Lai gan pirms teju trīs gadiem Zviedrijas prokuratūra nolēma izbeigt izmeklēšanu izvarošanas lietā, pēc Asanža aizturēšanas izmeklēšana tika atsākta. Šonedēļ Zviedrijas prokuratūra lūdza izdot orderi Asanža apcietināšanai saistībā ar aizdomām par izvarošanu. Ja vietējā tiesa prasību apmierinās, tad tiks izdots Eiropas aizturēšanas orderis par "WikiLeaks" dibinātāja nodošanu Zviedrijas varasiestāžu rīcībā, pēc tam kad viņš būs izcietis 50 nedēļu ilgo cietumsodu Lielbritānijā.
Ņemot vērā, ka arī ASV pieprasījušas Asanža izdošanu, Lielbritānijas varasiestādēm būs jāizlemj, kuram pieprasījumam dodama priekšroka.
ASV vēlas tiesāt Asanžu par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu publiskošanu. Aprīlī ASV izvirzīja vienu apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Taču ceturtdien ASV Tieslietu ministrija "WikiLeaks" dibinātājam izvirzīja 17 jaunas apsūdzības. Tajās teikts, ka Asanžs bijis Meningas līdzdalībnieks slepenu ASV nacionālās aizsardzības dokumentu nozagšanā un publicēšanā. Viņš pārdroši atmaskojis un apdraudējis konfidenciālus ziņu avotus Tuvajos Austrumos un Ķīnā, kas šajos dokumentos bija nosaukti vārdā. Starp šiem dokumentiem bija arī ASV Valsts departamenta ziņojumi par karadarbību Irākā un Afganistānā.
Apsūdzības rakstā teikts, ka 47 gadus vecais Asanžs ar savām darbībām riskējis nodarīt nopietnu kaitējumu Savienotajām Valstīm.
Tieslietu ministrija apsūdzību izvirzīšanā arī ņēmusi vērā žurnālistu nopietno lomu demokrātijā, taču Asanžs neesot nekāds žurnālists, norādījis ģenerālprokurora vietnieks. Viņš skaidroja, ka neviens atbildīgs žurnālists nepublicētu karadarbības zonās esošu konfidenciālu informācijas avotu vārdus, tādējādi tos apdraudot.
Jaunās apsūdzības pret Asanžu radījušas nopietnus jautājumus par preses brīvību saistībā ar ASV konstitūcijas pirmo papildinājumu. Tieši pirmajā papildinājumā ietvertas tiesības uz vārda un preses brīvību. Preses brīvības aizstāvji Asanžam izvirzītās apsūdzības stingri nosodījuši, norādot, ka tās rada draudu tiem žurnālistiem, kas publicē klasificētu informāciju sabiedrības interesēs. Savukārt "WikiLeaks" uzsvērusi, ka izvirzītās apsūdzības ir nelikumības ļaunums, kā arī beigas nacionālās drošības žurnālistikai un pirmajam konstitūcijas papildinājumam.