Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija ir gatava pastiprināt atbalstu Moldovai tās ceļā pretī dalībai Eiropas Savienībā.
Moldovas ārlietu ministra vizīte Latvijā notiek vien pusgadu pēc tam, kad Moldovai vienlaikus ar Ukrainu tika piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Latvija un pārējās Baltijas valstis ir bijušas aktīvas Moldovas eiroatlantiskās integrācijas centienu atbalstītājas.
Kā pirms vizītes norādīja Popesku, Baltijas un citu rietumvalstu atbalsts Moldovai ir īpaši svarīgs laikā, kad Krievija turpina karu kaimiņos esošajā Ukrainā.
Tā kā Krievijas spēki ir izvietoti arī Moldovai piederošajā Piedņestras reģionā un Moldova nereti ir tikusi minēta kā Krievijas iespējamais nākamais mērķis, vizītes laikā liela uzmanība tiek pievērsta arī reģionālās drošības jautājumiem un Moldovas noturības stiprināšanai pret dažādiem draudiem, tostarp hibrīdkara draudiem.
Pār Moldovu pat lidojušas Krievijas raķetes un gadījies, ka to atlūzas ir nokritušas valsts teritorijā.
Moldova ir piedzīvojusi elektrības piegādes pārrāvumus un sniegusi patvērumu vairāk nekā pusmiljonam Ukrainas kara bēgļu.
"Mēs vienoti nosodām Krievijas brutālo agresiju pret Ukrainu. Mēs stāvam stingri kopā ar Ukrainu. Šis karš ir ļoti spēcīgi ietekmējis mūs Moldovā," atzina Popesku.
Mēs esam izmitinājuši ļoti daudzus Ukrainas bēgļus, kas ir apmēram 3 procenti no mūsu iedzīvotājiem. 600 000 šo cilvēku ir bijusi iespēja pie mums būt brīviem no bumbām un Krievijas agresijas. Mēs arī atbalstām Ukrainu ar humāno palīdzību, arī aktīvi iesaistāmies starptautiskajos centienos nodrošināt mieru mūsu reģionā."
"Moldova ir tieši ietekmēta no Krievijas agresijas Ukrainā gan ik pa brītiņam saistībā ar energoapgādi, gan bēgļu situāciju, gan arī Moldovas teritorijā nokrīt kādas raķešu atlūzas," norāda Rinkēvičs.
"Mēs tiešām paudām savu atbalstu Moldovai un strādāsim Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ietvarā, lai šo atbalstu materializētu gan energoapgādes jautājumu ziņā, gan arī atbalstā bēgļiem.
Apspriedām arī situācijas attīstību Piedņestrā un es atkārtoju Latvijas pozīciju par Moldovas teritoriālo nedalāmību, gan par atbalstu Moldovai šajā ne pārāk vienkāršajā situācijā."
Runājot par Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā, Rinkēvičs norādīja, ka jau tagad Moldovai tiek sniegta ekspertu palīdzība dažādu reformu īstenošanā un šāda palīdzība tiks pastiprināta, lai veicinātu kritēriju izpildi dalībai Eiropas Savienībā.
No savas puses Moldovas ārlietu ministrs atzina, ka šī palīdzība jau sniedz pirmos rezultātus, taču darāmā vēl ir ļoti daudz.
"Globālajā demokrātijas ziņojumā mēs esam nosaukti par demokrātijas gaišo punktu. Eiropas Padome ir paaugstinājusi mūsu reitingu cīņā ar naudas atmazgāšanu, mēs esam par 49 vietām cēlušies "Reportieru bez robežām" ziņojumā par preses brīvību valstī.
Mēs esam paveikuši arī daudz citu lietu, kuras starptautiski ir atzītas par progresu virzībā pretī tam, lai mūsu valsts tiktu uzskatīta par brīvu, demokrātisku un eiropeisku."
Popesku atzīst, ka Krievijas kara dēļ Moldova arī saskaras ar strauju cenu kāpumu un ekonomiskajām grūtībā, vienlaikus paužot cerību, ka ar Rietumu sabiedroto, tostarp Latvijas, palīdzību šādus izaicinājumus izdosies pārvarēt pēc iespējas īsākā laikā.
Popesku intervijā Latvijas Radio skaidro, kāpēc viņam šī vizīte Latvijā ir nozīmīga:
"Moldovai un Latvijai vienmēr ir bijušas lieliskas attiecības – vēl pirms mūsu neatkarības kustībām mēs viena otru atbalstījām. Protams, Latvija ar laiku iestājās Eiropas Savienībā un NATO un kļuva pat vēl spēcīgāka Moldovas eirointegrācijas centienu atbalstītāja. Tāpēc šī vizīte ir jāskatās daudz ilgāku, ļoti labu attiecību kontekstā."
"Taču tagad, kad Moldova ir kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti, mēs vēl ciešāk sadarbojamies ar Latviju un citām mūs atbalstošajām dalībvalstīm, kuras mums palīdzēs nokļūt Eiropas Savienībā," teica Popesku.
"Protams, mūsu sarunu uzmanības centrā būs tieši mūsu eiropeiskie mērķi un veidi, kā mēs tos varam sasniegt ātrāk un labāk. Tāpat runāsim par mūsu valstu politiskajām attiecībām, kā arī veidiem, kā mēs varētu uzlabot sadarbību ekonomikā un citās jomās."
Rīgā arī pārrunāts, ka, iespējams, pavasarī ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri varētu apmeklēt Moldovu, lai pārrunātu vēl citu iespējamo palīdzību, lai šī valsts pēc iespējas ātrāk tuvotos Eiropas Savienībai.
