Vienošanās par šādu tikšanos tika panākta maija sākumā, solot līdzīgas tikšanās rīkot regulāri. Arī ASV, kuras nav Minskas sarunu procesa dalībnieces, no savas puses solījušas darīt visu iespējamo, lai sarunās par mieru Ukrainas austrumos progress būtu pēc iespējas drīzāks.
Kā pirms gaidāmās tikšanās paziņojis Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kučma, drošības apakšgrupas diskusiju uzmanības centrā būs jautājumi par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, bruņojuma atvilkšana no sadursmes zonas un šī procesa apstiprināšana no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju puses.
Maija sākumā notikušās kontaktgrupas sanāksmē tika norādīts, ka jautājums par miera uzturētāju ievešanu Ukrainas austrumos pašlaik netiekot izskatīts, kaut gan tas joprojām ir dienaskārtībā.
Viesojoties Maskavā, ASV Valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda paudusi cerību, ka visās četrās darba grupās tiks panākts ievērojams progress. Vienlaicīgi, runājot par drošības perspektīvām Ukrainas austrumos, Nulanda uzsvērusi, ka ne Ukrainas prezidentam, ne kādam citam no Ukrainas līderiem neesot plānu atsākt aktīvu karadarbību, par ko iepriekš satraukumu bija paudusi Maskava. Nulanda arī atgādinājusi, ka ASV nav Minskas miera procesa dalībnieces, taču tās centīsies ietekmēt miera sarunu veiksmīgu iznākumu.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā gadu notiekošajā konfliktā dzīvību zaudējuši pāri par 6000 cilvēku. Konflikts sācies, kad prokrieviski noskaņotie separātisti sāka pārņemt kontroli par Donbasa rajoniem drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
