Ukrainā ir četras strādājošas atomelektrostacijas ar kopumā 15 reaktoriem. Viena ir Krievijas spēku kontrolē, bet karadarbība turpinās, un tas rada bažas par iespējamu kodolkatastrofu un liela mēroga kaitējumu videi. Tāpēc tagad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra cenšas noslēgt vienošanos gan ar Ukrainu, gan ar Krievijas spēkiem, lai garantētu Ukrainas kodoliekārtu drošību. 

Aģentūras vadītājs Rafels Grossi, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, teica, ka grib, lai abas puses paraksta vienošanos, ka neuzbruks atomstacijām, neatslēgs elektrības padevi, saglabās darbiniekiem pieņemamus apstākļus, aizsargās radiācijas monitoringa sistēmas un nodrošinās rezerves daļu piegādi. Tātad AES būtu kā “miera salas” karā.

Jautāts par apdraudējumiem Ukrainas atomstacijām un to, vai nav nepieciešams stingrāks regulējums staciju drošībai, aģentūras vadītājs norādīja: “Atomelektrostacijas ir ļoti stipras, tās var izturēt, ja uzkrīt virsū lidmašīna vai tiešu uzbrukumu. Lai uzbruktu reaktoram un tiktu līdz kodolam, jālieto masīvi ieroči. Pašreizējās struktūras un normas ir pietiekamas. Bet nekad nedrīkst izmantot reaktoru kā militāru mērķi. Tas ir stingri aizliegts arī starptautiskajās tiesībās.”

Sarunas gan ar Ukrainas, gan Krievijas pusi pašlaik gan esot diplomātiski "ļoti delikātas".

Aģentūras vadītājs arī izteicās, ka šajā regulējumā nebūšot nekādas politiskas atsauces uz situāciju rūpnīcās vai kaut kas, ko varētu interpretēt kā leģitimējošu jebkuras personas klātbūtnei svešā teritorijā. Pastāv bažas, ka Maskava to varētu izmantot, lai leģitimizētu kontroli pār Ukrainas teritorijas daļām.

Tiklīdz tiks panākta šī vienošanās, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra nosūtīs savus ekspertus uz Ukrainu, lai tur atvieglotu situāciju un savāktu uzticamu, objektīvu informāciju par situāciju uz vietas. Grossi arī norādīja, ka kļūst aizvien grūtāk noskaidrot situācijas faktus, jo esot pretrunīgi stāsti par notiekošo.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.