Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Balvu novadā nemierā ar darbavietu trūkumu, kā arī ielu un tiltu stāvokli

Ž. Borels: pie Ukrainas ir 150 000 Krievijas karavīru

Borels: Krievija pie Ukrainas robežas un Krimā koncentrējusi vairāk nekā 150 000 militāro vienību

Krievija pie Ukrainas robežas un Krimā koncentrējusi vairāk nekā 150 000 militāro vienību, kas ir lielākais militāro vienību skaits pie Ukrainas robežām, kādu Maskava jebkad tur izvietojusi. Tā pirmdien pēc Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru videokonferences sacīja ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

“Krievijas militāro vienību koncentrēšana pie Ukrainas robežām ir ļoti satraucoša. Tur atrodas vairāk nekā 150 000 Krievijas militāro vienību, kuras atrodas pie robežām un Krimā. Tālākas eskalācijas risks ir acīmredzams,” secina Borels.

“Mums jālūdz Ukraina ievērot savaldību, un mēs mudinām Krieviju samazināt spriedzi. Visu ministru vēstījums ir skaidrs – spēcīgs atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.”

Polija organizē valstu grupu, kas vēlas noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, taču noprotams, ka vairākās valstīs, tostarp Vācijā un Itālijā, valdošā attieksme ir nogaidīt un redzēt, kas īsti notiks.

Kijevā pirmdien notika Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas valsts un valdību vadītāju padomnieku sarunas. Tikmēr britu laikraksts „The Sunday Times” vēsta, ka Lielbritānija plāno maijā nosūtīt divus karakuģus uz Melno jūru solidaritātes izrādīšanai ar Ukrainu un NATO sabiedrotajiem.

Eiropas Savienības ārlietu ministru videokonferencē, kuras laikā notika sazināšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

ES ārlietu ministri atzina, ka drošības situācija pēdējos mēnešos ir pasliktinājusies. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija nemainīgi iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Viņš nosodīja pieaugošās militārās aktivitātes, ko īsteno Krievijas, kā arī Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” bruņotie formējumi.

Rinkēvičs norādīja, ka Krievijai jāpārtrauc situācijas eskalācija. Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem, uzsverot, ka Latvija ir gatava sniegt atbalstu Ukrainai tās reformu ieviešanā, kā arī cīņā pret dezinformāciju.

ES ārlietu ministru apspriedē tika pārrunāti arī citi jautājumi, piemēram, situācija Gruzijā, Mjanmā, Mozambikā un Etiopijā. Ministri pauda bažas par ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija veselības stāvokļa pasliktināšanos un pieprasīja Krievijai nodrošināt viņam atbilstošu medicīnisko aprūpi, kā arī izteica atbalstu Čehijai sakarā ar lēmumu izraidīt 18 Krievijas diplomātus.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt