Salīdzinot ar Latviju, kur pirms nepilnām divām nedēļām streikoja aptuveni puse no visiem izglītības iestāžu darbiniekiem, kaimiņvalstī Lietuvā protesta akcijas mērogs bijis daudz pieticīgāks. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, streikā piedalījās 16% skolu pedagogu un nepilni 5% bērnudārzu audzinātāju. Turklāt skolās nenotika tikai divas pirmās stundas, un arī dārziņos streikam veltīta tikai neliela darbadienas daļa.
Prasības dažādu valstu pedagogiem tikpat kā neatšķiras – profesijas prestižs, novērtējums un cienīgs atalgojums. “Es varu minēt piemēru. Neviens no maniem 12.klases skolēniem negrasās kļūt par skolotāju. Viņi tikai smejas. Tāpēc ka skolotājiem velta maz uzmanības un neciena,” saka angļu valodas skolotāja Elizabete Kavalniene.
“Mēs vēlamies, lai algu koeficients tiktu palielināts līdz pirmskrīzes līmenim. Pirms krīzes bija daudz labāk. Ja paskatāmies uz tā laika algu, esam zaudējuši aptuveni 174 eiro,” norāda angļu valodas skolotāja Aušra Gontiene.
Lietuvas izglītības un zinātnes ministre Audrone Pitreniene protesta akciju novērtējusi atzinīgi, norādot, ka skolotāji "cīnās par to, kas viņiem pienākas". Taču vienlaikus viņa paziņoja, ka visas prasības izpildītas netiks: “Visām viņu prasībām vajadzīgi vairāk nekā simt miljoni eiro. Mēs spējam palielināt finansējumu šajā nozarē tikai par 11 miljoniem. Patiešām, šobrīd mums nav cerību izpildīt viņu prasības, tomēr būs neliels atalgojuma pieaugums visu kategoriju skolotājiem.”
Pagājušajā nedēļā Lietuvas valdošā koalīcija vienojās apmierināt daļu skolotāju prasību. Viszemākās algas nozarē, kas ir pirmsskolas skolotājiem, nākamgad pieaugs par 7%, kas ir papildu 10% pieaugumam šogad. Pārējām kategorijām atalgojums pieaugs par 3% un 5%. Par 34 eiro tiks palielināts finansējums par vienu skolēnu, bet maksājumu fonds skolotājiem, kas dodas pensijā, pieaugs par pusotru miljonu eiro. Arodbiedrības ar šiem solījumiem nav apmierinātas.
