Pabriks lūdz Beļģijas ministrei nepārvietot pieminekli latviešu leģionāriem Zedelgemā

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”) nosūtījis vēstuli Beļģijas aizsardzības ministrei Ludivinei Dedonderei, aicinot izrādīt izpratni par sarežģīto Latvijas vēsturi, nevērsties pret Latvijas karagūstekņiem un nepārvietot Zedelgemas pašvaldībā Beļģijā uzstādīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas veltīts Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas karaspēkā piespiedu kārtā mobilizēto latviešu karavīru, karagūstekņu piemiņai, informēja Aizsardzības ministrija.

Zedelgemā piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” tika atklāts 2018. gada septembrī. Tas veltīts 12 tūkstošiem latviešu leģionāru, kas pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Tagad piemineklis ir apdraudēts, jo vietējā pašvaldība saņēmusi rekomendācijas šo objektu novākt vai pārvietot uz citu vietu.

“Šī pieminekļa uzstādīšanai ir ziedojusi Latvijas sabiedrība, jo Latvijā nav tādas ģimenes, kuras locekļus vai radiniekus nebūtu skārusi nacistiskās Vācijas mobilizācija pēc tam, kad Latviju okupēja vācu karaspēks. Tādēļ es stingri aicinu izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai atceltu šo lēmumu, jo Latvijas iedzīvotāji to uztvers kā nopietnu apvainojumu. Šis vēsturiskais piemineklis ir ļoti svarīgs simbols un atgādinājums par sarežģīto un traģisko 20. gadsimta Latvijas vēsturi,” vēstulē uzsvēra aizsardzības ministrs.

Vienlaikus aizsardzības ministrs pauda sapratni, ka rietumvalstīm nav viegli izprast Latvijas vēstures līkločus. Viņš skaidroja, ka Otrā pasaules kara laikā Latvija cieta no abiem totalitārajiem režīmiem – nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības. Tādējādi bija ģimenes, kuru locekļi bija spiesti cīnīties viens pret otru, jo tika piespiedu kārtā mobilizēti gan vācu, gan padomju militārajos formējumos.

Pabriks arī norāda, ka Nirnbergas kara tribunāls un ASV Pārvietoto personu komisija drīz pēc Otrā pasaules kara atzina, ka tā sauktais Latviešu leģions nebija noziedzīga organizācija. Līdz ar to piederība Latviešu leģionam tajā iesauktajiem nedrīkstētu radīt nekādas negatīvas sekas. Turklāt Nirnbergas tribunāla laikā vairākiem bijušajiem latviešu leģionāriem sabiedroto spēki uzticēja apsargāt nacistu noziedzniekus, kuri gaidīja spriedumu.

Pabriks arī vēstulē apliecina, ka pēc nacistiskās Vācijas režīma krišanas un Padomju Savienības sabrukuma mūsu pienākums ir pieminēt visus abu režīmu upurus un neiekrist vēstures nezināšanas slazdā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt