Valdis Jurgelāns: Viņiem nav pietiekošu spēku, lai varētu veikt vairākos virzienos tādas kaujas operācijas. Un Putinam dotajā brīdī ir vajadzīga vismaz maza uzvara. Tagad klīst [runas], ka Putins būtu priecīgs arī, ja ieņemtu pilnībā Mariupoli.
Odita Krenberga: Ko Krievija varētu izdarīt līdz 9. maijam?
Neko. Nu viņiem nekādas lielas spējas nav. Ar lidmašīnām viņam būs problēmas. Tur jau lidotāji paši... Pašnāvnieki. Nu, īpaši negribēs. Vienīgi tik daudz, ka viņi ar raķetēm no savas teritorijas var spridzināt. [..] Pateicoties Lielbritānijai, ienākošajam bruņojumam, kā arī Slovākijai, kas iedevusi tās S-300 [raķešu sistēmas], viņi [krievi] vairāk baidās, un, ja godīgi, ja parēķina –
it kā jau lidmašīnas krieviem ir diezgan daudz, bet viņiem jau nav to pilotu.
[..] Pirmie tur ar augstāku profesionālo līmeni – tur pulkveži, majori lidinājās, pulkvežleitnanti, bet tagad jau labākajā gadījumā kāds kapteinis vai pamatā leitnanti. Viņiem jau nav nekādu, kā saka, profesionālo iemaņu tādu, lai varētu pildīt kaujas uzdevumus.
Vai tagad var teikt, ka Krievijas spēja uzvarēt ir kļuvusi lielāka nekā tajā pirmajā daļā, kad viņi cīnījās gan austrumos, gan pie Kijivas?
Nē, absolūti nē, jo tāpēc, ka viņi pamatā sāka [ar to], ka pirmajā etapā gāja elitārās vienības. Dotajā brīdī, kad viņas ir sakautas, jau vairs tikai ar to, ko var no rezervēm izvilkt. [..] Tagad nāk spēki, kuri, var teikt, mazāk kaujas spējīgi.
Tāda rezervistu programma bija – savākt līdz 60 000 rezerves karavīru. Neizdevās. Cilvēki slēpjas, puiši, vīriešu kārtas pārstāvji slēpjas, lai viņus neiesauktu armijā.
Vai vispār kaut kāda priekšrocība, jūsuprāt, ir Krievijai šajā kara posmā vai nav pilnīgi nekādas?
Es domāju, ka nekādas, jo, ja jūs redzētu ukraiņu tautu, tad viņi praktiski visi iet [cīņā]. Pat teritoriālajos spēkos nav vietas uzņemt jaunus karavīrus, pilnīgi rindā stāv.
Jaunais srmijas ģenerālis, ko Krievija ir iecēlusi, kurš Sīrijā ir karojis – tas, jūsuprāt, nav nekas tāds, kas varētu mainīt kaut ko?
Nē. [..] Viņiem vispār lielas problēmas ar vadību un vadības un kontroles sistēmu bija. Praktiski katrs ģenerālis uz savu darbības virzienu. Viņiem nebija savstarpējas sadarbības. Katrs pēc savām prasmēm veica uzbrukumus. Šinī gadījumā it kā tomēr vadība un kontrole notiks caur vienu cilvēku.
Bet tas ģenerālis vispār kaut ko var izmainīt kara gaitā?
Neko absolūti. Nē, neko neizmainīs. Nav spēka vienkārši viņiem. Pāris dienas atpakaļ divas lielas kolonnas pie Izjumas jau tika iznīcinātas. Viena kaut kur 25 kilometrus gara, viena 12 kilometrus gara. [..] Un, kā jau ukraiņi saka – vislabākais jau būtu, ja būtu kaut kādi gaisa uzbrukumi ar raķetēm, viņi [ukraiņi] sāks tās notriekt jau pie pašām Ukrainas robežām. Jo tagad līdzekļi ir. Cik viņu ir – tas ir vēl... Tā ir slepena informācija. [..] Lai kā tur politiķi kaut ko runātu, bet
Ukrainas tautā, es pieļauju, kamēr līdz Krimai neatbrīvos, nekāds miers neiestāsies. Tā cilvēki ir noskaņoti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
