Van der Bellena uzvara nozīmē, ka Austrija nekļūs par pirmo Eiropas valsti, kuru vadīs galēji labējs politiķis.
Par van der Bellenu balsojuši 51,9%, kamēr par Hoferu 48,1%, vēsta Austrijas iekšlietu ministrija. Vēlēšanās piedalījušies 6,4 miljoni reģistrētu vēlētāju.
Van der Bellens savu konkurentu pārspējis vien ar 31 000 balsu jeb 0,6 procentpunktu pārsvaru.
Rezultātus ar satraukumu gaidīja arī citviet Eiropā, pastāvot iespējai, ka Austrija varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kuru vada galēji labējais politiķis. Francijas premjers Manuels Valss tikai dažas minūtes pēc rezultātu paziņošanas pauda atvieglojumu par Hofera sakāvi, norādot, ka austrieši noraidījuši populismu un ekstrēmismu.
Konkurence starp abiem kandidātiem bija tik asa, ka līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs, kurš no kandidātiem savāks lielāku atbalstītāju skaitu.
Van der Bellens ir “zaļais” proeiropeiskais ekonomists, bet Norberts Hofers – pret liberālu imigrācijas politiku noskaņots eiroskeptiķis.
Austrijas prezidentam nav plašu pilnvaru, taču Hofers bija solījis ievēlēšanas gadījumā atlaist valdību un izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kā arī neparakstīt Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu
Pēc ekspertu paustā, teju līdzvērtīgs atbalsts abiem kandidātiem liecina gan par Austrijas sabiedrības sašķeltību, gan par pieaugošu galēji labējo spēku popularitāti Eiropā.
Savā pirmajā uzrunā jaunievēlētais prezidents solījis risināt plaisu Austrijas sabiedrībā, kuru izgaismojušas šīs prezidenta vēlēšanas.
Rezultātus ar satraukumu gaidīja arī citviet Eiropā, pastāvot iespējai, ka Austrija varētu kļūt par pirmo ES dalībvalsti, kuru vada galēji labējais politiķis. Francijas premjers Manuels Valss tikai dažas minūtes pēc rezultātu paziņošanas pauda atvieglojumu par Hofera sakāvi, norādot, ka austrieši noraidījuši populismu un ekstrēmismu.
