Migranti turpina mēģinājumus ielauzties Polijā

Polijas robežsargi atvairījuši kārtējos migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot valsts robežu no Baltkrievijas teritorijas. Baltkrievijā joprojām atrodas vairāki tūkstoši Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu pilsoņu, kuri vēlas nokļūt Eiropas Savienībā (ES).

Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko apsūdzējis ES neieinteresētībā risināt krīzi uz robežas. Tikmēr Krievijas uzņēmēji sūdzas par kravas auto rindām uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievija mēģina izprovocēt incidentu

Polijas robežsardze publicējusi video, kurā redzams, ka robežu mēģina šķērsot 150 migrantu grupa. Notiekošo uzraudzījuši Baltkrievijas drošības spēki. Migranti ar akmeņiem apmētāja poļu drošībniekus un mēģināja viņus apžilbināt ar lāzeru stariem. Pēc tam agresīvi noskaņotie cilvēki centās pārraut uz robežas izvietoto dzeloņstiepļu žogu.

Aptuveni 70 no viņiem izdevās iekļūt Polijas teritorijā, bet likumsargi robežpārkāpējus atstūma atpakaļ Baltkrievijā.

Polijas specdienestu runasvīrs Staņislavs Žarins paziņojis, ka Baltkrievijas drošībnieki uz robežu nogādā agresīvi noskaņotus ārvalstniekus, kuriem palīdz nelikumīgi iekļūt Polijas teritorijā. Viņš piebilda, ka vairākas dienas pēc kārtas ir novēroti baltkrievu mēģinājumi izprovocēt “bīstamu robežincidentu”.

Merkele noraida Lukašenko piedāvājumu

Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko tikmēr paziņojis, ka novembra beigās varētu noorganizēt vēl vienu avioreisu, lai nogādātu uz Irāku vairākus simtus šīs valsts pilsoņu, kuri pašlaik atrodas uz Baltkrievijas un Polijas robežas.

Lukašenko apgalvo, ka pagājušajā nedēļā notikušo telefonsarunu laikā Vācijas kanclere Angela Merkele esot viņam apsolījusi nogādāt Vācijā 2000 migrantu.

“Es viņiem teicu, lai viņi savāc migrantus. Merkele man apsolīja izskatīt šo problēmu Eiropas Savienības līmenī. Taču viņi to nedara. Nav arī viņas solītās kontaktpersonas.

Viņi ar mums nesazinās. Mēs paši tiksim galā ar šiem cilvēkiem, ja Vācija viņus neņems pie sevis. Mums nav, kur likties. Bet mums ir jāpieprasa vāciešiem pieņemt šos cilvēkus, jo tur dzīvo viņu tuvinieki,” sacīja Lukašenko.

Vācijas valdības pārstāvji apgalvo, ka Merkele ir noraidījusi Lukašenko piedāvājumu nogādāt Vācijā daļu no Baltkrievijā esošajiem Tuvo Austrumu valstu pilsoņiem.

Baltkrievijas problēmu sakne ir Lukašenko

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska vizītes laikā Austrijā savukārt aicināja Eiropas Savienību neiesaistīties dialogā ar Lukašenko. Viņa arī pauda viedokli par Merkeles telefonsarunām ar Lukašenko.

“Es saprotu, kāpēc tas tika darīts – lai sniegtu humāno palīdzību un deeskalētu situāciju uz robežas. Taču kā baltkrievietei man tas izskatījās ļoti dīvaini, jo jau vairāk nekā gadu mēs esam aicinājuši neuzturēt dialogu ar režīmu, neatzīt un neleģitimizēt to. Bet mums apgalvoja, ka šīs telefonsarunas nenozīmējot režīma leģitimizāciju. Tas esot darīts, lai palīdzētu cilvēkiem uz robežas.

Bet es vēlreiz vēlos atgādināt, ka cilvēkiem uz robežas nav jāmirst, tāpat kā nav jāmirst politieslodzītajiem Baltkrievijas cietumos. Mums vienmēr ir jāatceras Baltkrievijas problēmas sakne, lai nenovērstu uzmanību no humānām un politiskām krīzēm Baltkrievijā,” sacīja Cihanouska.

“Tikai dialogs ar Baltkrievijas iedzīvotājiem ir veids, kā atrisināt šo krīzi. Un, kad es saku dialogs, mēs nedomāju dialogu starp Rietumiem un Baltkrievijas režīmu. Ar Lukašenko nav jēgas neko apspriest. Viņam gluži vienkārši nevar uzticēties. Viņu nevar pāraudzināt. Pieredze rāda, ka strādā tikai spiediens.”

Veidojas kravas auto rinda

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde tikmēr devusies vizītē uz Irāku, lai apspriestu migrācijas krīzi. Viņa nosodīja Lukašenko par cilvēku izmantošanu politiskiem mērķiem. Latvijas Ārlietu ministrija šodien norādīja, ka, reaģējot uz hibrīduzbrukumiem, jāpalielina spiediens pret Lukašenko režīmu.

Krievijas Ārvalstu investīciju konsultatīvā padome esot vērsusies Krievijas valdībā ar lūgumu atrisināt problēmas ar preču piegādēm no ES uz Krieviju, kas esot saistītas ar saspīlējumu starp Poliju un Baltkrieviju.

Pie viena no robežkontroles punktiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir izveidojusies 25 kilometru gara kravas automašīnu rinda. Tas radot ievērojamus zaudējumus importētājiem un varot novest pie daudzu pirmās nepieciešamības preču cenu kāpuma Krievijā.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt