Ukrainas Neatkarības diena aizrit valstij smagā laikā, bet ukraiņi to sagaida ar lepnumu. 24. augustā Kijivā, Maidana laukumā, būtu militārās parādes kulminācija, bet šoreiz tās nav. Tur stāv kaujās sasistā Krievijas armijas tehnika, lai parādītu ukraiņu tautai, ka Krievijas armija nav neuzvarama.
Šoreiz Neatkarības diena ir darba diena, tāpēc laukumā cilvēku nav daudz, bet tas ir ar nodomu, lai nebūtu pulcēšanās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem un, ja atskan gaisa trauksme, doties uz patvertnēm. Ir informācija, ka Krievija varētu īstenot kādus īpaši nežēlīgus uzbrukumus Ukrainai tik svarīgajā dienā.
Un, kā ziņo LTV, Ukrainas galvaspilsētā sirēnas tiešām skan daudz biežāk nekā iepriekšējās dienās. Kopš rīta sirēnas bija dzirdamas jau četras reizes.
Bet par spīti visam, vismaz Kijivā, kur ir mierīgāk nekā Ukrainas austrumos un dienvidos, cilvēki cenšas saglabāt svētku izjūtu. LTV vaicāja dažiem, ko viņi novēlētu savai valstij Neatkarības dienā.
Ukrainas iedzīvotāji Ludmila un Ruslans vēlēja mieru un uzvaru:
“Es gribu mums novēlēt pēc iespējas ātrāku mieru! Lai tie karavīri, kas mūs aizsargā...
Uzvaru!
Mieru un uzvaru, jā! Atnes mums uzvaru!
Tikai uzvaru pār rašistiem!”
“Vēlu uzvaru! Un jums esam ļoti pateicīgi par draudzību, atbalstu, jūs esat kā neviens – malači, malači. Paldies par mūsu ievainoto glābšanu, par atbalstu visos jautājumos! Kaut visi mūsu kaimiņi būtu tādi! Tad mēs būtu pašos augstumos,” sacīja Katerīna.
“Man patīk Ukrainā viss skaistais. Lai Ukraina un ukraiņi tālāk uzplauktu! Šodien mums ir 31. Neatkarības diena. Lai Ukraina turpinātu attīstīties! Un lai Krima ir Ukrainai! Ļoti mīlu savu Ukrainu,” sacīja Vlads.
Ukrainai līdzi dzīvo visa demokrātiskā pasaule. Daudzu valstu vadītāji ir sveikuši Ukrainu Neatkarības dienā. Viņu vidū arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, liels Ukrainas draugs, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un daudzi citi, vēlot Ukrainai ilgu mūžu un nosodot Krievijas uzbrukumu.
Tikmēr Ukrainas amatpersonas turpina atgādināt, ka Ukrainai vajag Rietumu palīdzību, lai uzvarētu šajā karā. Tāpēc ir svarīgi neatslābt, turpināt atbalstīt Ukrainu, īpaši gaidot ziemu, kas solās būt ļoti grūta, lai jau nākamgad šajā pašā vietā lepni varētu soļot paši Ukrainas aizstāvji.
Kas pusgada laikā noticis karā Ukrainā? Lasi šeit.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
