Sadaļas Sadaļas

Baltijas valstu ārlietu ministri vizītē Kijevā apliecina solidaritāti ar Ukrainu

Baltijas valstis ir nobažījušās par Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes būtisku palielināšanos pie Ukrainas–Krievijas robežas un Krimas pussalā, uzturoties kopīgajā darba vizītē Kijevā ceturtdien uzsvēra trīs Baltijas valstu ārlietu ministri.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministri bija vienisprātis, ka šāda Krievijas rīcība būtiski pastiprina drošības draudus reģionā un potenciāli var izraisīt Krievijas–Ukrainas konflikta turpmāku eskalāciju.

Baltijas atbalsts Ukrainas vienotībai

Baltijas valstu ārlietu ministru darba vizīte Kijevā tika organizēta, lai apliecinātu solidaritāti ar Ukrainu, kā arī paustu atbalstu tās suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās.

Uzturoties Kijevā, Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar savu Ukrainas kolēģi ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Tāpat Baltijas valstu amatpersonām plānotas tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigaļu, Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, vicepremjeri Eiropas integrācijas jautājumos Olhu Stefanišinu un aizsardzības ministru Andriju Taranu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tikšanās laikā ar Ukrainas amatpersonām pauda viedokli, ka Krievijas agresīvā retorika, propagandas un dezinformācijas aktivitātes ir nepieņemamas un satraucošas.

Par eskalāciju atbildīga Krievija

Latvija diskusijās ar saviem Eiropas kolēģiem un NATO sabiedrotajiem turpinās norādīt uz nepieciešamību sūtīt Krievijai stingrus vēstījumus, brīdinot par nopietnām sekām iespējamās militārās agresijas gadījumā pret Ukrainu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Ukrainas līdzšinējā nosvērta reakcija uz Krievijas provokācijām un aktīvā rīcība, informējot par Krievijas destruktīvajām aktivitātēm reģionā, apliecina starptautiskajai sabiedrībai, ka par situācijas eskalāciju ir atbildīga tieši Krievija.

“Uzskatām, ka jāturpina sekot Krievijas darbībām, nodrošinot stingru atbildes reakciju no Ukrainas partneru puses,” norādīja Rinkēvičs.

Jārūpējas par korupcijas novēršanu

Latvijas ārlietu ministrs arī atkārtoti pauda atbalstu Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai Ukrainai.

 Tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, Rinkēvičs arī apliecināja atbalstu Eiropas Savienības neatzīšanas politikai saistībā ar Krimas nelikumīgo aneksiju. Ministrs atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izteica atbalstu Ukrainas iniciētai Krimas platformas iniciatīvai, kas ir svarīgs instruments Krimas aneksijas neatzīšanas kontekstā.

Saistībā ar Ukrainas Eiropas integrācijas centieniem Latvijas ārlietu ministrs pozitīvi novērtēja Ukrainas līdzšinējo stingro apņemšanos turpināt reformu īstenošanas kursu, uzrādot vērā ņemamo progresa vairākas jomās.

“Vienlaikus nepieciešams nodrošināt sistemātisku pieeju reformu ieviešanai, īpaši attiecībā uz tieslietu reformu un korupcijas novēršanu,” minēja Rinkēvičs.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt