Dienas notikumu apskats

Par izrēķināšanos ar paverdzinātajiem Jelgavas novadā iedzīvotāji zinājuši gadiem

Dienas notikumu apskats

Izraēla apstiprina papildu kolonistu mājokļu celtniecību un sākusi evakuēt ebreju koloniju

Krituši vēl divi Ukrainas karavīri; izskan dažādas versijas par sadursmju cēloni

Krituši vēl divi Ukrainas karavīri; izskan dažādas versijas par sadursmju cēloni

Vismaz divi ukraiņu karavīri gājuši bojā un vēl vairāki guvuši ievainojumus trešdienas, 1.februāra, sadursmēs Ukrainas austrumu pilsētas Avdijivkas tuvumā. Tur jau vairākas dienas notiek sadursmes ar prokrieviskajiem pašpasludināto republiku kaujiniekiem.

Avdijivkā iestājies relatīvs klusums

Abas puses vardarbības eskalācijā vaino viena otru, apsūdzot arī aizliegtu ieroču izmantošanā. Nosodījumu par notiekošo pauduši daudzu pasaules valstu un organizāciju līderi. Vienlaicīgi izskan minējumi par to, kāpēc tieši vardarbība ir pastiprinājusies.

Pēc vairāku dienu aktīvām sadursmēm Ukrainas austrumu pilsētā Avdijivkā trešdien uz vairākām stundām pilsētā iestājās relatīvs klusums.

Ukrainas varas iestādes ziņoja, ka ar kaujiniekiem ir panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, lai ļautu remontstrādniekiem salabot pārrautās elektrolīnijas. Vēlāk gan Ukrainas puse paziņoja, ka kaujinieki uguns pārtraukšanas režīmu ir pārkāpuši, apšaudot remontstrādniekus.

Kā ziņo ukraiņu informācijas aģentūra UNIAN, atsaucoties uz brīvprātīgajiem, līdz šim karadarbības dēļ Avdijivku esot pametuši aptuveni 300 cilvēki, taču kopumā ļaudis nebēgot, jo esot gan lauka virtuves, gan sasildīšanās punkti.

Kremlis: Situāciju saasinājuši atsevišķi militāri grupējumi

Pasaules valstu līderi gandrīz vienā balsī kritizē Ukrainas austrumos notiekošo, pieprasot nekavējoties pārtraukt asinsizliešanu un Minskas vienošanos ievērošanu.

Sagaidāms, ka Ukrainas jautājums un Minskas vienošanās būs uzmanības centrā arī Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru tikšanās laikā 6. februārī

Tikmēr Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzskata, ka situācija Ukrainas austrumos ir vēl viens iemesls, kāpēc būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot ASV un Krievijas dialogu un sadarbību. Pēc viņa vārdiem, šāda sadarbība noteikti palīdzētu „atšķetināt Ukrainas mezglu”.

Citējot Peskovu, Ukrainas radiostacija "Svoboda" ziņo, ka Kremlis atbildību par vardarbības eskalāciju uzveļot nevis Ukrainas bruņotajiem spēkiem, bet gan militāriem grupējumiem, kuri darbojas autonomi, cenšoties uzbrukt pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas Tautas republikām. Pēc Peskova vārdiem, šie kaujinieki esot šķērsojuši abu pušu saskarsmes līniju Ukrainas bruņoto spēku artilērijas uguns aizsegā. Tāpat Kremļa pārstāvis paudis viedokli, ka, pēc Krievijas domām, Ukrainas vadībai un prezidentam Petro Porošenko trūkstot vēlmes ieviest dzīvē Minskas vienošanos.

Ukraina un prokremliskie kaujinieki vaino viens otru

"Tas, kas šodien notiek Avdijivkā, ir noziegums pret civiliedzīvotājiem. Tas ir noziegums pret Donbasa iedzīvotājiem, Ukrainu un cilvēci," pauda Ukrainas premjers Volodimirs Groismans. "Šeit nav vietas diskusijām. Apšaudes ir jāaptur, un elektrības piegāde, kā arī apkure ir jāatjauno. Tas ir ļoti svarīgi.

Es sagaidu, ka diplomātiskie un starptautiskie pūliņi būs sekmīgi. Pamiers tiks panākts, un Krievija to ievēros," pauda Ukrainas valdības vadītājs.

Situācija Avdiivkā strauji saasinajās pasliktinājās pirms piecām dienām. Abas puses vaino vienu otru. Ukraina drošības spēki apgalvo, ka uguni pirmie atklājuši Doņeckas separātisti, un Ukrainas armijas karavīri atbildējuši. Savukārt separātistu kaujinieki stāsta, ka pamieru neievērojot Ukrainas puse.

"Pēc tam, kad pretinieks saņēma mūsu piekrišanu uguns pārtraukumam, tas sāka ar  smago bruņojumu apšaudīt Doņecku un Makijivku. Pēc tam sāka uzbrukumu Avdijivkas rūpnieciskajā rajonā, cenšoties ieņemt mūsu pozīcijas un ceļu starp Doņecku un Avdijivku," norādīja kaujinieku pārstāvis Eduards Basurins.

Gan Ukraina, gan Krievija uzskata, ka izmanto apšaudes, lai izjauktu sarunas Minskā. Trešdien Baltkrievijas galvaspilsētā tiekas tā sauktā Trīspusējā kontaktgrupa konflikta noregulēšanai Ukrainas austrumos. Pie sarunu galda sēdēs arī separātistu pārstāvji. Kā uzskata analītiķi, Krievija izmanto brīdi, lai sarunās iegūtu labākas pozīcijas.

"ES var un tai ir jāuzņemas lielāka loma ikreiz, kad palielinās Krievijas atbalstīto separātistu militārās aktivitātes, un jāskata jautājums par sankciju pārskatīšanu. Ja situācija kļūst nopietnāka, sankcijas jāpastiprina. Tas ir tas, ko ES var darīt un tas jādara, atkarībā no situācijas," skaidro viens no analītiķiem Hrants Kostanjans.

Norāda uz ASV lomu konflikta risināšanā

Savukārt pazīstamais ekonomists un ārpolitikas komentētājs Anderss Oslunds gan norāda, ka uzbrukumi Avdijivkai ir sākušies tūlīt pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Kremlis gan noliedz, ka šo sarunu laikā Ukrainai veltīta īpaša uzmanība. Izskan arī viedokļi, ka Maskava ar šādu spiedienu pret Ukrainu pārbauda Rietumus, īpaši NATO, pēc Donalda Trampa stāšanās amatā. Proti, ja šādai agresijai, piemēram, no NATO puses nesekos pretreakcija, tas varētu liecināt, ka alianse vairs nejūtas pārliecināta par savām spējām.

Izdevums "The Washington Post" arī pieļauj, ka Putins vēlas šādi panākt sankciju atcelšanu pret Krieviju apmaiņā pret sadarbību ar ASV cīņā pret radikālo grupējumu "Daīš".

Ja Tramps šādam darījumam piekristu, tas nozīmētu ASV pozīciju vājināšanos pasaulē un Krievijas stiprināšanos – tieši to, ko vēlas Krievijas prezidents.

Savukārt Vācijas Māršala fonda pārstāvis Jords Forbrīgs neizslēdz iespēju, ka Krievijas spiediens uz Ukrainu pastiprinās brīdī, kad Rietumos parādās nepārliecinātība, tostarp par atbalstu Ukrainai.

Tikmēr Ukrainas drošības dienesta pretizlūkošanas vadītājs Vitālijs Naida trešdien intervijā izdevumam liga.net paudis viedokli, ka Krievija pašlaik cenšoties visos iespējamos veidos sašūpot situāciju visos Ukrainas reģionos.

Haosa radīšanai tiekot piesaistīti arī kriminālo aprindu pārstāvji, kuri ir gatavi provocēt noziegumus par nelielu samaksu. Šādas darbības pilnībā atšķiroties no pirms vairākiem gadiem pieredzētajām rūpīgi plānotajām diversijām.

Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju. 2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt