Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju

Eiropas Savienība ar jaunām sankcijām vērsīsies pret Lukašenko režīmu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien apstiprināja jaunu sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko režīmu. Paredzams, ka sankcijas tiks vērstas pret svarīgām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm.

ĪSUMĀ:

  • Sankcijas būs vērstas pret Baltkrievijas ekonomikai īpaši svarīgām nozarēm, piemēram, minerālmēslu eksportu un naftas pārstrādi.
  • Eiropas Savienība vēlas pastiprināt spiedienu uz Lukašenko režīmu, lai panāktu politieslodzīto atbrīvošanu.
  • Jaunās sankcijas ietekmēs ne tikai Baltkrievijas, bet arī kaimiņvalstu ekonomiku, skarot transporta un loģistikas nozares.
  • Lukašenko režīma amatpersonas izteikušās: ja pārcietām iepriekšējās sankcijas, tad pārcietīsim arī tagadējās.

Ar šīm sankcijām Eiropas Savienība vēlas pastiprināt spiedienu pret Lukašenko režīmu, kas metis izaicinājumu Rietumiem ar lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā.

Ierobežos miljardiem vērto biznesu

Sankcijas būs vērstas pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret kālija minerālmēslu eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, vēsta diplomāti.

Piemēram, kālija minerālmēslu eksports pagājušogad Baltkrievijai nodrošināja 2,4 miljardu dolāru lielus ienākumus, ziņo "Bloomberg".

"Sektorālās sankcijas būs sāpīgas. Par to liecina kaut vai informācija, ko mēs šodien uzklausījām no kolēģiem par izmisīgiem Minskas mēģinājumiem piedāvāt kādus kosmētiskus uzlabojumus – palaist mājas arestā vienu otru cilvēku, kas atrodas apcietinājumā, vēl tur kaut kādā veidā pēdējie mēģinājumi kaut ko darīt, lai mīkstinātu šo lēmumu pieņemšanas darbību saistībā ar sektorālām sankcijām. Tas rāda, ka bažas tur ir," stāsta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par sankcijām pret Baltkrieviju

Zināms, ka Austrija ilgu laiku bija pret finanšu nozares iekļaušanu sankciju paketē. Tomēr piektdien Vīne piekāpās un tika rasts kompromiss. Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs gan noliedz, ka viņa valsts būtu mēģinājusi kaut ko bloķēt.

"Mēs gribējām, lai pēc šī pārgalvīgā lidmašīnu pirātisma akta tiktu skaidri piegrieztas skrūves, bet tajā pašā laikā mēs negribējām, lai tiktu sodīti Baltkrievijas iedzīvotāji. Tādēļ sankcijām, kā vienmēr, ir jābūt pēc iespējas mērķtiecīgākām, lai tās skartu tos, kurus mēs vēlamies aizsniegt, bet neskartu privātā sektora kredītus, mazos un vidējos uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un pilsonisko sabiedrību."

Tāpat ir plāns ierobežot ieroču eksportu uz Baltkrieviju, tai skaitā arī tāda aprīkojuma eksportu, ko var izmantot, lai vērstos  pret demonstrantiem.

Sankciju sarakstā arīdzan iekļautas 86 amatpersonas un uzņēmumi, kas atbalsta Lukašenko režīmu. Šīm personām būs aizliegts ieceļot Eiropas Savienības valstīs, tāpat tiks iesaldēti viņiem piederošie aktīvi.

Septiņi cilvēki ir nonākuši melnajā sarakstā „Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas dēļ. Pārējie 79 cilvēki un organizācijas ir saistīti ar valdošā režīma cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sankciju sarakstā iekļauts arī Lukašenko dēls Dmitrijs un vecākā dēla Viktora sieva Lilija – kā personas, kas gūst labumu no Lukašenko režīma.

Sankcijas nav vērstas pret Baltkrievijas tautu

Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs atzinīgi novērtējis jauno sankciju ieviešanu. "Latvija pilnībā atbalsta Eiropas Savienības lēmumu pieņemt jaunu sankciju paketi pret Lukašenko režīmu," pirmdien paziņoja Rinkēvičs.

Viņš uzsver, ka sankcijas ir vērstas nevis pret Baltkrievijas tautu, bet gan pret Lukašenko un viņa rokaspuišiem. Rinkēvičs norāda, ka Eiropas Savienības īstenotā spiediena mērķis ir panākt politieslodzīto atbrīvošanu, kā arī brīvu un godīgu vēlēšanu sarīkošanu Baltkrievijā.

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska paudusi viedokli, ka sankcijas varētu palīdzēt pielikt punktu vardarbībai Baltkrievijā un panākt politieslodzīto atbrīvošanu. Pirmdien viņa tikās ar ES valstu ārlietu ministriem, kuri izteica atbalstu baltkrievu tautas cīņā par brīvību, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.

Trieciens arī kaimiņvalstu ekonomikai

Jaunās sankcijas varētu skart ne tikai Baltkrievijas ekonomiku, bet arī tās valstis, kas guvušas peļņu no sadarbības ar Baltkrieviju. Latvijas vēstnieks Einārs Semanis, kurš maija beigās tika izraidīts no Baltkrievijas, izteicies, ka sankciju sekas visvairāk izjutīs transporta un loģistikas nozares.

Jaunas sankcijas pret Baltkrieviju būs sāpīgs trieciens arī Lietuvas ekonomikai. Lietuvas dzelzceļš katru gadu pārvadā baltkrievu kravas aptuveni 100 miljonu eiro vērtībā, bet Klaipēdas ostā aptuveni trešdaļu kravu apgrozījuma veido tieši Baltkrievijas kravas. Minerālmēslojuma ražotājs “Belaruskali” caur Klaipēdas ostu pārvadā minerālmēslus, ko pēc tam sūta uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.

Lietuvas politiķi gan atbalsta stingrākas sankcijas pret Baltkrievijā valdošo režīmu, jo Eiropai neesot citas izvēles, kā vien arvien bargāk vērsties pret "jukušo" Lukašenko.

“Lukašenko ir drauds ne tikai Baltkrievijas iedzīvotājiem, bet arī apkārtējām nācijām, arī tām, kas atrodas NATO," intervijā Latvijas Televīzijai atzina Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes Komunikācijas nodaļas vadītājs Maksims Milta.

Lukašenko līdzgaitnieki sola nepiekāpties

“Lukašenko režīms spēj izdzīvot vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem, protams, ir ekonomiskais. Nav noslēpums, ka režīms spējis izdzīvot ar Kremļa atbalstu. Bet, kamēr vien Baltkrievijas naftu transportēs caur Roterdamas ostu, kamēr vien režīms iegūs no kālija un cita veida eksporta, Lukašeno būs ieguvējs," norāda Milta.

"Katrs eiro, kas iztērēts baltkrievu produkcijai, dienas beigās nonāk Lukašenko kabatās. Baltkrievijas ekonomiskā struktūra ir tāda, ka mazāk nekā 40 procenti valsts ekonomikas balstās uz privāto kapitālu. Tā vēl joprojām lielā mērā balstās uz valstij piederošiem uzņēmumiem.”

Milta uzskata, ka vienīgais veids, kā sagraut režīmu, ir izvērst īpaši stingras sankcijas. Tas pamudinātu Lukašenko uz dialogu ar baltkrievu opozīciju un Rietumiem.

Līdz šim pret Lukašenko režīmu vērstas jau vairākas ES sankciju kārtas, piemēram, pagājušogad sankciju sarakstā tika iekļautas 88 ar valdošo režīmu saistītas personas.

Skaidrs, ka Eiropas uzliktie ierobežojumi uzreiz nemainīs Baltkrievijas valdošā režīma rīcību. Turklāt, kā atzīst Rinkēvičs, Minska joprojām varēs piekļūt Krievijas miljardiem. Tomēr atklāts paliek arī jautājums par to, cik ilgi Maskava gribēs turpināt atbalstīt Lukašenko.

Baltkrievijas parlamenta augšpalātas deputāte Anna Smoļjaka paudusi viedokli, ka Baltkrievija ne pirmo reizi saskārusies ar Rietumu sankcijām, bet līdz šim spējusi pārvarēt to sekas. Viņa ir pārliecināta, ka tā būs arī šoreiz.

“Acīmredzami, ka sankciju aizsegā tiek lobētas Baltkrievijas ražotāju konkurentu intereses. Baltkrievijas ražotājus godīgā konkurences cīņā ir grūti pārspēt, jo mūsu produkcija un pakalpojumi jau sen tiek uzskatīti par kvalitātes zīmi,” ziņu aģentūrai “Belta” stāsta Smoļjaka.

KONTEKSTS:

23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.

Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.

Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.

Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt