Premjerministrs Milo Djukanovičs, kura vadībā nelielā valsts pirms desmit gadiem kļuva neatkarīga no Serbijas, Melnkalni vedis uz ciešākām saitēm ar Rietumiem, lai tā kļūtu gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts. NATO jau piekritusi Melnkalnes uzņemšanai, taču šis jautājums ir sašķēlis tautu, un daudzi ir pret iestāšanos militārajā aliansē.
Melnkalne nesen saņēma oficiālu uzaicinājumu pievienoties NATO, taču šis lēmums vēl ir jāratificē gan pašai Melnkalnei, gan alianses dalībvalstīm. Melnkalnes centienus iestāties NATO kritizējusi Krievija. Abu valstu attiecības pasliktinājuši arī citi pēdējo gadu notikumi – Melnkalne bija viena no pirmajām, kas 2008.gadā atzina Kosovas neatkarību, bet pirms diviem gadiem pievienojās Eiropas Savienības sankciju politikai pret Krieviju saistībā ar konfliktu Ukrainā.
Tas novedis pie tā, ka Krievijas investīcijas šajā Balkānu valstī pērn samazinājās gandrīz uz pusi.
Aptaujas liecinājušas, ka lielākā daļa melnkalniešu atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā, bet dalību NATO – mazāk par 40 procentiem. Prokrieviski noskaņotā opozīcijas partija ''Demokrātiskā fronte'' pērn sarīkoja vērienīgus ielu protestus pret iestāšanos NATO. Tomēr prognozes liecina, ka parlamenta vēlēšanās uzvarēs ilggadējā valsts vadītāja, premjera Djukanoviča vadītā Sociālistu demokrātiskā partija. Tiesa, valdības izveidošanai viņam var būt nepieciešams etnisko minoritāšu partiju atbalsts.
