Atsaucoties uz ģeopolitisko risku izpētes firmas "SecDev" veikto analīzi, laikraksts informē, ka Krievija kopš iebrukuma Ukrainā sagrābusi teritoriju, kurā atrodas 63% ogļu krājumu, 20% dabasgāzes atradņu, 11% naftas atradņu, 42% metālu un 33% svarīgu derīgo izrakteņu, tostarp litija, atradņu. Turklāt Krievijai ir pieejamas kaļķakmens, titāna rūdas, urāna, zelta, cirkonija rūdas un stroncija atradnes.
Krievijas mērķis ir vājināt Ukrainas ekonomiku
"Sliktākais scenārijs Ukrainai būtu, ja mēs zaudētu savu zemi, vairs nevarētu uzturēt spēcīgu, uz izejvielām balstītu ekonomiku un vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm kā nācija, kas nav spējīga saglabāt savu industriālo ekonomiku. Tieši to vēlas Krievija, vājināt mūs," sarunā ar "The Washington Post" apgalvo Kijivas ekonomists Staņislavs Zinčenko.
Analītiķi uzskata, ka investīcijas Ukrainas ekonomikā būs iespējamas tikai pēc karadarbības beigām, jo ilgstošs konflikts, kāds Ukrainā bijis kopš 2014. gada, atturētu investorus riskēt ar savu naudu.
"Ukraina ne tikai būtu zaudējusi lielu daļu savas teritorijas un resursu, bet arī nemitīgi dzīvotu jauna Krievijas uzbrukuma draudu ēnā. Šādos apstākļos neviens privāts uzņēmums neveiktu investīcijas pārējā Ukrainas teritorijā, ja tas kļūs par iesaldēto konfliktu," spriež analītiķis Jakobs Kirkegords.
Arestovičs: Krievijas uzbrukums bija plānots ātrāk
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs tikmēr izteicies, ka jau pērn oktobra beigās zinājis, ka Krievija sarīkos pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pirmais Krievijas gatavības termiņš bija 26. decembris. Bet pietrūcis laika krievu nolaidības dēļ, teica Arestovičs.
Kā nākamie datumi tikuši noteikti 12. janvāris un arī 16. februāris, bet Arestovičs minēja, ka neuzbrukšana tolaik saistīta ar Ķīnas iebildumiem, jo tas sakrita ar Pekinas ziemas olimpiādes laiku.
Pēdējais iebrukuma datums esot bijis paredzēts 22. februārī [odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis vēl decembrī no Valsts domes tribīnes to nosauca kā gaidāmā uzbrukuma datumu], taču, ņemot vērā, ka 23. februārī Krievijā tiek svinēta Tēvijas aizstāvju diena, iebrukums notika nākamajā dienā.
Satelītattēli apstiprina Krievijas kara lidmašīnu iznīcināšanu
Tikmēr ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi vēsta, ka Krievijas amatpersonas joprojām ir neizpratnē par 9. augustā notikušo uzbrukumu aviobāzei Krimā.
Jauni satelītattēli apstiprinājuši Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas, kas ir pretrunā Krievijas apgalvojumiem, ka sprādzieni nav nodarījuši bojājumus nevienai lidmašīnai un nav notikuši uzbrukuma rezultātā. Neviens joprojām nav uzņēmies vainu uzbrukumā.
Baltkrievijā šonakt Zjabrovkas lidlaukā bija dzirdamas sprādzienu skaņas un redzami zibšņi. Militārais objekts atrodas Gomeļas reģionā. Pēc Baltkrievijas Aizsardzības ministrija teiktā, pie vainas esot kādas tehnikas aizdegšanās.
ANO spriedīs par situāciju Zaporižjas AES
ANO Drošības padome ceturtdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu krīzi Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), kuru kopš marta sākuma kontrolē Krievijas karaspēks. Ukraina un Krievija pēdējās dienās apsūdz viena otru šīs atomelektrostacijas apšaudīšanā.
ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme notiks pēc Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts Krievijas pieprasījuma un tā sāksies ap pulksten 22 pēc Latvijas laika.
ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka tās ģenerāldirektors Rafaels Grosi informēs Drošības padomes sanāksmi "par kodoldrošību un drošības situāciju" Zaporižjas stacijā, kā arī par saviem "centieniem iespējami drīz vienoties un aizvest IAEA ekspertu misiju uz šo objektu". Grosi nosauca situāciju Zaporižjas kompleksā par "ļoti nopietnu".
Pagājušajā nedēļā Zaporižjas atomelektrostacija tika spēcīgi apšaudīta, bojājot vairākas AES struktūras. Uzbrukumu dēļ nācās slēgt reaktoru, tomēr kritiskā infrastruktūra, kā tiek uzskatīts, nav bojāta.
Zelenskis: Rietumu palīdzība virza Eiropu tuvāk mieram
Savukārt Kopenhāgenā ceturtdien norisināsies Ukrainas, Lielbritānijas un Dānijas rīkota konference par sabiedroto iespējām sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Konferences mērķis ir sekmēt sadarbību starp Ukrainu un virkni sabiedrotajām valstīm, īpaši Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīm, lai nodrošinātu militāro un finansiālo palīdzību, kā arī īstenotu nepieciešamo apmācību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka šāda palīdzība virza Eiropu un Ukrainu tuvāk mieram un stabilitātei.
"Tiks apspriests turpmākais atbalsts mūsu valstij šajā karā, ieskaitot ieročus. Esmu pateicīgs visiem mūsu partneriem, kuri saprot, ka tikai nodrošinot Krievijas sakāvi kaujas laukā, tikai ar Krievijas zaudējumiem – militāriem, politiskiem, ekonomiskiem – var tuvināt drošības atgriešanos Ukrainai un visai Eiropai.
Jo vairāk ieroču, jo lielāku militāri tehnisko un finansiālo atbalstu saņem Ukraina, jo ātrāk mūsu tauta un visi eiropieši atkal varēs piedzīvot mieru un stabilitāti."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.