Nākamo Afganistānas prezidentu gaida virkne ļoti sarežģītu lēmumu

Nākamajam Afganistānas prezidentam priekšā stāv virkne ļoti sarežģītu lēmumu, norāda politikas analītiķi. Pirmkārt, prezidentam būs jārisina iekšējās drošības jautājumi valstī, otrkārt, jāveido attiecības ar ASV un "Taleban".

Kā iepriekš ziņots, Afganistānā 5.aprīlī notiek prezidenta vēlēšanas. Tās sola nopietnas pārmaiņas valsts turpmākajā attīstībā, jo līdzšinējais prezidents Hamids Karzajs uz trešo pilnvaru termiņu kandidēt nedrīkst. Vēlēšanas notiek paaugstinātos drošības apstākļos, jo pirms balsojuma aktivizējušies talibu kaujinieki

Pie balsošanas urnām 5.aprīlī dodas aptuveni 12 miljoni Afganistānas balsstiesīgo iedzīvotāju, piedaloties faktiski pirmajās pa īstam demokrātiskajās prezidenta vēlēšanās vairāk nekā piecu tūkstošu gadu ilgajā valsts vēsturē. 

Kopumā uz valsts prezidenta krēslu pretendē 11 kandidāti, taču vairāku mēnešu ilgā priekšvēlēšanu kampaņa vadošajās pozīcijās ir izvirzījusi trīs pretendentus.

Ašrafs Gani Ahmadzai ir studējis ASV Bērklijas un Džona Hopkinsa universitātēs. Viņa izglītība un pieredze darbojoties Pasaules Bankā un attīstības aģentūrā tiek uzskatīta par iespējamo plusu viņa mēģinājumos uzvarēt prezidenta vēlēšanās. Gan Ašrafs Gani, gan ilggadējais Afganistānas opozīcijas līderis Abdulla Abdulla ievēlēšanas gadījumā ir solījuši valstij pārmaiņas. Abdulla Abdulla arī tiek uzskatīts par vienu no liberālākajiem kandidātiem, kurš aizstāv sieviešu aktīvāku iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē.

Trešais kandidāts ir bijušais ārlietu ministrs Zalmajs Rasuls, kurš tiek uzskatīts par pašreizējā prezidenta Hamida Karzakja politikas turpinātāju. Vairāki no prezidenta amata pretendentiem savas kandidatūras atsauca tieši par labu Rasulam Zalmajs Rasuls ir aicinājis uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm, turklāt par viceprezidenta amata kandidāti viņš ir izvēlējies Habibu Sarabi, kas varētu ļaut iegūt daudzu sieviešu balsis. 

Visu triju kandidātu izredzes uzvarēt tiek vērtētas ļoti līdzīgi. Kā ziņo ārvalstu informācijas aģentūras, afgāņu vidū pastāv bažas, ka līdzīgi kā 2009.gadā varas iestādes varētu mēģināt manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem panākot sev vēlamā kandidāta ievēlēšanu. Vienlaicīgi pastāvēja bažas par drošības apstākļiem balsošanas laikā. Par kārtības nodrošināšanu valstī rūpējās aptuveni 350 tūkstoši policistu un militārpersonu. Par spīti tam, arī šodien vairāku vēlēšanu iecirkņu tuvumā notikuši sprādzieni, taču bez nopietniem cilvēku upuriem. 

Kā norāda politikas analītiķi, nākamajam valsts prezidentam priekšā stāv virkne ļoti sarežģītu lēmumu. Pirmkārt jau nepieciešams risināt iekšējās drošības jautājumus, tostarp lemjot par to vai un cik lielā apmērā pēc 2014.gada valstī tiks saglabāti starptautiskie stabilizācijas spēki.

Visi trīs vadošie prezidenta amata kandidāti pirms vēlēšanām pauda gatavību uzvaras gadījumā parakstīt vienošanos ar Savienotajām Valstīm, kas ļautu turpināt stratēģisko sadarbību starp abām valstīm. Otrs svarīgais jautājums ir attiecību veidošana ar radikālo grupējumu „Taleban”.

Pašreizējais prezidents Hamids Karzajs mēģināja pārvilināt savā pusē mērenos talibu līderus, taču miera sarunas ar grupējumu cieta neveiksmi un tieši talibi ir solījuši traucēt prezidenta ievēlēšanas procesam. Šajā situācijā savu vājumu ir pierādījusi afgāņu armija un drošības spēki, kas pilnībā nespēj garantēt drošību valstī un ir maz ticams, ka spēs to pilnībā nodrošināt arī pēc NATO spēku izvešanas no valsts šī gada beigās. Tieši tāpēc sadarbība ar ASV var būt izšķirošana Afganistānas nākotnes noteikšanā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti