu, lai karotu Ukrainā, bet gan lai aizstāvētu mūsu NATO sabiedrotos un nomierinātu to sabiedrotos austrumos," teica Baidens. "ASV aizstāvēs katru NATO teritorijas collu ar visu amerikāņu spēku."


20.28

Reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, industriāli attīstīto valstu organizācija G7 vienojusies pret Kremli vērst iznīcinošas sankcijas. Par to ceturtdien tviterī paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

ASV prezidents atzina arī, ka G7 valstu līderi vienojušies, ka pasaules lielākās ekonomikas kopīgi ierobežos Krievijas iespējas veikt darījumus dolāros, eiro, mārciņās un jenās.


20.08

Krievijā šodien aizturēti vismaz 735 cilvēki, kas protestēja pret karu Ukrainā, ziņo britu raidorganizācija BBC. Demonstranti aizturēti 40 Krievijas pilsētās. Vairāk nekā 330 protestētāji aizturēti Maskavā.

Protesti Sanktpēterburgā, 2022. gada 24. februāris
Protesti Sanktpēterburgā, 2022. gada 24. februāris

Cilvēki protesta akcijās rokās turēja plakātus, kuros pausts atbalsts ukraiņu tautai un nosodīta Krievijas agresija. Bet pie Ukrainas vēstniecības Maskavā cilvēki nolikuši ziedus.


19.43

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis, ka tiks ierobežotas summas, ko Krievijas pilsoņi var noguldīt Lielbritānijas bankās, un tiks iesaldēti līdzekļi vēl 100 personām.

Krievijas lidsabiedrībai "Aeroflot" tiks aizliegts veikt lidojumus Lielbritānijas gaisa telpā un tiks piemērota stingrāka eksporta kontrole tehnoloģijām, kas tiek pārdotas Krievijai.


19.24

Krievijas okupācijas spēki sagrābuši Černobiļas atomelektrostaciju, bet stacijas personāls saņemts ķīlniekos. To ziņu aģentūrai "Unian" apstiprināja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks.

Pēc viņa vārdiem, Černobiļas AES patlaban ir apdraudēta, pastāv provokāciju risks. "Tas apdraud ne tikai Ukrainas, bet arī Eiropas drošību," Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" citē Ukrainas bruņoto spēku pārstāvi Alēnu Ševcovu.


18.58

Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus, reaģējot uz Latvijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas lūgumu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka

 ir vairāk nekā 100 lidmašīnu paaugstinātā gatavībā, kas aizsargā mūsu gaisa telpu, un vairāk nekā 120 sabiedroto kuģi jūrā no ziemeļiem līdz Vidusjūrai. 


18.54

Krievijas pilsētās notiek protesta akcijas pret uzbrukumu Ukrainai, tomēr tās ir diezgan mazskaitlīgas, protesta akciju dalībniekus aiztur omonieši. Puškina laukumā Maskavā sanākušie cilvēki skandē "Nē karam!".


18.28

Pētnieciskais žurnālists Kristo Grozevs, atsaucoties uz informācijas avotiem Ukrainas valdībā, vēsta, ka no Pleskavas izlidojušas 18 "Il-76" militārās transportlidmašīnas, kas devušās Kijevas virzienā. Pleskavā atrodas Krievijas 76. gaisa desanta divīzijas bāze.

Domājams, ka Krievijas desanta vienības dodas uz Antonova (Hostomeļas) lidlauku ap 25 km uz ziemeļrietumiem no Kijevas. Kā iepriekš ziņoja raidsabiedrība CNN, šis lidlauks jau nonācis Krievijas okupācijas spēku kontrolē. Ukrainas bruņotie spēki gan pauduši apņēmību to atgūt.

Ukrainas armija vēsta, ka Krievija šajā lidlaukā izsēdinājusi desantu ar 20 helikopteriem "KA-52" un "Mi-8".

Grozevs spriež, ka Krievijas mērķis ir ieņemt Kijevu jau šodien, lai ieceltu "marionešu valdību".


18.22

Ukrainas armija astoņu gadu laikā kopš Krievijas iepriekšējās agresijas ir labi sagatavojusies karam, intervijā LTV norādīja ukraiņu politikas apskatnieks Bohdans Oleksjuks. 
Pašlaik viņš atrodas nelielā ciemā Ivaniči Rietumukrainā, kur esot jūtama kara tuvošanās. "No paša rīta bija rindas pie bankomātiem, diezgan lielas rindas pie aptiekām. Cilvēki, protams, iepirka pārtikas krājumus. Tātad ir pirmais, nelielais panikas vilnis," pastāstīja Oleksjuks.

Ukraiņu politikas apskatnieks uzskata, ka galvaspilsēta Kijeva kopumā ir labi aizsargāta. "Kijeva militārā ziņā ir labi aizsargāta. Vienīgi ir iespējami raķešu uzbrukumi. Krievijas armija un Krievija pēc būtības ne īpaši atgādina Vāciju 1939. gadā. Tur bija daudz lielāks entuziasms un vēlme karot. Šā brīža Krievija ir citā situācijā. Savukārt Ukraina ir sagatavojusies šo gadu laikā. Ir karadarbības pieredze 2014. un 2015. gadā. Ir cerība. Katrā ziņā krieviem neklāsies viegli. Ukrainas sabiedrībā ir pārliecība, ka mūsu armija ir stipra un aizstāvēsies.

Mums nav, kur atkāpties, un neviens cits mūs neaizsargās. Tikai mēs paši. Šāda izpratne ir," sacīja Oleksjuks.


18.06

Itālijas, Somijas un Austrijas bijušie valdību vadītāji pametuši ienesīgus amatus Krievijas uzņēmumu valdēs un uzraudzības padomēs, vēsta laikraksts "Financial Times". Itālijas ekspremjers Mateo Renci aizgājis no Krievijas lielākā auto koplietošanas uzņēmuma "Delimobil" valdes. Somijas ekspermjers Esko Aho pametis Krievijas lielākās bankas "Sberbank" valdi, savukārt bijušais Austrijas kanclers Kristians Kerns aizgājis no "Krievijas dzelzceļu" valdes. Taču bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders nevēlas zaudēt amatu Krievijas naftas uzņēmuma "Rosņeftj" vadībā; viņš aicina turpināt dialogu ar Krieviju. Arī bijušais Francijas premjers Fransuā Fijons vēl nav gatavs atteikties no amatiem Krievijas uzņēmumos "Sibur" un "Zarubežņeftj".


17.51

Maskavas Majakovska teātra aktieris Makars Zaporožskis savā "Instagram" profilā vēsta, ka teātra vadība ieteikusi kolektīvam atturēties no jebkādiem komentāriem par karadarbību Ukrainā. Maskavas pašvaldības Kultūras departaments esot informējis, ka jebkādus negatīvus komentārus uzskatīs par "Dzimtenes nodevību".


17.43

Maskava sola atbilstoši reaģēt uz "nedraudzīgajām" Eiropas Savienības sankcijām saistībā ar iebrukumu Ukrainā, ziņo AFP. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā pausts, ka  atbilstoši starptautiskajām tiesībām sekošot "smaga atbildes rīcība".


17.41

Kijevas mērs Vitālijs Kļičko vēsta, ka Ukrainas galvaspilsētā ieviesta komandantstunda, kas būs spēkā no pulksten 22 vakarā līdz 7 no rīta. Šajā laikā nekursēs sabiedriskais transports. Metro stacijas gan būs pieejamas gadījumā, ja iedzīvotājiem jāmeklē patvērums no Krievijas okupācijas spēku uzlidojumiem.

"Tas ir piespiedu solis, taču šajos militārās agresijas un karastāvokļa apstākļos tas ir nepieciešams galvaspilsētas iedzīvotāju drošībai," paziņoja Kļičko.

Savukārt masu mediju pārstāvjiem, kritiskās infrastruktūras darbiniekiem, nepieciešamības gadījumā pārvietojoties pa pilsētu komandantstundas laikā, jābūt līdzi personu apliecinošiem dokumentiem.


17.22

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka Krievijas okupācijas spēki cenšas sagrābt Černobiļas atomelektrostaciju. "Mūsu aizstāvji atdod dzīvības, lai 1986. gada traģēdija neatkārtotos. Esmu par to informējis Zviedrijas premjerministri. Tas ir kara pieteikums visai Eiropai."


16.40

NATO dalībvalsts Turcija uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir netaisnīgs un nelikumīgs, ziņo AFP, atsaucoties uz Turcijas Ārlietu ministrijas paziņojumu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nosodījis Maskavas rīcību kā "smagu triecienu" mieram un stabilitātei reģionā.


16.37

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka jau drīzumā Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV, Lielbritānijas un citu valstu līderi nāks klajā ar jauno sankciju paketi Krievijai. Paredzēts, ka sankcijas būs vērstas pret Krievijas piekļuvi dažādu valstu tirgiem, kā arī pret elites iespējām nopelnīt. "Šī sankciju pakete Krievijas ekonomikai būs graujoša," norādīja Leiena.


16.34

Kā ziņo raidsabiedrība "CNN", Krievijas desanta vienības ir pārņēmušas savā kontrolē Antonova lidostu (pazīstama arī kā Hostomeļas lidosta) ap 25 km uz ziemeļrietumiem no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas.


16.28

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē uzsvēra, ka tuvākajās stundās un dienās pastāv dezinformācijas draudi. Viņš aicināja ļoti kritiski uztvert jebkādu informāciju sociālajos tīklos, skatoties, kas ir avots.

Viņš atgādināja, ka Latvija ir droša, tāpat mums netrūkst gāzes vai kā cita.

Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.


16.24

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis: "Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, esmu pieņēmis lēmumu atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā uz konsultācijām, kā arī pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem."


16.18

Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centrs ziņoja, ka līdz ceturtdienas pēcpusdienai Krievijas armija esot zaudējusi 7 lidmašīnas, 4 helikopterus, vairāk nekā 10 bruņutehnikas vienības un 100 karavīrus. Ukrainas armija arī sagūstījusi vairākus Krievijas karavīrus, ziņo "Ukrainska pravda".


16.10

Ukrainas mediji ziņo, ka ceturtdien ap pulksten 15.40 Kijevā fiksēti "draudi no gaisa". Pilsētā dzirdamas sirēnas, iedzīvotājus aicina steidzami doties un patvertnēm.


16.07

Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pavēstīja, ka mūsu lielākās bažas kļuvušas par realitāti un visas vājās cerības uz mieru 2022. gada 24. februāra pulksten 5 no rīta tika brutāli sagrautas.

"Neļausim tikt maldinātiem, ka tā ir tikai "Ukrainas krīze", "Ukrainas problēma" vai "NATO problēma","

viņa norādīja, uzsverot, ka Krievija apdraud visas Eiropas un līdz ar to arī Ziemeļamerikas kontinenta drošību.


16.06

Doneckas apgabala pilsētā Vuhledarā okupācijas spēku raidītais šāviņš trāpījis slimnīcā. Vietējās amatpersonas ziņo, ka gājuši bojā četri cilvēki, desmit ir ievainoti. Ievainoto vidū ir seši mediķi.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

15.55

Latvijas valdība ceturtdien apstiprināja iespējamo ukraiņu bēgļu uzņemšanas plānu, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Patlaban paredzēts, ka bēgļu ierašanās gadījumā tos izvietotu viesnīcās, nevis kādās speciālās nometnēs. Tāpat daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām, pavēstīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").


15.51

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pulksten 15.36 paziņojis: "Mēs veidojam anti-Putina koalīciju."

Viņš norādīja, ka runājis ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Austrijas kancleru Karlu Nēhammeru un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu par sankcijām pret Krieviju un palīdzību Ukrainas militārpersonām.

"Mēs gaidām izlēmīgu rīcību," viņš vēstīja.


15.43

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) māksliniekus, kas plāno doties uz Krieviju, aicina solidarizēties ar Ukrainu.


15.42

Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs brīdinājis par raķešu uzbrukumu Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, vēsta Unian.ua.  Viņš savā profilā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka no Baltkrievijas teritorijas raidītas četras ballistiskās raķetes dienvidrietumu virzienā.    


15.33

Čehijas prezidents Milošs Zemans, reaģējot uz Putina režīma iebrukumu Ukrainā, aicināja atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kā arī norādīja, ka "vajag izolēt neprātīgo [Putinu] un no viņa aizsargāt nevis ar vārdiem, bet konkrētām darbībām".

Čehijas līderis pauda pārliecību, ka notiekošo normalizēt izdosies nevis ar "gļēvulīgiem kompromisiem, bet izlēmīgu reakciju pret agresora darbībām."


15.28

Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus. To ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka veiks "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis.

Savukārt piektdien NATO plāno organizēt virtuālu samitu, kurā alianses līderi apspriedīs Krievijas iebrukumu Ukrainā.


15.27

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā Francijas tautai atzinis, ka Putina režīma iebrukums Ukrainā ir nopietnākais drauds Eiropas drošībai daudzu gadu desmitu laikā.

"Izvēloties karu, prezidents Putins uzbruka ne tikai Ukrainai. Viņš nolēma īstenot nopietnāko uzbrukumu mieram un stabilitātei Eiropā daudzu gadu desmitu laikā."

"Šie notikumi ir pagrieziena punkts Eiropas un mūsu valsts vēsturē. Tiem būs ilgstošas sekas uz mūsu dzīvi un Eiropas ģeopolitiku."

Makrons brīdina, ka pret Putina režīmu tiks vērstas bargas sankcijas, kas būs proporcionālas nodarītā ļaunuma smagumam.


15.24

Medijs "Doždj" vēstī, ka Maskavas prokuratūra brīdinājusi par "negatīvām sekām, piedaloties nesaskaņotos masu pasākumos".  Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņojumā norādīja uz "likumīgām sekām" nesankcionētiem protestiem saistībā ar "saspringto ārpolitisko situāciju".


15.15

Starptautiskais ātrās ēdināšanas tīkls "McDonald's" nolēmis uz laiku slēgt visas ēstuves Ukrainā, rūpējoties par savu darbinieku un viņu ģimeņu drošību. Pirmā "McDonald's" ēstuve Ukrainā tika atvērta 1997. gadā, pašlaik valstī ir 109 ēstuves 24 pilsētās, ziņo "Interfax - Ukraina".


15.11

Ķīna norādījusi Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā, vēstī AFP. Citu valstu amatpersonu reakciju vari lasīt šeit.


15.06

Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, kurš pagājušogad saņēma Nobela Miera prēmiju, paziņojis, ka tikai Krievijas iedzīvotāju pretkara kustība var glābt dzīvību uz šīs planētas, novēršot atomkaru. Muratovs arīdzan vēsta, ka nākamais laikraksta numurs iznāks divās valodās (krievu un ukraiņu), jo "mēs nekad neatzīsim Ukrainu par ienaidnieci un ukraiņu valodu par ienaidnieka valodu".

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

14.57

Žurnālistiem ieteikts pamest Ukrainas prezidenta biroja telpas, jo Ukrainas drošības dienestiem ir bažas, ka Krievija varētu izsēdināt diversantu grupu Kijevas valdības kvartālā, lai mēģinātu likvidēt valsts vadību.


14.49

Lai varētu notikt piketi Ukrainas atbalstam, Ministru kabinets mainījis pulcēšanās ierobežojumus, pieļaujot sapulcēs, gājienos un piketos  pulcēties līdz 3000 personām, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām rīkot publiskus pasākums.


14.47

Lietuva paziņojusi, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā līdz 10. martam izsludina ārkārtējo situāciju.


14.41

Ziņu aģentūra AFP vēstī, ka pie Ukrainas galvaspilsētas Kijevas avarējusi Ukrainas militārā lidmašīna ar 14 cilvēkiem uz klāja. Incidents notika 20 kilometru attālumā uz dienvidiem no Kijevas. Pašreizējā informācija liecina, ka miruši pieci cilvēki.


14.35

Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka saņēmuši gūstā divus Krievijas armijas karavīrus. Kā informē radio "Svoboda", kas atradusi viņu profilus sociālajā tīklā "VKontakte", gūstekņiem ir 20 un 27 gadi, viens ir no Saratovas apgabala, bet otrs no Dagestānas.


14.29

LTV korespondents Gints Amoliņš pašlaik atrodas Ukrainā un LTV pastāstīja, ka ceļā no Doneckas apgabala uz valsts rietumiem situācija ir mierīga un militārās aktivitātes nav novērotas. Tiesa, manāma pastiprināta automašīnu kustība virzienā uz rietumiem. Tāpat daudzi cilvēki cenšas automašīnā uzpildīt degvielu.


14.05

Kremļa kritiķe Ļubova Soboļa tviterī raksta: "Pienācis brīdis visiem krieviem ar smadzenēm beigt būt "ārpus politikas". Neklusējiet. Netēlojiet, ka valstī viss ir normāli. Nav normāli. Prezidents – zaglis un slepkava. Mēs, krievi, varam dzīvot miermīlīgā labklājīgā valstī, bez kara un korupcijas, bet Putina varā tas nav iespējams."


14.02

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds Latvijas Radio sacīja: "Esam stadijā, kad nezinām visas detaļas. Ir skaidrs, ka tā ir plaša mēroga invāzija. Pamatā šobrīd tie ir gaisa triecieni. Es atturētos prognozēt, vai pie tā arī paliks. Pastāv liela iespēja, ka tanki ies tālāk, un varu izteikt tikai cerību, ka tanki neparādīsies lielo pilsētu ielās. Ceru, ka Ukrainas vēlme aizstāvēt sevi radīs atturēšanos un fizisku barjeru, lai tanki līdz lielajām pilsētām netiktu. (..) Mums jāmēģina atbalstīt Ukrainu visos iespējamajos veidos. Ļoti daudz būs atkarīgs arī no Ukrainas tautas vēlmes ņemt rokās ieročus un aizstāvēties."


13.57

Nestāvēt malā, kad lielais bērns piekauj mazo bērnu, savā šī rīta tvītā aicināja rakstnieks Stīvens Kings, reaģējot uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai 24. februāra rītā. Sociālajos tīklos atbalstu Ukrainai pauda arī vairāki ar Krieviju saistīti sabiedrībā zināmi cilvēki, viņu vidū arī TV un radio personība Ksenija Sobčaka, kas atzina, ka krieviem ar šodienas notikumu sekām nāksies sadzīvot ilgi un uzsvēra: "Visi, kas vēl ir palikuši Krievijā, ir optimisti, jo pesimisti sen devušies prom."


24. februāra rīta stundu hronoloģija:

Putins paziņo par uzbrukumu Donbasam un aicina Ukrainas militārpersonas nolikt ieročus, brīdina citas valstis, ka jebkurš mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas pasaule vēl nekad nav redzējusi." Ienāk pirmās ziņas par Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainas teritorijā.

Pēc aptuveni pusstundas jau seko starptautisko līderu nosodījums Maskavas solim. ASV prezidents Džo Baidens, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ANO vadītājs Antonio Gutērrešs pieprasa atvilkt karaspēku un norāda, ka Krieviju sauks pie atbildības.

Neilgi pāri sešiem no rīta vietējie žurnālisti ziņo par sprādzieniem vairākās Ukrainas pilsētās. Pusseptiņos no rīta Ukrainas ārlietu ministrs apliecina, ka Krievija sākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un izvērsusi uzbrukumu pret valsts pilsētām.

Septiņos no rīta Krievijas vēstnieks ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē paziņo, ka Maskavas militārā operācija pret Ukrainu ir vērsta pret "Kijevā pie varas esošo huntu". Un tas esot iemesls, pēc Maskavas teiktā, uzbrukumam Ukrainas bruņoto spēku militārajai infrastruktūrai, pretgaisa aizsardzības objektiem, militārajiem lidlaukiem un aviācijai.

Īsi pirms pulksten 8 Ukraina apliecina, ka valsts vienības, militārie kontroles centri un lidlauki valsts austrumos ir pakļauti intensīvai Krievijas apšaudei.

Pulksten 8 Ukrainas robežsardzes dienests paziņo, ka Krievijas militārpersonas uzbrūk Ukrainai arī no Baltkrievijas, ne tikai Krievijas puses. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pasludina kara stāvokli.

Pulksten 8.20 Krievija apliecina, ka uzbrukusi militārajai infrastruktūrai Ukrainas aviobāzēs un iznīcinājusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šo informāciju Kijeva vēl neapstiprina.

Pulksten 9 Ukrainas armija paziņo, ka Luhanskas apgabalā notriekusi piecas Krievijas lidmašīnas un vienu helikopteru. Maskava šo ziņu noliedz.

Izskan ziņas par iespējamiem par elektrības un interneta pārtraukumiem, kā rezultātā daudzviet Ukrainā pie bankomātiem un degvielas uzpildes stacijām sāk veidoties lielas rindas.

Īsi pēc pulksten 9 Zelenskis paziņo, ka mēģinājis sazināties ar Putinu, taču otrā pusē bijis klusums. Ukrainas prezidents arī vēršas pie Krievijas iedzīvotājiem ar emocionālu vēstījumu par to, ka Ukraina nevēlas karu, bet aizstāvēs savas valsts neatkarību.

Īsi pēc pulksten 8.30 Krievija aptur komerciālo kuģu kustību Azovas jūrā. Tikmēr turpina ienākt ziņas par sprādzieniem dažādās Ukrainas vietās.

Ap pulksten 10 Rietumi arvien asāk nosoda Maskavu, un Brisele apliecina, ka ieviesīs bargāko sankciju paketi, kāda jebkad ir vērsta pret Krieviju.

Pulksten 11 Ukraina lūdz Turciju slēgt Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumus Krievijas karakuģiem.

Pretēji Ukrainas teiktajam, kā arī video liecībām no robežas, Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko paziņo, ka viņa spēki nepiedalās Krievijas veiktajā operācijā.

Līdz pulkstem 12 dienā Ukraina paziņojusi, ka Krievijas sāktajā uzbrukumā dzīvību zaudējuši vismaz desmit cilvēki. Lielākie zaudējumi ir Odesas apgabalā, kur Podilskā armijas daļas bombardēšanā nogalināti seši karavīri. Vēl septiņi cilvēki ievainoti, bet 19 pazuduši.


13.42

Krievijas uzbrukums Ukrainai. Apkopojums par pēdējo dienu notikumiem līdz 24. februāra rītam. 


KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti