LTV brīdina, ka sižetā redzami nepatīkami kara seku kadri.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs šonedēļ publiskojis video instrukciju – kā Krievijas karavīri var izmantot drona palīdzību, lai padotos gūstā.
Spriežot pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, ir dienas, kad frontē tiek nogalināti vairāk nekā 400 Krievijas karavīri. It īpaši daudz, ja priekšējās līnijās nonāk nepieredzējušie, kas savākti kopš 21. septembra, kad Kremlis izsludināja tā saucamo "daļējo" mobilizāciju. Pēc bojā gājušajiem var secināt – Krievijas armijai trūkst siltu drēbju. Šie, piemēram, uzvilkuši ukraiņu formas, kam piesprauduši savas Georga lentes. Ar tiem, kas atsakās doties kaujā un grib atgriezties mājās, mēdz nežēlīgi izrēķināties. Tos, kas grib padoties, var nošaut savējie. Tomēr aukstums, vāja apgāde, slikta komandieru attieksme un atziņa par šī kara bezjēdzību ir iemesli, ko min tie, kuri galu galā riskē un izšķiras par padošanos ukraiņiem.
"Komandējošie pamet. Esam karavīri no 9. pulka. Komandieri mūs pameta nošaušanai. Mēs trīs dienas ne ēduši, ne dzēruši, dzīvojām slapjos ierakumos," stāsta Krievijas karavīri.
Brīžos, kad Krievijas karavīri nonāk izvēles priekšā – būt lielgabalu gaļai, kas bagātina Ukrainas melnzemi, vai padoties gūstā, par padošanās iespējām interesējas vidēji 100 cilvēku dienā.
Atbilstoši Ukrainas sniegtajiem datiem, tie ir gan paši Krievijas karavīri, gan arī viņu tuvinieki, kas cenšas padošanos noorganizēt.
Par iespējām padoties Ukraina cenšas informēt dažādos veidos. Ir izveidots speciāls projekts – "Hoču žitj" jeb "Gribu dzīvot" "Telegram" kanāls.
Fragments no "Gribu dzīvot" "Telegram": "Jūsu tuviniekiem ir vajadzīgi dzīvi un veseli tēvi, vīri un dēli. Vajadzīgi mājās. Dzīvība nav dota tādēļ, lai izpildītu Putina režīma noziedzīgās pavēles!"
"Caur projektu "Gribu dzīvot" krievi turpina padoties. Pareizi dara. (..) Var padoties kopā ar tehniku. Un saņemt naudu," norāda Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.
Mikolajivas apgabala mērs savā "Telegram" ir ziņojis arī par atlīdzības apjomu, ja padošanās notiek kopā ar kaujas tehniku – kā šeit, ar kājnieku kaujas mašīnu (BMP). Par to var saņemt 25 000 dolāru. Par tanku visvairāk – 50 000, par citiem tehnikas veidiem attiecīgi mazākas summas.
Visiem gūstekņiem ir solītas garantijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas noteikti Ženēvas konvencijā – tai skaitā trīsreizēja ēdināšana, medicīniskā aprūpe un sazināšanās ar radiem.
"Tagad esmu gūstā dzīvs un vesels. Baro. Apģērbj. Eju dušā. Viss ir labi," saka Krievijas armijas karavīrs Anatolijs.
"Vispār ar mani viss tagad ir labi. Pret mani izturas ļoti labi," atzīst Krievijas armijas karavīrs Maksims.
"Dod gan ēst, gan dzert, ir duša, ir apģērbs. Viss ir. Var izmazgāt arī, ja vajag. Medicīnisko palīdzību arī mums sniedz," norāda Krievijas armijas karavīrs Mihails.
Turklāt labprātīga padošanās tiek noformēta kā saņemšana gūstā kaujas laikā. Un, kas vēlas atgriezties Krievijā, var pieteikties gūstekņu apmaiņā.
Tagad Ukrainas armija ir nolēmusi dronus izmantot kā mazāk bīstamu padošanās un gūstā saņemšanas veidu. Tiem, kas grib padoties, vispirms ir jāsazinās caur "Telegram" ar projektu "Gribu dzīvot" un jāsaņem koordinātes, kur jāsagaida bezpilota lidaparāts. Ierodoties tur noteiktā laikā, ir jānostājas drona redzamības zonā un jāpaceļ rokas. Par zīmi, ka kontakti uzņemti, drons signalizē, strauji mainot lidojuma augstumu un tad dodas virzienā, kurā potenciālajiem gūstekņiem jāseko līdz vietai, kur gaidīs Ukrainas karavīri.
Tikmēr Krievijā pastiprinās armijā iesaucamo tvarstīšana. Par to ziņo Krievijas cilvēktiesību aizsardzības grupa "Agora", norādot, ka Maskavā, Volgogradā un Vladivostokā policija gados jaunus cilvēkus vienkārši uz ielām aiztur un nogādā mobilizācijas punktos.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
