Lielbritānijas tiesa atsaka «WikiLeaks» dibinātāja Asanža izdošanu ASV

Lielbritānijas tiesa ir atteikusi “WikiLeaks” dibinātāja Džūliana Asanža izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lielbritānijas tiesa atsaka «WikiLeaks» dibinātāja Asanža izdošanu ASVUģis Lībietis

Pie Londonas Centrālās krimināltiesas ēkas bija sapulcējušies Asanža atbalstītāji. Tiesa lēma, ka viņu nevar izdot, jo Asanža psiholoģiskais stāvoklis ir tāds, ka izdošanas gadījumā viņš varētu izdarīt pašnāvību.

“Šī diena ir uzvara Džūlianam. Un šī diena ir solis ceļā uz taisnīgu iznākumu šajā lietā. Mēs esam gandarīti par to, ka tiesa ir atzinusi to necilvēcību, ko viņš ir piedzīvojis un ar kuru joprojām saskaras. Taču neaizmirsīsim, ka apsūdzības Amerikas Savienotajās Valstīs nav atceltas. Mēs esam ārkārtīgi nobažījušies, ka ASV valdība ir izlēmusi pārsūdzēt šo lēmumu. Tā vēlas sodīt Džūlianu un panākt viņa pazušanu dziļākajā un tumšākajā ASV cietumu sistēmas caurumā uz viņa atlikušo dzīvi. Tas nedrīkst notikt.

Un mēs nekad nedrīkstam pieņemt, ka žurnālistika šajā, vai jebkurā citā valstī tiek uzskatīta par noziegumu,” sacīja viņa dzīvesbiedre Stella Morisa.

“Tas, kas notiek tagad, ir – Savienotās Valstis pārsūdzēs šo spriedumu un lieta nonāks Augstākajā tiesā. Un mums šī cīņa būs jāizcīna no jauna,” pastāstīja kampaņas “Neizdodiet Asanžu” pārstāvis Džons Rīss.

ASV valdības pārstāvji sola pārsūdzēt šo spriedumu. 49 gadus vecajam Asanžam izvirzītas apsūdzības par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010. gadā “WikiLeaks'' publicētajiem tūkstošiem nopludināto militāro un diplomātisko dokumentu. Atbilstoši šīm apsūdzībām Asanžam draud 175 gadu cietumsods. Asanžs septiņus gadus slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, bet 2019.gadā no tās tika izlikts un arestēts.

Vienlaicīgi vairākas amerikāņu žurnālistu tiesību aizstāvības organizācijas norādījušas, ka tiesas prāva pret Asanžu ir lielākais apdraudējums preses brīvībai gadu desmitu laikā. Tāpat gan tiek uzsvērts, ka atteikums izdot Asanžu ASV nav ticis pieņemts preses brīvības apdraudējuma, bet gan veselības apsvērumu dēļ. Tieši tāpēc ir ļoti liela varbūtība, ka Savienotās Valstis pret žurnālistiem var vērsties līdzīgi kā pret Asanžu.

Telekompānijas "SkyNews" diplomātiskais redaktors Dominiks Vaghorns norādījis, ka šī ir tikai daļēja uzvara,

jo tiesneses spriedums Asanžam patiesībā nemaz nav bijis labvēlīgs. Pēc viņa vārdiem, šīs lietas pamatā joprojām nav atbildēts jautājums – vai Asanžs ir publicists, žurnālists un kara noziegumu atklājējs vai arī spiegs un hakeris. Pēc Vaghorna vārdiem arī tiesnese savā ziņojumā atzīst, ka pastrādātie noziegumi ir pietiekami nopietni, lai apsūdzēto izdotu ASV. Izšķirošais šoreiz ir izrādījies ASV bargo cietumu faktors.

Asanžam Amerikas Savienotajās Valstīs ir izvirzītas 17 apsūdzības spiegošanā un viena apsūdzība tehnoloģiju nepiemērotā izmantošanā, 2010. gadā publicējot nopludinātus slepenos militāros un diplomātiskos dokumentus. Tiek apgalvots, ka Asanžs sazvērestībā ar ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Manningu ir ieguvis piekļuves paroli slepenam ASV aizsardzības ministrijas datoram. Pagājušā gada septembrī Asanžs tika atkārtoti arestēts un par izvirzītajām apsūdzībām viņam draud līdz pat 175 gadiem cietumā.

Asanžs, kurš pašlaik atrodas ieslodzījumā Lielbritānijā, savu vainu ir noliedzis. Viņa advokāti apgalvo, ka Asanžu kā žurnālistu aizsargā ASV Konstitūcijas pirmais labojums, turklāt viņš ir publiskojis informāciju par ASV militāristu pārkāpumiem Irākā un Afganistānā. Pretēji amerikāņu izmeklētāju apgalvojumiem, ka nopludinātā informācija ir apdraudējusi daudzu aģentu drošību, Asanžs apgalvo, ka šādiem amerikāņu izteikumiem nav pierādījumu.

KONTEKSTS:

2020. gada februārī britu tiesa sāka skatīt ASV prasību izdot tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džuljenu Asanžu.  

Asanžs atrodas apcietinājumā Londonā, jo Lielbritānijas policija viņu 2019. gada aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.

Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.

Savienotās Valstis aprīlī Asanžam izvirzīja pirmo apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.

Vēlāk viņam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt