Eksperti gan norāda, ka Lībijas nākotne būs atkarīga gan no tā, kas sāks pārvaldīt pašlaik nepārvaldītās teritorijas, gan no tā, vai konkurējošajiem politiskajiem spēkiem izdosies vienoties par sadarbību Lībijas pārvaldīšanā.
Lībijas pilsēta Sirte ir bijušā valsts diktatora Muamara Kadafi dzimtā pilsēta, kuras tuvumā viņš 2011.gadā tika notverts un arī nogalināts. Pēc Kadafi režīma krišanas Lībija ieslīga haosā, izveidojoties konkurējošām administrācijām, kas tāpat kā bruņotie kaujinieki cīnījās gan par politisko ietekmi, gan pār bagātīgajiem naftas resursiem.
Likuma varas trūkums noveda pie tā, ka daudzas ekstrēmistu grupas spēja iegūt kontroli pār ievērojamu valsts teritoriju.
Līdzīgi notika ar pašu Sirtes pilsētu, kura 2015.gadā nonāca grupējuma “Islāma valsts” kaujinieku rokās un pamatoti tika uzskatīta par vienu no grupējuma galvenajiem atbalsta punktiem.
Taču jau šī gada maijā ANO atbalstītās Lībijas nacionālās vienotības valdības spēki sāka uzbrukumu pilsētai. Tobrīd grupējuma kaujinieki kontrolēja aptuveni 250 kilometru garu Vidusjūras piekrastes joslu. Pašu Sirtes pilsētu izdevās aplenkt diezgan ātri, taču turpmāko mēnešu laikā nācās saskarties ar asu kaujinieku pretestību pilsētas iekšienē, kaujiniekiem rīkojot pašnāvnieku teroristu uzbrukumus, izmantojot dažādus pašdarinātus spridzekļus, kā arī veiksmīgi darbojoties snaiperiem.
Pēc nacionālās vienotības valdības lūguma augustā pilsētas bombardēšanā iesaistījās Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēki, līdz 1.decembrim veicot gandrīz 500 avio uzlidojumus. Tikai pirmdien, 5.decembrī, valdībai lojālie spēki paziņojuši par pilnīgas kontroles atgūšanu pār pilsētu.
Armijas pārstāvji norādījuši, ka “Islāma valsts” grupējums esot pilnībā sagrauts un desmitiem kaujinieku ir padevušies.
Eiropas Ārpolitikas padomes Lībijas lietu eksperts Mattia Toaldo aģentūrai “France Press” norādījis, ka Sirtes zaudēšana var novest pie grupējuma “Islāma valsts” aktivitāšu samazināšanās, jo tā kontrolē vairs nav nevienas nozīmīgas pilsētas, taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kas notiks ar grupējumu Sīrijā un Irākā.
Arī šajās valstīs valdības spēki ir spējuši atgūt kontroli pār vairākām nozīmīgām pilsētām, bet par dažām, tostarp Alepo un Mosulu, cīņas joprojām turpinās.
Pēc Toaldo vārdiem, Sirtes zaudēšana izskaidrojama ar to, ka kaujiniekiem šajā pilsētā nebija izdevies iegūt kontroli pār ienākumus nodrošinošiem resursiem - naftu, kā arī ieroču krājumi bijuši niecīgi. Tieši tāpēc daudz kas Lībijas nākotnē būs atkarīgs no tā, vai Lībijā saglabāsies nepārvaldītas teritorijas.
Citi eksperti uzsver, ka par spīti sakāvei Sirtē grupējumam ir atzari arī Bengazi, Tripolē un citur valstī.
Rietumu mediji arī aicina rūpīgi sekot tam, kas notiks ar Lībijas politisko situāciju.
ANO atbalstītā vienotības valdība darbojas faktiski tikai galvaspilsētā Tripolē un tai nav izdevies iegūt ievēlētā parlamenta atbalstu, kas darbojas no valsts austrumos esošās Tobrukas pilsētas.
Tobrukas militārā līdera Halifa Haftara spēki pēdējo mēnešu laikā ir guvuši ievērojamus panākumus, atņemot valdībai lojālajiem spēkiem vairākas nozīmīgas naftas ostas.
Analītiķi norāda, ka Halifa Haftara ietekmes palielināšanās neatspoguļo varas līdzsvaru valstī, ko cenšas panākt Apvienotās Nācijas, tāpēc līgums par nacionālo vienotību, visticamāk, būtu jāpārskata.
Aģentūra DPA ziņo, ka arī pašā galvaspilsētā Tripolē valdības pozīcijas nav īpaši drošas, jo pretenzijas uz atgriešanos ir izteikusi trešā – radikālo islāmistu – administrācija.
