Krievijas karš Ukrainā: teju mēneša laikā iznīcināti simtiem dzīvojamo namu (22. marta teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau gandrīz četras nedēļas turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civilpersonu bojāeju. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekiem būtiskus zaudējumus. Starptautiskā sabiedrība arvien pastiprina sankcijas un ar Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Vladimira Putina sākto karu tas līdz šim nav apturējis.

ĪSUMĀ:

  • Ukrainas vicepremjere: Evakuācija no kauju smagi skartās Mariupoles turpināsies līdz visu pilsētas iedzīvotāju izvešanai.
  • Ukraina ziņo, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma ir pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.
  • ASV prezidents Džo Baidens sacījis, ka Krievija apsver ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu Ukrainā, un brīdināja par "smagu" Rietumu reakciju, ja tā izvēlēsies to darīt.
  • Pirmdien Ukrainā pa humānajiem koridoriem no kauju skartajām pilsētām evakuēti vairāk nekā 8000 cilvēku.
  • Čerņihivas pilsēta palikusi bez elektrības un ūdens padeves.
  • Krievijā pasludināts jauns spriedums ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija lietā; viņam piespriests deviņu gadu cietumsods.
  • Doties uz teksta tiešraides sākumu. 

23.03.2022 00.00

22. marts fotogrāfijās no Ukrainas: 


22.03.2022 23.33

Francijas prezidents Emanuels Makrons atkal sazvanījies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šī bijusi jau astotā Makrona un Putina saruna, un šoreiz informācijas par sarunām no abām pusēm ir maz, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Francijas puse informēja, ka Makrons turpina sarunas ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par uguns pārtraukšanas nosacījumiem. “Vienošanās pagaidām nav, bet prezidents aizvien ir pārliecināts par nepieciešamību turpināt šos centienus. Nav citas izejas, kā vien uguns pārtraukšana un Krievijas sarunas ar Ukrainu,” norādīts Elizejas pils paziņojumā.

Krievijas publiskotajā informācijā norādīts vēl mazāk – turpinoties viedokļu apmaiņa par situāciju Ukrainā, tostarp par Krievijas un Ukrainas sarunu gaitu.


22.03.2022 22.44

22.martā no Mariupoles uz Zaporižju izvesti gandrīz 6000 cilvēku. Vēl tūkstotis cilvēku evakuēti uz Zaporižju no Berdjanskas, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par 68 000 cilvēku evakuāciju no Mariupoles bez “Kijevas valdības piedalīšanās”. Par to vēsta “Meduza.io”.


22.03.2022 22.14

ASV varasiestādes pašlaik nav novērojušas militārās tehnikas piegādes no Ķīnas uz Krieviju, paziņoja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Iepriekš mediji, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, ziņoja, ka Krievija pēc iebrukuma Ukrainā prasīja Ķīnai militārās tehnikas atbalstu un, iespējams, Ķīna atsaucās šādam lūgumam. Pēc tam gan Baidenam bijušas divpusējās sarunas ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu, kurā ASV prezidents brīdināja Ķīnas līderi par sekām, ja tiks sniegts atbalsts Krievijai.


22.03.2022 21.42

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņem pirmos signālus par to, ka Latvijā strādājoši speciālisti, iespējams, palīdz mēģinājumos apiet pret Krieviju vērstās sankcijas, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja FID priekšniece Ilze Znotiņa.

Znotiņa skaidroja, ka mēģinājumos apiet sankcijas, iesniedzot kādus dokumentus reģistros, skaidri redzams – dokumenti sagatavoti labā latviešu valodā un juridiski pareizi. "Līdz ar to tie, protams, ir vietējie cilvēki, kas palīdz," viņa piebilda.


22.03.2022 21.34

Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai ir izdevies pārliecināties, ka bijušajā Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) ir atjaunota elektrības piegāde un Zaporižjas atomelektrostacijā, kas atrodas Krievijas spēku rokās, situācija ir apmierinoša.

Lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās, aģentūra patlaban mēģina panākt vienošanos, kas ļautu teritorijas ap atomelektrostacijām padarīt par tādām kā “miera salām”, aizliedzot tām uzbrukt.


22.03.2022 21.33

Par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu Valsts drošības dienests aizturēja prokremlisko blogeri Kirilu Fjodorovu, ziņo LTV.

Fjodorvs interneta platformās “YouTube” un “Telegram” vairākus gadus veidojis video saturu, kas veltīts militārās tehnikas un kara vēstures tematikai. Agrāk viņa auditorija bija 100 000 skatītāju, bet kopš Ukrainas kara sākuma tā pieaugsi vairākkārt – katru Fjodorova video noskatās pusmiljons līdz miljons cilvēku.


22.03.2022 21.21

Šonedēļ no apšaudēs smagi cietušās ostas pilsētas Mariupoles izdevās evakuēties diviem starptautiskiem žurnālistiem no "Associated Press". Viņi bija tie, kas Krievijas armijas nodarīto Mariupolei parādīja pasaulei. No pilsētas viņus izveda, jo kļuva skaidrs – Krievijas armija žurnālistus "medī" un, ja atradīs, tad piespiedīs melot, ka Mariupolē veiktie noziegumi un traģēdijas bijuši izdomājumi.


22.03.2022 19.45

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka nākusi klajā ar asu kritiku kaimiņvalsts Ungārijas valdībai. Vereščuka norāda, ka Ungārija vilcinās atbalstīt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kā arī neļauj caur savu teritoriju piegādāt ieročus Ukrainai.

“Vēl nedaudz, un oficiālās Budapeštas retorika būs atklāti prokrieviska,” uzskata Vereščuka.

“Kādēļ gan? Sagribējās lēto Krievijas gāzi? Vai varbūt gribat mūsu Aizkarpatu apgabalu?"

Aizkarpatu reģions savulaik ietilpa Ungārijas sastāvā, bet pēc Otrā pasaules kara tas kļuva par daļu no Padomju Ukrainas.

Iepriekš izskanējušas ziņas, ka Ungārija neatbalstīs Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari.

Dažas nedēļas pirms kara sākuma Ungārijas premjers Viktors Orbāns viesojās Maskavā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam solīja, ka Ungārija arī turpmāk varēšot saņemt Krievijas gāzi par cenu, kas ir piecreiz zemāka nekā tirgus cena Eiropā.


22.03.2022 19.29

Ar grēksūdzi nākusi klajā krievu žurnāliste Žanna Agalakova, kas ilgus gadus darbojusies Krievijas TV propagandas kanālos, vadījusi ziņu raidījumus, bijusi “Pirmā kanāla” korespondente Parīzē un Ņujorkā.

Pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Agalakova paziņoja par aiziešanu no “Pirmā kanāla”. Pašlaik viņa uzturas Francijā un otrdien sarīkojusi preses konferenci, kurā izteica nožēlu par ilggadējo līdzdalību Kremļa propagandas izplatīšanā.

“Mēs bijām nonākuši tik tālu, ka TV ziņās mēs redzam tikai viena cilvēka un viņam apkārt esošās cilvēku grupas vēsturi. Mēs redzam tikai varu. Mūsu ziņās nav valsts. Mūsu ziņās nav Krievijas,” atzina Agalakova.


22.03.2022 19.13

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret raidījumu vadītāju Aleksandru Ņevzorovu, kurš tiek apsūdzēts pēc jaunā panta par “viltus ziņu” izplatīšanu par Krievijas armiju.

Ņevzorovs tiek vainots par to, ka izplatījis “melīgu informāciju” par Krievijas karaspēka īstenoto Mariupoles dzemdību nama apšaudīšanu. Krievija noliedz savu atbildību par šo uzbrukumu, ko Ukraina raksturo kā kara noziegumu.

Ņevzorovs par Krievijas karaspēka uzbrukumu Mariupoles dzemdību namam rakstījis 9. martā “Instagram” sociālajā tīklā, kā arī 19. martā par to vēstījis “YouTube” platformā.

Krievijā attiecīgais pants par “viltus ziņu” izplatīšanu paredz līdz pat 15 gadu cietumsodu.

Baltijas valstīs Ņevzorovu atceras kā OMON kaujinieku slavinātāju 90. gadu sākumā, kad omoniešu vienības pastrādāja virkni noziegumu Latvijā un Lietuvā. Ņevzorovs vēlāk ilgus gadus bijis Krievijas Valsts domes deputāts, bet pēdējā laikā asi kritizējis Putina režīmu.


22.03.2022 18.14

Krievijas okupācijas spēki ir atbrīvojuši Ukrainas interneta TV kanāla “Hromadske” žurnālisti Viktoriju Roščinu. Pagājušonedēļ “Hromadske” ziņoja, ka žurnāliste bijusi Krievijas okupētajā Berdjanskas pilsētā, kur viņu 15. martā aizturējuši Krievijas specdienesti.

Pašlaik žurnāliste ir atbrīvota, atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā un dodas uz Zaporižju, lai tiktos ar tuviniekiem.

Krievijas mediji iepriekš izplatījuši video, kurā Roščina noliedz, ka būtu bijusi gūstā; viņa izsaka pateicību Krievijas spēkiem par dzīvības glābšanu.

“Hromadske” vēsta, ka šāda video ierakstīšana bijis priekšnoteikums, lai Roščina tiktu atbrīvota no gūsta.


22.03.2022 16.59

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs aicinājis ukraiņus nekļūt par barbariem un neatbalstīt izrēķināšanos ar ienaidnieka civiliedzīvotājiem.

“Gribu pie jums vērsties ar lūgumu: nevajag dehumanizēt ienaidnieku. Nav pieļaujami aicinājumi izrēķināties ar karagūstekņiem, veikt uzbrukumus vai iznīcināt civiliedzīvotājus Krievijā un valstīs, kas to atbalsta, konkrēti, Baltkrievijā,” uzrunā ukraiņiem teica Arestovičs.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir Eiropas valsts ar eiropeisku armiju.

“Mēs neesam barbari. Mēs esam civilizācija, kas karo ar barbariem.”


22.03.2022 15.46

Viens no vadošajiem Ukrainas rakstniekiem, krievu valodā rakstošais Andrejs Kurkovs secina, ka Krievijas agresija pret Ukrainu iznīcina arī krievu valodas nākotni Ukrainā.

“Putins iznīcina ne tikai Ukrainu, viņš iznīcina gan Krieviju, gan krievu valodu,” izdevuma “New Yorker” slejās raksta Kurkovs.

“Man jau daudzkārt bijis kauns par savu krievu izcelsmi, ka mana dzimtā valoda ir krievu. Esmu izdomājis dažādas formulas, cenšoties izskaidrot, ka valoda nav vainīga, ka Putinam nav īpašumtiesību uz krievu valodu, ka daudzi Ukrainas aizstāvji ir krievvalodīgie. Taču tagad gribas vienkārši paklusēt.”

“Tuvākajā laikā es neredzu nākotni krievu valodai Ukrainā. Man ir skumji domāt, ka pēc kara, kad bērniem skolā piedāvās apgūt krievu valodu, viņi kategoriski atteiksies un sacīs: “Krievi nogalināja manu vectētiņu!” vai “Krievi nogalināja manu mazo māsiņu!”.

“Tā noteikti būs. Un tas notiks valstī, kur trešdaļa iedzīvotāju mājās galvenokārt runā krievu valodā, kur dzīvo vairāki miljoni etnisko krievu, tādu kā es.”

Kurkovs norāda, ka Krievijā ir arī godīgi un kārtīgi cilvēki. “Ne visa Krievija ir “kolektīvais Putins”! Taču nelaime tāda, ka Krievijā nav “kolektīvā anti–Putina”. Pat Aleksejs Navaļnijs nebija gatavs atbalstīt tūlītēju nelikumīgi anektētās Krimas atdošanu.”


22.03.2022 15.16

Labdarības organizācija “Žēlsirdības korpuss" vēsta, ka dažās Krievijas uzbrukumiem pakļautajās Ukrainas pilsētās pārtikas krājumu pietiek vairs tikai trim, četrām dienām. Tādās pilsētās kā Harkiva un Sumi vismaz 70% iedzīvotāju ir pilnībā atkarīgi no humānās palīdzības saņemšanas.


22.03.2022 15.07

Krievijas tiesa otrdien opozicionāru Alekseju Navaļniju atzinusi par vainīgu apsūdzībās par "krāpšanos un necieņas izrādīšanu pret tiesu", piespriežot viņam deviņu gadu cietumsodu.

Navaļnijam piespriests arī 1,2 miljonu rubļu (ap 10 400 eiro) naudassods.

Navaļnijs un viņa atbalstītāji šīs apsūdzības uzskata par politiski motivētām.

Kā vēsta raidstacija "Svoboda", šodien piespriestais deviņu gadu cietumsods, visticamāk, netiks pilnībā pievienots sodam, ko Navaļnijs izcieš patlaban, bet precīzs kopējā soda termiņš pagaidām nav zināms. Navaļniju arīdzan pārvedīs uz stingrā režīma koloniju, jo tā, kurā viņš ieslodzīts pašlaik, paredzēta ieslodzītajiem, kas izcieš pirmo cietumsodu.


22.03.2022 14.36

Sanktpēterburgas izdevuma “Fontanka” žurnālistei izdevies iefiltrēties “troļļu fabrikā”, kuras dalībniekiem bija dots uzdevums “YouTube” un citās platformās rakstīt negatīvus komentārus par Ukrainu un atbalstīt Krievijā valdošo režīmu.

“Troļļu fermas” darbiniekiem piedāvāta alga 45 000 rubļu (pēc tagadējā kursa ap 390 eiro) mēnesī.

Darbinieku pienākums ir katru dienu sarakstīt vismaz 200 komentāru dažādās platformās, piemēram, “YouTube” un “Telegram”. Komentāriem nav jābūt izvērstiem; pietiek ar diviem, trim teikumiem.

Katrā maiņā darbojušies 100 “troļļu fermas” darbinieku.

“Troļļu fermas” darbiniekiem izsūtītas vadlīnijas par tekstiem, kas jāraksta komentāros.

Piemēram, dots uzdevums izplatīt šādu vēstījumu: “Ieroči, ko Rietumi sūta uz Ukrainu, nemaz nenonāk līdz frontei, bet gan kontrabandas ceļā tiek izvesti uz Eiropas Savienības robežvalstīm. Tur tie nonāk kriminālo grupējumu rokās.”


22.03.2022 13.36

Krievijas Elektrotehnisko kompāniju asociācijas vadītājs Sergejs Plugotarenko pavēstījis, ka Krieviju kopš Ukrainas kara sākuma un Rietumu sankciju ieviešanas pametuši jau 50 000 līdz 70 000 informācijas tehnoloģiju (IT) nozares darbinieku.

“Otro vilni aizkavē tikai tas, ka tagad dārgas biļetes, augušas mājokļu cenas, krievus tur neviens negaida, kā arī nav iespējams veikt finanšu transakcijas. Taču otrais vilnis noteikti būs, pēc mūsu prognozēm, aprīlī aizbrauks 70 000 līdz 100 000 cilvēku. Un tas ir tikai IT nozarē,” vēsta Plugotarenko.


22.03.2022 13.23

Ukrainas pilsētas Čerņihivas amatpersonas vēsta, ka pilsētas iedzīvotāji palikuši bez elektrības un ūdens padeves. Krievijas okupācijas spēku apšaudītajā pilsētā pašlaik palikuši ap 130 000 iedzīvotāju; vairāk nekā 150 000 cilvēku ir pametuši pilsētu. Iedzīvotāji mēģina pamest pilsētu pa meža ceļiem, jo šoseja, kas savieno Čerņihivu ar Kijivu, esot mīnēta.


22.03.2022 13.11

Maskavas tiesa piespriedusi 50 000 rubļu (435 eiro) naudassodu vīrietim, kurš piedalījies piketā pret karu Ukrainā un turējis rokās plakātu, uz kura teksta vietā bija tikai zvaigznītes “*** *****”. Visticamāk, ar to bija domāts sauklis “Ņet voiņe” (Nē karam). Vīrietis notiesāts par Krievijas bruņoto spēku “nomelnošanu”.

Savukārt Tomskā kādam vīrietim piespriests 30 000 rubļu (260 eiro) naudassods par to, ka viņš izrādījis “klusējošu piekrišanu” pretkara protestam, stāvot kopā ar protesta akcijas dalībniekiem.


22.03.2022 13.08

Latvijas vēstniecība Ukrainā vēl kādu laiku paliks Ļvivā, lai gan vēstnieks Ilgvars Kļava atzina, ka būtu priecīgs kādu dienu atgriezties Kijivā, lai turpinātu darbu tur.

Viņš intervijā Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā pulksten 12 norādīja – vēstniecībai nav ziņu, ka karadarbībā būtu cietis kāds Latvijas valstspiederīgais.

Vienlaikus vēstnieks atzina – nevar apgalvot, ka vēstniecībai simtprocentīgi viss ir zināms.


22.03.2022 12.32

Krievijas neatkarīgā laikraksta “Novaja gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs nolēmis pārdot izsolē savu Nobela Miera prēmijas medaļu, lai iegūtos līdzekļus ziedotu palīdzībai Ukrainas bēgļiem.

Nobela Miera prēmiju Muratovs saņēma pagājušā gada decembrī. Viņa vadītais laikraksts pieprasa izbeigt karu Ukrainā; Muratovs uzsver, ka ukraiņu un krievu tautas nav ienaidnieki.


22.03.2022 12.28

ASV militārie speciālisti norāda – Krievijas armijas haotiskās darbības Ukrainā liecina, ka Krievija nav iecēlusi virspavēlnieku, kas vadītu kaujas operācijas, vai arī to dara pilnīgi nekompetents cilvēks.

Tikmēr milzīgo apgādes problēmu dēļ Krievijas armijas rezerves strauji tuvojoties beigām. Ukrainas armijas ģenerālštābs uzskata, ka to pietiks trim dienām.

Arī virsskaņas raķešu “Kinžal” izmantošana liecina par Krievijas armijas sauszemes spēku izgāšanos, tā apgalvoja Lielbritānijas izlūkdienests.

Tikmēr Ukrainas sapieru asociācija aplēsusi, ka Krievija Ukrainā mīnējusi teritorijas vairāk nekā 82 tūkstošu kvadrātkilometru platībā, kas krietni pārsniedz Latvijas platību, kas ir 64 tūkstoši kvadrātkilometru.


22.03.2022 12.07

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs otrdien paziņoja, ka Krievijas spēki acīmredzami joprojām uzskata Kijivas ieņemšanu par prioritāti, taču tā būtu pašnāvība Maskavai, ziņo “Sky News”. Viņš arī piebildis, ka konflikts varētu beigties 2–3 nedēļu laikā.  

Iepriekš britu izlūkdienests vēstīja, ka Krievijas spēki pavadīja vēl vienu dienu ar ierobežotu progresu, lielākā spēku daļa palika uz vietas.  

Savukārt Pentagons ziņoja, ka Krievija pastiprina gaisa un jūras operācijas, pēdējo 24 stundu laikā veicot vairāk nekā 300 dažādus lidojumus, cenšoties salauzt Ukrainas spēku pretestību, ziņo AFP.


22.03.2022 11.03

Otrdien civiliedzīvotāju evakuācijai no smagi skartās Mariupoles plānots atvērt trīs humānās palīdzības koridorus, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeri Irinu Vereščuku, ziņo "Unian". Iedzīvotājus paredzēts evakuēt uz Zaporižju.

"Saprotam, ka visiem nepietiks vietu, tāpēc aicinām uz autobusiem visus doties organizēti saskaņā ar mūsu norādījumiem. Noteikti nevienu neatstāsim un turpināsim cilvēkus evakuēt katru dienu pēc vienas sistēmas, līdz mēs izvedīsim visus Mariupoles iedzīvotājus,” uzsvēra Vereščuka.

Kopumā pa humānajiem koridoriem pirmdien tikuši evakuēti vairāk nekā 8000 cilvēku, un aptuveni 3000 cilvēki evakuēti no Mariupoles.


22.03.2022 10.48

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja vietnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka pārrunas ar krieviem ir ļoti sarežģītas; Krievijā savas propogandas rezultātā ir izveidojušies nepatiesi stereotipi un apgalvojumi, kas viņiem neļauj konstruktīvi izvērtēt situāciju.

Abas puses būs gatavas runāt par mieru tikai tad, kad tiks atrasts kompromiss.


22.03.2022 09.25


22.03.2022 09.13

Ja Ukrainas ziemeļos un austrumos Krievijai lielu panākumu pēdējās dienās nav, tad dienvidos Krievijas spēki ir pavirzījušies uz priekšu un tur notiek lielākās kaujas, komentējot notiekošo Ukrainā Latvijas Radio atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Viņš arī minēja, ka gribētu būt optimists un sagaidīt arī kādus rezultātus no abu pušu uzsāktajām miera sarunām. Ukrainas pusei ir vēlme pārtraukt karu, bet Rostoks nav pārliecināts, ka tieši to pašu vēlas Krievija. Iespējams, Krievija šīs sarunas izmanto savu spēku pārgrupēšanai.

Tāpat Rostoks uzskata, ka Mariupole ir kļuvusi par Krievijas sāktā kara Ukrainā nežēlības simbolu.


22.03.2022 08.54

Ukrainas armija atbrīvojusi Makarivas pilsētu no Krievijas spēkiem, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābu, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Makariva atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas.

"Pateicoties mūsu aizstāvju varonīgajām darbībām, virs Makarivas pacelts Ukrainas karogs, ienaidnieks ir padzīts," minēts Ģenerālštāba paziņojumā.

Pirms trim dienām Krievijas spēku veiktā apšaudē ar mīnmetējiem pilsētā tika nogalināti septiņi cilvēki, ziņo policija.


22.03.2022 08.11

ASV ziņu vietne "Daily Beast", atsaucoties uz ziņu avotu Krievijas valdībā, vēsta, ka Vladimirs Putins februārī nomainījis apmēram tūkstoti savu personīgo darbinieku, baidoties, ka viņu varētu noindēt. Starp nomainītajiem bija apsardzes darbinieki, pavāri, veļas mazgātājas un sekretāri, kā arī citi prezidentam fiziski pietuvināti cilvēki.


22.03.2022 08.07

ASV prezidents Džo Baidens sacījis, – ir "skaidrs", ka Krievija apsver ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu Ukrainā, un brīdināja par "smagu" Rietumu reakciju, ja tā izvēlēsies to darīt. 

Baidens arī nāca klajā ar paziņojumu, brīdinot ASV uzņēmējus par izlūkošanas datiem, norādot uz pieaugošiem Krievijas kiberdraudiem un mudinot uzņēmumus "nekavējoties" sagatavot aizsardzību. 

Baidens arī runājis ar Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas līderiem.

Tikmēr ASV sākušas nosūtīt Ukrainai jaunu bruņojuma partiju 800 miljonu ASV dolāru vērtībā. 

Bruņojums vēl nav nonācis Ukrainā, bet gaidāms, ka tas notikšot tuvākajā laikā. Tiek vēstīts, ka šim bruņojumam būs izšķiroša nozīme Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu. Tajā pirmoreiz būs iekļauti 100 bruņoti bezpilota lidaparāti.


22.03.2022 08.02

Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki vienā no Aizkarpatu apgabala pilsētām ir aizturējuši Krievijas diversantu grupu, kuru vadīja Krievijas Federālā drošības dienesta aģents. Par to lietotnē "Telegram" paziņoja žurnālists Vitālijs Glagola. 

Federālā drošības dienesta aģents bija izveidojis diversiju grupu, kurā bija līdz 25 cilvēkiem, kā arī sagādājis tai bruņojumu un transportu. Aizturētā grupa plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.


22.03.2022 07.28

Ukrainas Sapieru asociācija paziņojusi, ka valstī ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir piesārņota vismaz 82 000 kvadrātkilometru liela teritorija, un pēc uzvaras karā pret Krieviju šīs teritorijas būs pakļautas humānajai atmīnēšanai. 


22.03.2022 07.23

Ukraina vēsta, ka Krievijas spēki papildus daudzu bezpilota lidaparātu izmantošanai joprojām intensīvi turpina izmantot bumbvedēju, uzbrukuma un iznīcinātāju lidmašīnas, spārnotās un ballistiskās raķetes. 

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievijas spēku ofensīva Ukrainā ir palēninājusies, jo spēki nespēj pārņemt kontroli gaisa telpā un galvenokārt paļaujas uz attāliem ieročiem.

Tiek ziņots, ka Krievija gaisa triecieniem Ukrainai izmanto 40 lidlaukus – praktiski visas piemērotās lidostas Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā.


22.03.2022 07.21

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstījis, ka Krievijas spēkiem munīcijas un pārtikas krājumi esot pietiekami, lai nodrošinātu karaspēku ne vairāk kā trīs dienas, ziņo "Unian". Līdzīga situācija esot arī ar degvielu, apgalvo Ukrainas Bruņotie spēki. Krievijas spēkiem arvien neizdodas organizēt piegādes, lai nodrošinātu karaspēkam nepieciešamo. 


22.03.2022 07.01

Patlaban Ukrainā tiek īstenota lielākā Sarkanā Krusta operācija ar rekordlielu budžetu, kas ir 243 miljoni eiro, atsaucoties uz Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas prezidentu Pēteru Maureru, vēsta "Unian". 

Viņš atzīmēja, ka budžets operācijai Ukrainā ticis ievērojami palielināts. Sākotnēji tas bijis ap 75 miljoniem Šveices franku, taču vēlāk palielināts līdz 250 miljoniem. 

Iepriekš lielākās Sarkanā Krusta operācijas bijušas Sīrijā un Afganistānā, atzīmēja Maurers. To budžets bija 180–190 miljoni Šveices franku (175–185 miljoni eiro). 

Sarkanais Krusts Ukrainā piedalās humāno koridoru darbībā un humānās palīdzības piegādē. Ukraina ar šīs organizācijas starpniecību arī mēģina vienoties ar Krieviju par vairāk nekā 14 000 kritušo Krievijas karavīru līķu izvešanu.  

Savukārt pa humānajiem koridoriem pirmdien tikuši evakuēti vairāk nekā 8000 cilvēku, un aptuveni 3000 cilvēki evakuēti no Mariupoles.


22.03.2022 06.25

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien atzīmēja, ka bez viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nav iespējams uzzināt, ko Krievija ir gatava darīt.

"Es uzskatu, ka bez šīs tikšanās jebkādā formātā nevar reāli saprast, uz ko viņi (Krievija) ir gatavi, lai apturētu karu, un uz ko viņi ir gatavi, ja mēs neesam gatavi tiem vai citiem kompromisiem," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka pirmām kārtām ir jāsaprot, vai Krievija vispār grib apturēt karu. "Pirmām kārtām jāatrod formāts, kurā kopumā varētu saprast, vai Krievija grib apturēt karu. Jo mēs varētu nenonākt līdz visam pārējam. Vai tā grib to principā un vai ir spējīga to izdarīt," sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka "mēs esam par mieru, jo tas, lai cik sarežģīts nebūtu, ir labāks par karu", tomēr vajag būt dialogam, nevis ultimātiem. 

Zelenskis arī paziņoja, ka visas vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu iedzīvotājiem būs jāapstiprina referendumā. 

Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka pagaidām nav izpildīti nosacījumi, lai abu valstu prezidenti tiktos sarunās par kara izbeigšanu. Ukrainas pusei esot jābūt dinamiskākai, un, viņaprāt, Kijevai pagaidām nav nekā reāla, nekādas vienošanās, ko ņemt par pamatu, pauda Peskovs.


22.03.2022 06.17

Krievijas karaspēks kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 24. februārī

ir pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem,

paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienesta priekšsēdētāja vietnieks Romans Primušs.

Viņš sacīja, ka šī statistika atspoguļo tikai tos objektus, kur glābēji varēja novērtēt nodarītā posta apmēru, nepakļaujot briesmām savu dzīvību. Tā arī neattiecas uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, tāpēc patiesie postījumu apmēri ir ievērojami lielāki. 

Ārkārtējo situāciju valsts dienests jau izstrādā plānus sagrautās civilās infrastruktūras atjaunošanai, atzīmēja Primušs. "Mēs jau komplektējam spēkus valsts atjaunošanai nākotnē," viņš sacīja.


Krievijas karš Ukrainā: 21. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt