Eiropas Savienība (ES) atzinīgi novērtējusi līdz šim sasniegto progresu, solot turpināt palīdzības finansējuma piešķiršanu attīstības valstīm, kā arī mudinot pārējās pasaules valstis pildīt savas saistības.
Jau kopš 11. novembra bagāto un nabadzīgāko pasaules valstu pārstāvji Polijas galvaspilsētā Varšavā lauza šķēpus par to, kuram un kas būtu jādara, lai samazinātu globālo sasilšanu. Vislielākās diskusijas bijušas par atbildību siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā, kā arī nabadzīgāko valstu finansēšanu. Tādas strauji augošās ekonomikas kā Ķīna un Indija iebilda pret saistībām, kas būtu vienlīdz attiecināmas pret visām valstīm. Attīstības valstis, kuru izaugsme ļoti lielā mērā ir saistīta ar fosilo kurināmo izmantošanu, jau ilgi apsūdz Rietumus kaitīgo gāzu emisiju milzīgajos apjomos, kas arī noveduši pie klimata pārmaiņām. Attīstības valstis apgalvo, ka bagātākajām valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība par problēmas risināšanu, kamēr Rietumi norāda uz aizvien pieaugošo attīstības lomu. Tā, piemēram, Ķīna ir pašlaik otrā lielākā atmosfēras piesārņotāja, bet Indija - ceturtā.
Pēc ilgām diskusijām pusēm pagājušajā nedēļas nogalē izdevās panākt kompromisu, kas kļūs par pamatu turpmākām diskusijām ceļā uz globālās sasilšanas pakta noslēgšanu 2015. gadā Parīzē. Līgums, kuram jāstājas spēkā 2020. gadā, būtu saistošs visām pasaules valstīm.
ES atzinīgi novērtējusi progresu, kas sasniegts Varšavas konferences laikā, nosaucot to par nozīmīgu soli starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām. ES klimata komisāre Konija Hedegārda arī atzinusi, ka ambiciozu rezultātu sasniegšana būs ļoti grūta, vienlaicīgi solot, ka Eiropa darīs visu, lai dalībvalstis līdz līguma noslēgšanai paveiktu uzdotos mājasdarbus. „Nākamais solis ir tāds - visiem ir jādodas mājās un jāizpilda savi mājasdarbi, kā arī jāpilda tie skaistie vārdi un solījumi, kas šeit tika izteikti. Ir jāsāk domāt, ko es, ko mana partija vai valsts var izdarīt vēl pirms Parīzes konferences. Mēs, ES mudināsim visus pārējos sākt diskusijas jau tagad un arī paši sāksim to darīt. Pieņemtajā dokumentā ir izvirzīts termiņš – 2015. gada pirmais ceturksnis. Un mēs no savas puses īpaši vērsīsimies pie lielākajiem piesārņotājiem, aicinot viņus izpildīt savus mājasdarbus un ierosināt savas idejas, lai tās visas tiktu uzklausītas," saka Hedegārda.
Varšavas konferences laikā ES un tās dalībvalstis, kuras ir lielākās klimata finansējuma piešķīrējas attīstības valstīm, solīja, ka šāda palīdzība turpināsies arī nākotnē. Pagājušajā gadā ES dalībvalstis šādai palīdzībai piešķīra 5,5 miljardus eiro un aprēķini liecina, ka līdz gada beigām šis mērķis tiks izpildīts. Varšavas konferences laikā ES un vairākas dalībvalstis solīja jaunu finansējumu 2014. gadam, kas varētu būt vismaz tikpat liels, kā pērn.
Taču kā norāda vairāki sanāksmes dalībnieki un arī eksperti, tieši finansējuma jautājums nākotnē var izrādīties viens no sarežģītākajiem. Attīstības valstis vēlas gūt pierādījumus tam, kā bagātās valstis pildīs savu solījumu līdz 2020. gadam palielināt klimata finansējumu līdz 100 miljardiem dolāru gadā, no 10 miljardiem 2010. – 2012. gadā. Ķīna un vēl 77 valstis ir pieprasījušas, lai vismaz līdz 2016. gadam tiktu izpildīti solījumi un nodrošināti vismaz 70 miljardi dolāru gadā. Attīstītās pasaules valstis, tostarp ES, kas joprojām ar grūtībām atkopjas no ekonomiskās krīzes, visai skeptiski attiecas pret īsāka vai garāka termiņa finansiālu saistību uzņemšanos.
