Šāda priekšlikuma ieviešana kropļotu tirgus konkurenci un varētu apdraudēt tās ES pārtikas ražošanas nozares, kuras ir ļoti atkarīgas no ģenētiski modificētās barības importa. Latvija, kas neatbalsta ģenētiski modificētos produktus, priekšlikuma ideju atbalstījusi, taču atzīst, ka EK izstrādātajai iniciatīvai vēl bijis daudz nepilnību.
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vakar neatbalstīja Eiropas Komisijas pavasarī veidoto iniciatīvu, kas paredzēja tiesības dalībvalstīm individuāli atteikties no konkrētu ģenētiski modificētu pārtikas produktu vai lopbarības ievešanas un tirgošanas savā teritorijā. Pret šo ieceri balsoja 28 komitejas deputāti, astoņi to atbalstīja, vēl seši – atturējās.
Vēl pirms balsojuma komitejas ziņotājs Alberts Dess aicināja neatbalstīt šo EK ieceri.
''Esmu ļoti apmierināts ar balsojuma rezultātu. Situācija būtu sarežģīta, ja balsojums būtu citādāks, mums jau ir bijušas problēmas Eiropā ar iekšējo tirgu. Katrai dalībvalstij ir atšķirīgi tiesību akti un mēs balsojām par brīvu Eiropas iekšējo tirgu. Šodien ar šo lēmumu iekšējais tirgus ir nodrošināts,'' pēc balsojuma atzina komitejas ziņotājs Alberts Dess. Viņš arī sacīja, ka lēmums būtu ne vien pretrunā ar brīvā tirgus funkcionēšanas principiem, bet arī negatīvi iespaidotu lopbarības pārtikas ražošanas nozares, kas ir atkarīgas no ģenētiski modificētās barības importa.
Latvija Eiropas Parlamentā vienmēr balsojusi „pret” ģenētiski modificētu pārtiku, tāpēc šādu priekšlikumu atzinusi par pareizu. Tomēr, kā norāda Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Everita Kalvāne, Komisijas priekšlikums neesot līdz galam izstrādāts un dalībvalstīm bijis neskaidrs, tāpēc Lauksaimniecības komitejas balsojums neesot pārsteidzis:
''No dalībvalstu puses es dzirdēju, ka bija diezgan daudz neskaidrību un bija visai noraidoša [attieksme] pret šo [Eiropas] Komisijas priekšlikumu. Parlaments, protams, nekad nevar zināt, kā viņi nobalsos, bet bija jau sagaidāms, ka būs negatīvs viedoklis, jo ir ļoti daudz neskaidrības, ko komisija nespēj paskaidrot, un arī faktu trūkst kaut kādu, tomēr komisija nav izstrādājusi to ekonomisko izvērtējumu, tos plusus un mīnusus, ekonomisko izvērtējumu.
Tāpat nav bijis skaidrības par to, ar kādiem kritērijiem būtu pamatojams kāda produkta ievešanas aizliegums, jo piemērus EK neesot sniegusi, norāda Kalvāne. Sava pozīcija oktobrī vēl jāformulē arī Eiropas Parlamenta Vides komitejai, pirms šis priekšlikums tiks skatīts plašāk Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā oktobra beigās.
