Labrīt

Depozīta sistēmā pirmajos mēnešos savākts teju miljons iepakojumu

Labrīt

Palīdzībai Ukrainai izlietoti 4,2 miljoni no "Ziedot.lv" saziedotajiem līdzekļiem

Eksperts: Mariupole kļuvusi par lielāko nežēlības simbolu Ukrainas karā

Ārpolitikas pētnieks: Mariupole kļuvusi par Ukrainas kara nežēlības simbolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mariupole ir kļuvusi par Krievijas sāktā kara Ukrainā nežēlības simbolu, un situācija tur ir  diezgan briesmīga, Latvijas Radio programmai "Labrīt" teica Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

"No Mariupoles cilvēkus pat īsti nevarēja evakuēt kādu laiku," atgādināja pētnieks. Viņš skaidroja, ka, lai saprastu, kādēļ Mariupole Krievijai ir svarīga, esot jāvērtē kopējā situācija karadarbībā.

"Jāpaskatās uz kopējo ainu, kāda tā ir bijusi Ukrainas kara laikā gan ziemeļos, gan arī austrumos, gan arī dienvidos," uzsvēra Rostoks. Viņš norādīja, ka, ja ziemeļos un austrumos lielu panākumu Krievijas karaspēkam nav bijis pēdējās dienās un nedēļās, tad dienvidos jau kopš kara sākuma Krievijas karaspēks ir pavirzījies daudz tālāk uz priekšu.

"Attiecīgi tur notiek lielākās kaujas, un arī situācija ukraiņu pusē ir bīstamāka. No Mariupoles cilvēkus pat īsti nevarēja evakuēt kādu laiku," sacīja eksperts.

Rostoka vērtējumā Mariupole ir daļa no plašāka Krievijas plāna, kas gan kara laikā esot krietni mainījies. "Es domāju, ka Krievija vēlas Ukrainai liegt pieeju Azovas jūrai, domāju, ka austrumu daļā, kur ir Donecka un Luhanska, arī dienvidu daļā teritorijas, kas atrodas pie Krimas, Krievija varētu mēģināt šajās teritorijās nostiprināties, pat ja tās tiek pilnībā iznīcinātas," sprieda Rostoks.

Viņš piebilda, ka tas esot tūlītējs Krievijas uzsāktā kara mērķis, vienlaikus neesot skaidrs, ko Krievija tālāk ar sasniegto gribētu iesākt. Rostoks norādīja, ka Ukraina vēlas pārtraukt asinsizliešanu,  savukārt par Krievijas vēlmi panākt mieru pētnieks nebija drošs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti