Par to, ka pagājušā gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav bijušas godīgas, ka vēlēšanu rezultāti nav patiesi un ka Aleksandra Lukašenko režīma centieni apspiest demokrātiskos protestus tikai apliecina šādu apgalvojumu patiesumu, visticamāk, gadu vēlāk ir pārliecināta gan liela daļa baltkrievu sabiedrības, gan lielākā daļa rietumvalstu.
Baltkrievija izdarīja savu izvēli
Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai atskatītos uz notikušo, jo pērnā gada rudens notikumi lika domāt, ka Baltkrievija ir uzsākusi strauju virzību pretī režīma nomaiņai, ka ir izveidojusies spēcīga un saliedēta nācija un gaidītās pārmaiņas ir tepat aiz stūra. Diemžēl, šādas cerības uz straujām pārmaiņām nav piepildījušās.
Kā vēlēšanu gadskārtā īpašā video norāda demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, šī gada laikā baltkrieviem kā nācijai ir nācies saskarties ar vairākām svarīgām atziņām. Piemēram, ka ar vēlmi pēc brīvības vien nepietiek – ir nepieciešams ļoti smags un neatlaidīgs darbs.
“Šī gada laikā mēs esam daudz ko sapratuši. Lielas uzvaras nevar sasniegt ar mazām darbībām, labu ziņu nebūs, kamēr mēs paši tās neradīsim. Likumus nepieņemsim mēs tik ilgi, kamēr mēs paši nesniegsim tajā savu ieguldījumu. Politieslidzītie atradīsies cietumā tik ilgi, cik mēs to pieļausim,” secina Cihanouska.
“Pirms gada mēs nebijām gatavi to atzīt. Pirms gada mēs nenojautām, kas mūs sagaida ceļā uz brīvību, bet tagad mēs to zinām.
9. augustā Baltkrievija izdarīja savu izvēli. Arī es izdarīju savu izvēli un esmu gatava nest par to atbildību. Tagad, kad vairs nav cerību uz vieglu iznākumu, es jautāju – vai jūs esat gatavi iet līdz uzvarai?”
Cīņa nav beigusies
Lai arī baltkrievu opozīcijas spēki nereti tiek vainoti pārāk lielā sašķeltībā, neizlēmīgā rīcībā un nākotnes plānu trūkumā, paši demokrātiskie spēki norāda, ka darbība, lai arī dažreiz maz pamanāma, turpinās visu laiku.
Tiek izstrādāts "Plāns uzvarai”, notiek reģistrēšanās jauniem streikiem un protesta akcijām, notiek darbs pie jaunas Baltkrievijas konstitūcijas projekta un sadarbība ar ārvalstu diplomātiem. Lai arī ārvalstu atbalsts vienmēr tiek izcelts, nenoliedzami, galvenās kārtis tomēr ir pašu baltkrievu rokās.
⚪️🔴⚪️"No dictatorship lasts forever. Sooner or later, it falls. And then the most difficult will begin – the building of a truly democratic society and state. Dear Belarusians, be ready for democracy!" says @Kalniete.#FreeBelarus #StandWithBelaruspic.twitter.com/azUxD2Krhu
— EPP Group (@EPPGroup) August 9, 2021
Šajās dienās Baltkrievijas iedzīvotājiem savu atbalstu steidz izteikt daudzu ārvalstu diplomāti. Piemēram, Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss izteicies, ka Aleksandrs Lukašenko ir sagrābis par ķīlniekiem visu valsti. Savukārt ASV vēstniece Baltkrievijā Džūlija Fišere uzsver, ka Rietumvalstis kopīgi turpinās atbalstīt baltkrievu tiekšanos pēc brīvības, vienlaicīgi pieprasot jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
Vairāk nekā 600 politieslodzīto
“Pasaule ir bijusi lieciniece tiem upuriem un tai netaisnībai, kas šajā gadā ir paveikti. Līdz ar mūsu sabiedrotajiem – Lietuvu, Poliju, kuru līderība atbalsta sniegšanā Baltkrievijai ir bijusi vērojama jau gadu desmitiem, mēs kopā ar Eiropas Savienību, Lielbritāniju, Kanādu un citiem partneriem turpināsim atbalstīt baltkrievu pilsoņu pamattiesības. Kopīgi mēs turpinām noraidīt pagājušā gada augusta vēlēšanu rezultātus,” uzsver Fišere.
“Mēs pieprasām, lai Baltkrievijas režīms cienītu cilvēktiesības un pamatbrīvības, ieskaitot žurnālistu tiesības pildīt savus pienākumus, nejūtoties apdraudētiem.
Mēs pieprasām beznosacījuma visu politieslodzīto atbrīvošanu, kā pirmo soli ceļā uz iekļaujošu politisku dialogu un neatkarīgām prezidenta vēlēšanām starptautisku novērotāju klātbūtnē.”
Par politiskajiem ieslodzītajiem Baltkrievijā pašlaik tiek uzskatīti 610 cilvēki, kuru vidū ir gan politiskie, gan sabiedriskie aktīvisti, gan protesta akciju dalībnieki, gan žurnālisti.
Baltkrievijas Žurnālistu asociācija aprēķinājusi, ka gada laikā ir aizturēti gandrīz 500 žurnālistu, no kuriem 30 joprojām atrodas ieslodzījumā. Ir bloķēta piekļuve vairāk nekā 100 interneta vietnēm, bet 10 izdevumu redakcijas bijušas spiestas pārtraukt darbu.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.
