Kaujas un uzbrukumi

• Cīņas turpinās Krievijas spēku aplenktajā "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē, un tās aizstāvji atsakās padoties. Šī pretošanās palielina Krievijas spēku zaudējumus un jauc plānus Donbasa dienvidos, vēstīts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārskatā.
• ASV izlūkdienestu informācija palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogremdēt Krievijas raķešu kreiseri "Moskva" Melnajā jūrā, atsaucoties uz ASV medijiem, ziņo aģentūra DPA. ASV pēc Ukrainas armijas pieprasījuma palīdzēja noteikt kuģa atrašanās vietu, tomēr ASV neesot zinājusi par plānu kuģi nogremdēt.
• Ukrainas mediji piektdien ziņo, ka Ukrainai ar raķeti "Neptun" esot izdevies trāpīt Krievijas kara flotes fregatei "Admirālis Makarovs". Kuģis esot smagi cietis, bet nav nogrimis. Ukrainas bruņotie spēki pagaidām nav apstiprinājuši šo informāciju.
• Krievijas armija karā pret Ukrainu uz dažādiem mērķiem izšāvusi kopumā 2014 raķešu, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Reģistrēti 2682 aviācijas uzlidojumi.
• Krievijas armija turpina vietēja mēroga militāras operācijas, tai skaitā uzbrukumu Ukrainas pilsētas Severodoneckas virzienā. Tomēr būtiskus panākumus Luhanskas apgabalā iebrucēji nav guvuši. Luhanskas apgabala militārā administrācija informē, ka Krievijas spēki pilnībā iznīcinājuši Popasnajas pilsētu, bet nespēj to ieņemt.

Civiliedzīvotāji

• No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. To apliecināja arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Piektdien vakarā tika ziņots par vēl divu nelielu civiliedzīvotāju grupu evakuāciju.
• Mariupoles mēra padomnieks Pjotrs Andjuršenko stāstīja, ka no Mariupoles aizvestie aptuveni 40 tūkstoši cilvēku ir pārvietoti uz ekonomiski depresīvākajiem Krievijas reģioniem, jo tur trūkst, kas strādā. Ukraiņiem tiekot atņemti dokumenti, liegtas iespējas izbraukt no reģiona uz tuvāko gadu vai diviem un liegta pārvietošanās Krievijas iekšienē. 
• Cīņu gaitā pie Severodoneckas pilnībā nopostīti daudzi infrastruktūras objekti, un Ukrainas spēku kontrolētajā apgabala daļā palikuši tikai apmēram 50 tūkstoši civiliedzīvotāju, kuri nevēlas evakuēties.

Starptautiskie notikumi 

• ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien noliedza medijos izskanējušo informāciju, ka tā sniegusi Ukrainas pusei informāciju par Krievijas ģenerāļu atrašanos kaujaslaukā, lai Ukrainas spēki varētu viņus iznīcināt.
• Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē Kijivā. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kā arī apmeklēja karadarbības skarto Irpiņas pilsētu.

• Together with my Baltic colleagues @GLandsbergis @eliimets in #Kyiv, we complete the visit that was interrupted on February 24 as Russia started its aggression against #Ukraine. We are here to reaffirm our solidarity & to talk about further support #StandUpForUkraine 🇱🇻🇱🇹🇪🇪🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/gFFYqtlvbG

  — Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 6, 2022

• Krievijas prezidents Vladimirs Putins 9. maijā varētu paziņot par Doneckas, Luhanskas,  Hersonas un daļas Zaporižjas apgabala aneksiju. Šādu iespēju pieļāvis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko. Radikālāk noskaņotā nometne Kremlī iesaka Putinam to darīt, bet mērenāk noskaņotā uzskata, ka šādā veidā tiks atņemtas manevra iespējas nākamajās sarunās ar Kijivu.
• Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedzis, ka Krievija plāno rīkot vērienīgus "Uzvaras dienas" pasākumus Ukrainas pilsētā Mariupolē, kur Krievija ieņēmusi lielāko daļu pilsētas teritorijas.
• Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" līderis Andrejs Turčaks apmeklējis okupēto Ukrainas pilsētu Hersonu, kur pavēstījis, ka Krievija tur nolēmusi palikt uz "mūžīgiem laikiem". "Gribu vēlreiz uzsvērt - Krievija šeit ir uz visiem laikiem. Par to nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Nebūs nekādas atgriešanās pagātnē. Mēs dzīvosim kopā, kopā attīstīsim šo bagāto apgabalu," teica okupantu varas pārstāvis Turčaks.
• Kopš Krievija 24. februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā apmēram puse no Putina dekrētiem ir aizslepenoti, kas ir lielākais īpatsvars pēdējo 20 gadu laikā, vēstīja Krievijas neatkarīgais izdevums "Mediazona", izsakot pieņēmumu, ka tas saistīts ar lielo pēc nāves apbalvoto karavīru skaitu, kas krituši Ukrainā.
•  Krievijas iebrukums Ukrainā pārkāpj Ukrainas teritoriālo vienotību un ANO Hartu, tāpēc uzbrukums ir jāpārtrauc Ukrainas, Krievijas un visas pasaules iedzīvotāju dēļ, ANO Drošības padomes sēdē uzsvēra ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs. ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bečelē paziņoja, ka Krievijas darbības Ukrainā var tikt atzītas par kara noziegumiem. ANO eksperti iespēju robežās vācot pierādījumus.

Kas notika 5. maijā 

• Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā Mariupolē, informēja pulka "Azov" vadība. 
• No Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki.
• ASV sniedz Ukrainai izlūkošanas informāciju par Krievijas spēku vienību atrašanās vietu, kas savukārt ļauj ukraiņiem veikt veiksmīgus uzbrukumus un likvidēt daudzus krievu ģenerāļus, vēstīja "The New York Times".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.