ĪSUMĀ:
- Turcija mērķtiecīgi atbalsta Ukrainu un Gruziju, kam pēdējos gados nācies izturēt lielu Krievijas spiedienu.
- NATO dalībvalsts Turcija veicina arī militāro sadarbību, atbalsta Ukrainas un Gruzijas tuvināšanos NATO.
- Tas izraisījis lielu Krievijas neapmierinātību, tādēļ Maskava centusies atriebties Turcijai.
- Krievija uz vairākiem mēnešiem apturēja lidojumus uz Turciju, lai vājinātu Turcijas ekonomikai svarīgo tūrisma nozari.
- Krievijas un Turcijas attiecībās konfliktu periodi mijas ar centieniem samazināt nesaskaņas.
Turcija ir Krievijas tūristu ļoti iecienīts ceļojumu mērķis; pirms Covid-19 pandēmijas to apmeklēja ap septiņi miljoni atpūtnieku no Krievijas. Taču šķēršļus krievu tūristu ceļojumiem uz Turciju likusi ne tikai pandēmija, bet arī Krievijas valdība, kas šogad uz vairākiem mēnešiem apturēja Krievijas pasažieru lidmašīnu lidojumus uz Turciju. Aizliegums tika atcelts tikai 22. jūnijā.
Aprīlī lēmums aizliegt lidojumus uz Turciju tika pamatots ar centieniem samazināt Covid-19 ievazāšanu Krievijā, bet zīmīgi, ka tas tika pieņemts pāris dienas pēc tam, kad Turcija pauda atbalstu Ukrainai.
Stambulā bija ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pauda skaidru atbalstu Ukrainai, pie kuras robežām tobrīd bija savilkts Krievijas karaspēks.
“Turcija stingri atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti. Mēs atkārtoti esam uzsvēruši savu lēmumu neatzīt Krimas okupāciju,” pavēstīja Erdogans. Viņš arī pauda atbalstu Ukrainas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.
Kremlis izrāda nepatiku pret Turcijas īstenoto politiku
Turcijas un Krievijas attiecības izsenis bijušas balstītas uz savstarpēju neuzticēšanos un konfliktējošiem periodiem, kas mijās ar relatīvu sadarbību. Kā draudzīgi ienaidnieki abas valstis balansējušas šīs attiecības: gan satuvināšanās periodus, gan arī kritumus, piemēram, pēc Krievijas iznīcinātāja notriekšanas Turcijas teritorijā 2015. gadā.
Arī pašlaik Turcija un Krievija satiekas pretējās militāro sadursmju pusēs tādās konfliktu zonās kā Sīrija, Lībija, Kalnu Karabaha, un interešu zonās, kas stiepjas līdz pat Āfrikas raga valstīm.
Turcija ir viena no tām NATO dalībvalstīm, kas neatlaidīgi atbalsta Ukrainas un Gruzijas pievienošanos transatlantiskajai aliansei. Turcija arī konsekventi turpina uzsvērt Ukrainas un Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību: gan attiecībā uz Krimu un Donbasu, gan attiecībā uz Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem.
Taču tieši pēdējos mēnešos Turcijas aktīvā ārpolitika un augošā aizsardzības industrija veicinājusi Krieviju raidīt nepārprotamus draudu signālus, akcentējot nepatiku pret Turcijas politiku Melnajā jūrā un attiecībām ar Ukrainu.
Turcija atbalsta Krimas tatārus
Kā norāda Ekonomikas un ārpolitikas pētījumu centra (EDAM) pētnieks Oguls Tuns (Ogul Tuna), stingrais tonis, ar kādu Krievijas Ārlietu ministrija brīdināja Turciju, nav pieredzēts kopš 2015. gada krīzes.
Šo stingro toni savienojumā ar simboliski atceltiem lidojumiem, kas smagi iespaido Turcijas tūrisma nozari, bija iespējams vērot vairākos gadījumos. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs maijā intervijā laikrakstam “Argumenty i Fakti” rekomendēja Turcijas kolēģiem “pārtraukt militārā noskaņojuma veicināšanu Kijevā”.
Tas sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāres komentāram saistībā ar Turcijas atbalstu Krimas tatāriem, kurā viņa minēja, ka atbalsta retorikas turpināšanās gadījumā Krievijai būs jāpievēršas arī līdzīgiem Turcijas iekšpolitikas jautājumiem. “Mēs negribētu to darīt, tāpēc es ceru, ka Turcijas Ārlietu ministrija mūs šodien uzklausīs”, izteicās preses sekretāre Marija Zaharova.
Vienlaicīgi Karaliskā apvienoto pakalpojumu institūta (RUSI) asociētā pētniece Natija Seskūrija (Natia Seskuria) norāda, ka arī Gruzijā novērojusi Kremļa organizēto dezinformācijas kampaņas pieaugumu, kas ir vērsts tieši pret Turciju.
Turcija un Ukraina stratēģisko sadarbības līgumu parakstīja jau 2011. gadā, taču, kā domnīcas “Atlantic Council” organizētajā sarunā uzsvēra Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomniece Jevgēņija Gābere, sadarbība drošības jautājumos jo īpaši pastiprinājusies kopš 2014. gada.
Melnā jūra nedrīkst kļūt par "Krievijas ezeru"
Vēsturiski un mūsdienu drošības interešu vadītas Turcija un Ukraina ir dabiskas sabiedrotās. Krimas aneksija un Krievijas nostiprināšanās Melnajā jūrā ir izaicinājums arī Turcijai, kas pirms tam ieņēma dominējošo lomu šajā reģionā.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans skaidri signalizējis par nepieciešamību stiprināt arī NATO klātbūtni Melnās jūras reģionā, lai novērstu Melnās jūras kļūšanu par “Krievijas ezeru”, kā viņš par šo jautājumu izteicās 2016. gadā.
Abas valstis saista arī Krimas tatāru liktenis, kas Turcijas sabiedriskajā domā vēl arvien tiek pieminēts, atceroties Osmaņu impērijas pārvaldi un pussalas zaudēšanu 18. gadsimtā. Arī Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa pirmais priekšsēdētājs Mustafa Džemilevs ir biežs viesis Turcijā. Organizācija ir pasludināta par pretlikumīgu Krievijas anektētajā Krimas pussalā, bet par spīti tam tās sadarbība ar Turciju ir nenoliedzama.
“Ankara apliecina sevi kā vietējo iedzīvotāju un viņu tiesību aizstāvi,” norāda pētnieks Oguls Tuns, kurš prognozē, ka Ankaras politika pret Krimas tatāriem diez vai varētu būtiski mainīties tuvākajā laikā.
Sarunā ar LSM.lv EDAM pētnieks min, ka Krimas tatāru jautājums Turcijas un Krievijas attiecībās iegūst svarīgāku lomu brīžos, kad starp Ankaru un Maskavu pastāv arī cita veida saasinājumi.
Latvija interesējas par Turcijas bezpilota lidaparātiem
Krievijas lidmašīnu lidojumi uz Turciju tika pārtraukti īsi pēc Ukrainas prezidenta Zelenska vizītes Ankarā šī gada aprīlī, laikā, kad Ukrainas robežas tuvumā bija novērojama Krievijas karaspēka koncentrācija ar vismaz 150 000 militāro vienību. Vizītes laikā centrālie bija jautājumi, kas skar ne tikai Turcijas atbalstu Krimas platformai, bet arī abu valstu augošo militāro sadarbību.
2019. gadā Ukraina iegādājās sešus Turcijas “Baykar” ražotos “Bayraktar TB2” militārā pielietojuma bezpilota lidaparātus. Tā apspriež iespēju iegādāties vēl citus. Šie bezpilota lidaparāti sevi parādījuši konfliktu zonās un plaši tika pielietoti ne tikai Kalnu Karabahas konfliktā, bet arī, piemēram, Lībijā.
24 lidaparātus maijā iegādājās Polija, un arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesenās vizītes laikā Turcijā apmeklēja “Baykar” rūpnīcu.
Thank you for wonderful reception! Turkish industry, research and development have highest World standarts, and being allies in NATO we value it very high. I wish you all of success!🇱🇻🇹🇷
— Artis Pabriks (@Pabriks) June 7, 2021
Turcija militārajā sadarbībā ar Ukrainu jau ir uzņēmusi kursu ar interesi veidot kopīgu ražošanu. Erdogana un Zelenska tikšanās laikā abi varētu būt apsprieduši arī iespēju Turcijas kompānijai iegādāties daļas Ukrainas dzinēju ražojošajā kompānijā “Motor Sich”. Viens no lielākajiem dzinēju ražotājiem pasaulē jau bija Turcijas “Baykar” partneru sarakstā.
Oguls Tuns norāda, ka šāds solis vēl vairāk sadusmotu Krieviju, kas ir arī Turcijas militārās industrijas konkurente. “Turku bezpilota lidaparātu iegāde ir viens, taču kopīga ražošana var radīt papildu problēmas. […] Lēmums par šādu Turcijas un Ukrainas militāro sadarbību lielā mērā būs atkarīgs no Vašingtonas un Briseles atbalsta,” spriež EDAM pētnieks.
Turcija atbalsta Gruziju ceļā uz NATO
Gruzija papildus Eiropas Savienības un NATO integrācijas ambīcijām, kas ir nostiprinātas arī valsts konstitūcijā, uzsver savu pozīciju Melnās jūras reģiona drošībā. Valsts turpina attīstīt stipras attiecības – gan ekonomiski, gan diplomātiski – ar Turciju, tās lielāko tirdzniecības partneri.
Pēdējā tikšanās reizē ar Gruzijas premjerministru Irakliju Garibašvili, kas notika jūnija sākumā, Turcijas prezidents Erdogans atkārtoti norādīja uz Turcijas stingro atbalstu Gruzijas suverenitātei, kā arī Abhāzijas un tā sauktās Dienvidosetijas okupēto teritoriju neatzīšanas politiku.
Jau vairākus gadus abas valstis sadarbojas arī militārajos jautājumos. Lai integrētu Gruzijas bruņotos spēkus ar NATO standartiem, valsts turpina veikt militāras reformas. Šajos procesos nozīmīgs ir bijis Ankaras militārais un tehniskais atbalsts.
Arī šogad abas valstis parakstījušas jaunu nolīgumu par padziļinātu sadarbību militāro finanšu jautājumos, kura ietvaros Turcija piešķīra Gruzijai militāro aprīkojumu.
Šie soļi nav palikuši nepamanīti no Krievijas puses, kas jau vairākus gadus izvērš Gruzijā dezinformācijas kampaņu ar mērķi stiprināt savas pozīcijas un panākt Gruzijas atgriešanos Maskavas ietekmes zonā.
RUSI asociētā pētniece Natija Seskūrija sarunā ar LSM.lv noradīja, ka Maskavu uztrauc spēcīgās saiknes starp Ankaru un Tbilisi, kā arī Turcijas plaukstošās stratēģiski-militārās attiecības ar Ukrainu. Uz to Gruzijā skaidri norāda Kremļa izvērstā dezinformācijas kampaņa, kas vērsta arī pret Turciju, kura tiek attēlota kā okupants un agresīvs dalībnieks Gruzijā.
Dezinformācijas kampaņa Gruzijā
“Naidīgs noskaņojums pret Kremli [Gruzijā] ir diezgan izplatīts, tāpēc Maskavas stratēģija ir novērst uzmanību no [viņu] pašreizējās agresijas, […] izplatot dezinformāciju attiecībā uz Turcijas nodomiem pret Gruziju,” uzskata Seskūrija.
Par kādu dezinformācijas gadījumu jūnija sākumā ziņoja arī Gruzijas Mediju attīstības fonda izveidotā platforma “Mītu detektors”. Tās publikācija kā safabricētu atmaskoja kādā Gruzijas “Facebook” grupā augšuplādētu fotogrāfiju. Fotogrāfijā it kā bija citēta Turcijas vēstniece Gruzijā, sakot, ka “vai nu tiks uzbūvēts Namākijas HES … vai mēs izbeigsim Gruzijas nāciju”.
Vēlāk “Facebook” tika izplatīti arī citi plaši pārpublicēti citāti, kurus it kā teikušas vairākas Turcijas amatpersonas, tajā skaitā arī prezidents Erdogans. “Mītu detektors” gan atklājis, ka šādi izteikumi nav bijuši, un Namākijas HES jautājums nav ticis apspriests arī tikšanās laikā starp Erdoganu un Garibašvili.
Turcijas skandalozais Krievijā ražoto pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “S-400” iepirkums radījis bažas gan dažu pētnieku, gan NATO sabiedroto lokā; tas ticis uztverts kā iespējamās Turcijas prokrieviskas politikas sākums. Taču pētniece Seskūrija noliedz, ka Turcijas pozīcija attiecībā pret Gruziju būtu mainījusies.
NATO ir vajadzīga jauna Melnās jūras stratēģija
Šogad trīspusējās Turcijas–Rumānijas–Polijas sarunās tika iesaistītas arī Ukraina un Gruzija. Kaut arī sarunas starp šīm trijām NATO dalībvalstīm notiek ik gadu, šogad piedalīties aicinātas tika arī valstis, kas turpina iesākto NATO integrācijas kursu. Sarunās panākta vienošanās par atbalstu Ukrainai un Gruzijai, tajā skaitā projektiem, kas stiprinātu gruzīnu aizsardzības spējas.
Pētniece Natija Seskūrija sarunas uztver kā pozitīvu notikumu visu šo valstu sadarbībā, viņa min, šāds aicinājums nozīmē – partneri un sabiedrotie atzīst Ukrainas un Gruzijas svarīgo lomu reģionālajā stabilitātē.
Nozīmīgi, ka šīs sarunas, kā arī Ukrainas prezidenta un Gruzijas premjerministra tikšanās ar Turcijas prezidentu notika īsi pirms NATO samita jūnijā. Aliansei ir nepieciešama svaiga Melnās jūras stratēģija, kurā jāuzsver Turcijas loma kā galvenajam šī reģiona NATO spēlētājam.
Vienots alianses atbalsts ļautu Turcijai attīstīt spēcīgāku pozīciju, balansējot tās attiecības ar Krieviju par spīti spiedienam, ko Krievija izvērš, lai iedragātu Turcijas atbalstu Ukrainai un Gruzijai.
