Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" norāda, ka islāma ekstrēmistiem bija iegansts uzbrukt Krievijai, kas vērsusies pret musulmaņiem gan savā teritorijā, gan citviet pasaulē.
Kremlis mēģina novelt vainu uz Ukrainu
Pagājušās nedēļas teroraktā Piemaskavā koncertzālē "Crocus City Hall" bojā gāja vismaz 140 cilvēki. Vēl vairāk nekā 300 cietuši.
Par uzbrukuma īstenošanu apsūdzēti četri Tadžikistānas pilsoņi. Viņu izskats un internetā nopludināti materiāli liecina, ka pēc aizturēšanas viņi tikuši spīdzināti.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc uzbrukuma ilgi klusēja un tikai nākamajā dienā nāca klajā ar publisku paziņojumu.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmies džihādistu grupējums "Islāma valsts", taču Putins centās iepīt arī Ukrainas vārdu, sakot, ka terorakta veicēji pēc uzbrukuma virzījušies uz Ukrainas robežas pusi. Kijiva kategoriski noraida jebkādu saistību ar notikušo.
Turklāt Kremļa versiju iedragājis Maskavas sabiedrotais – Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko –, paziņojot, ka uzbrucēji sākotnēji devušies uz Baltkrieviju.
Pašlaik nav pierādījumu tam, ka terorakts bijis konkrētā džihādistu grupējuma roku darbs. Taču, vērtējot uzbrukuma metodes un iepriekš izteiktos draudus, vairums drošības ekspertu sliecas šai versijai ticēt.
Tiesa, nevar izslēgt arī citus scenārijus, norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders, kurš studē doktorantūrā ASV Delavēras universitātē.
"Islāma valsts" ietekme ir sarukusi
""Islāma valsts" neko nezaudē, ja viņi uzņemas šo atbildību. Jo, pat ja viņi to nebūtu darījuši, viņiem ir izdevīgi pateikt, ka viņi vēl arvien kaut ko var izdarīt par spīti milzīgajiem zaudējumiem, kas viņiem bijuši pēdējā desmitgadē," norāda Rātfelders.
Ja tas patiešām bija grupējuma "Islāma valsts" roku darbs, to konkrēti varēja sarīkot Afganistānā bāzētais grupējuma atzars jeb "Islāma valsts Horasāna".
Tā pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad daudzi ar talibu vadību neapmierinātie kaujinieki atšķēlās no talibu grupējumiem Pakistānā un Afganistānā. Ģeogrāfiski Horasāna iezīmē vēsturisku reģionu, kas iekļauj daļu Irānas, Afganistānas un plašākās Centrālāzijas. Grupējums bāzēts tieši Afganistānā, kas ilgstoši džihādistiem sniegusi patvērumu.
""Islāma valsts" uzplaukums bija 2014. gadā, kad šis grupējums kontrolēja milzīgu Irākas un Sīrijas teritoriju, uz ko amerikāņi atbildēja ar gaisa triecieniem un apbruņojot sev draudzīgos vietējos grupējumus.
Tā rezultātā viņu teritorijas ievērojami saruka un grupa bija spiesta pāriet "pagrīdē". Un viena no šīm pagrīdes šūniņām Afganistānā ir tas saucamais ISIS-K jeb Horasānas province," stāsta Rātfelders.
Jau 2016. gadā ASV pasludināja šo Horāsanas atzaru par teroristisku grupējumu un uzsāka pret to cīnīties, bet lielāku starptautisko uzmanību tas ieguva 2021. gadā pēc pašnāvnieka uzbrukuma sarīkošanas Kabulas lidostā, kur gāja bojā arī ASV karavīri. Pēc tam talibi uzsāka arvien sīvākas cīņas ar grupējumu, kā rezultātā tā uzbrukumi teju izsīka.
Starp šo atzaru un "Islāma valsti" nevar likt vienādības zīmi – tā ir vairāk kā franšīze, kurai ir diezgan liela autonomija, un arī tās mērķi ir vairāk lokāli.
Islāmisti uzskata Krieviju par ienaidnieku
Uzbrukumu Krievijai grupējums pamatoja ar vēlmi apkaunot Afganistānas talibu valdību, diskreditējot tās cīņu ar terorismu, kā arī atturēt Krieviju un Ķīnu no iejaukšanās Afganistānā.
Vienlaikus grupējums redz Krieviju kā daļu no plašākas kristiešu koalīcijas, kas cenšas apspiest islāmu. Pirms diviem gadiem grupējums uzņēmās atbildību arī par Krievijas vēstniecības bombardēšanu Kabulā.
"Krievija pati par sevi tagad ir diezgan starptautiskās uzmanības gaismā kara Ukrainā dēļ un tad teroristi var rēķināties, ka, izdarot uzbrukumu Krievijai, tas uzreiz tiks pamanīts daudz vairāk. Tur ir arī ideoloģiskie iemesli.
Ja ir valsts, kurai varam viegli pārmest, ka tā izturās diskriminējoši pret musulmaņiem, tad tā ir Krievija, un tas ir labs iegansts viņiem," spriež Rātfelders.
Grupējuma "Islāma valsts" starptautisko kaujinieku rindās ir ne tikai Eiropas valstu pārstāvji, bet daudzi kaujinieki arī no Centrālāzijas un Kaukāza, kas ilgstoši sagādā raizes Krievijai.
"Krievijai ir gara vēsture cīņā pret terorismu. Problēmas bijušas ne tikai Čečenijā, bet arī blakus esošajā Ingušijā, Dagestānā. Un, ja paskatās uz Krievijas iesaisti Sīrijā, tad daudzi saka, ka viens no iemesliem, kāpēc Krievija ir veikusi intervenci šajā valstī, ir nepieļaut, ka nestabilitāte no Sīrijas potenciāli aizplūst uz Kaukāzu, kas Krievijai radītu lielas problēmas. Tā ka Krievija šajā stāstā ir bijusi iesaistīta," secina Rātfelders.
Kremlis ignorēja ASV brīdinājumus
Daudziem neatbildēts palicis jautājums, kāpēc Kremlis nereaģēja uz ASV brīdinājumiem par šī uzbrukuma sarīkošanu, turklāt brīdinājumu, kas bija gana detalizēts un nāca laikus – jau pirms divām nedēļām.
"Amerikāņi it kā bija iedevuši krieviem izlūkošanas datus ar mērķi, ka Krievija varētu novērst uzbrukumu. Bet kaut kādu iemeslu dēļ tas netika darīts.
Un tad ir jautājums – vai šajā ziņā Putins neizmantoja šo teroristu kārti saviem politiskajiem nolūkiem, ko mēs arī nevaram izslēgt, jo, ja atceramies viņa iepriekšējo pieredzi, kad viņš nāca amatā 90. gadu beigās, tūkstošgades sākumā, tad šie terorakti Krievijas pilsētās un tiem sekojošais otrais Čečenijas karš bija tas, kas viņam ļāva ievērojami konsolidēt savās rokās visu Krievijas politisko sistēmu," norāda Rātfelders.
Runājot par to, kā šis stāsts attīstīsies un ko varam sagaidīt no Krievijas reakcijas, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks uzskata, ka galvenais uzsvars tiks likts uz vainīgo sodīšanu un Putina autoritārās reputācijas saglabāšanu, jo militāri Krievija šobrīd ir izsmelta, karojot Ukrainā.
