Gan pats Asanžs, gan cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka lieta pret Asanžu ir politiski motivēta.
Šī gada sākumā Lielbritānijas tiesa noraidīja ASV prasību izdot Asanžu tiesāšanai par slepenu izlūkošanas dokumentu nopludināšanu. Toreiz tiesa atzina, ka Asanžam ir depresija un nosliece uz pašnāvību, tāpēc nebūtu pieļaujama viņa pārvešana uz ASV, kur viņu varētu ievietot paaugstinātas drošības cietumā.
Šis spriedums tika apstrīdēts, un šodien Londonas augstākajā tiesā sāksies sākotnējā noklausīšanās par apelācijas prasību. Tās priekšvakarā organizācijas "Amnesty International" Eiropas biroja vadītājs Nils Muižnieks vērsies ar aicinājumu pie ASV prezidenta Džo Baidena, atkārtoti prasot atsaukt pret Asanžu izvirzītās politiski motivētās apsūdzības.
Pēc Muižnieka teiktā, ASV vadības apsūdzības apdraud mediju un izteiksmes brīvību un šai lietai vispār nebija jānonāk līdz tiesai.
KONTEKSTS:
2020. gada februārī britu tiesa sāka skatīt ASV prasību izdot tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džuljenu Asanžu.
Asanžs atrodas apcietinājumā Londonā, jo Lielbritānijas policija viņu 2019. gada aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.
Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.
Savienotās Valstis aprīlī Asanžam izvirzīja pirmo apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Vēlāk viņam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju.
