“Viņi pareizi baidās no Lukašenko un Putina. Viņi pareizi dara, viņiem ir jābaidās. Mēs neesam no bailīgajiem. Tas attiecas ne tik daudz uz mums personīgi, cik uz tautas interesēm,” pavēstīja Lukašenko.
Viņš atzina, ka Baltkrievija un Krievija esot palikušas divatā starptautiskā spiediena priekšā. Lukašenko apgalvo, ka pagājušogad, apspiežot protesta akcijas, viņam esot izdevies novērst trešo pasaules karu, jo konfliktā agri vai vēlu būtu iesaistījusies Krievija, kas ir atomieroču lielvalsts.
Lukašenko uzsver, ka arī turpmāk rēķinās ar Maskavas atbalstu. “Ja vajadzēs, šeit būs ne tikai bāze. Šeit tiks izvietoti visi Krievijas bruņotie spēki. Kādā situācijā? Ja draudēs izcelties jauns pasaules karš,” prāto Lukašenko.
Baltkrievijas un Krievijas bruņotie spēki septembrī rīkos kopīgas mācības “Zapad-2021”, kam jānotiek no 10. līdz 16. septembrim.
Baltkrievijas vadonis arīdzan apgalvo, ka viņu nebiedē opozīcijas draudi par tiesāšanu starptautiskā tribunālā.
“Viņi cenšas mani iebiedēt vai reāli nodot starptautiskam tribunālam, lai es nodrebētu. Es atbildu: puiši, es savu mūžu esmu nodzīvojis. Es savā mūžā šo to esmu paveicis. Tādēļ biedēt mani ar tribunālu, nošaušanu... Tas ir bezjēdzīgi,” teica Lukašenko.
Viņš asi kritizēja kaimiņvalsti Lietuvu, kur patvērusies daļa Baltkrievijas opozīcijas līderu ar Svjatlanu Cihanousku priekšgalā. Pēdējā laikā Baltkrievijas un Lietuvas attiecības vēl vairāk saasinājusi migrantu krīze: Lietuva uzskata, ka Lukašenko režīms izvērsis hibrīdkaru pret Eiropas Savienību, veicinot nelegālo migrantu plūsmu.
Lukašenko šajā krīze vaino Lietuvu. “Viņi tīšām pie robežas rīko šādas akcijas. Viņi pārbauda manu pacietību un mēģina panākt, lai es spertu atbildes soļus. Mēs pagaidām ciešamies.”
Lukašenko apgalvo, ka viņu nebiedē arī Lietuvas draudi pārtraukt Baltkrievijas kālija un citu kravu eksportu caur Lietuvas teritoriju. Baltkrievijas vadonis vēsta, ka šādā gadījumā Baltkrievija savas kravas novirzīs uz Murmansku un citām Krievijas ostām.
Lukašenko gan uzsvēris, ka arī šajos sarežģītajos apstākļos mēģina turpināt sadarboties ar rietumvalstīm.
“Ir līmeņi, kur mēs ar viņiem sarunājamies un kur dialogs nekad nav apstājies. Ar lietuviešiem mums gan nekādu kontaktu pašlaik nav, bet to mēs pārdzīvosim. Bet ar poļiem, ar Eiropas Savienību, ar amerikāņiem mums ir vairākas vitāli aktuālas tēmas, par kurām mēs visu laiku sarunājamies.
Piemēram, ASV vienmēr ļoti augstu vērtēja mūsu darbu cīņā pret radioaktīvo materiālu kontrabandu. To ciena gan viņi, gan visa pārējā pasaule, un mēs turpinām sadarboties. Bet es viņus esmu brīdinājis – ja viņi pārkāps sarkano līniju, mēs par šo tēmu ar viņiem vairs nerunāsim.
Pie kā tas var novest? Piemēram, nelegālās migrācijas… Nē, mēs nevienu nešantažējam un nevienam nedraudam. Jūs mūs nostādāt stāvoklī, kad mēs esam spiesti reaģēt. Un mēs reaģējam. Atvainojiet – kā varam un kā mākam!”
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas laikā Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.
