Krievijā par «ārvalstu aģentu» varēs atzīt jebkuru cilvēku

Krievijā spēkā stājies pretrunīgi vērtēts likums, saskaņā ar kuru Krievijā par "ārvalstu aģentu" varēs atzīt arī jebkuru cilvēku. Gaidāms, ka tas galvenokārt attieksies uz žurnālistiem. Cilvēktiesību organizācijas un kritiķi brīdina, ka likums ierobežos mediju brīvību un paredzēts opozīcijas apklusināšanai. Bet tā autori paziņojuši, ka tādā veidā vēlas "pilnveidot" jau spēkā esošos tiesību aktus par "ārvalstu aģentu" statusu nevalstiskajām organizācijām un medijiem.

Krievijā par «ārvalstu aģentu» varēs atzīt jebkuru cilvēkuGints Amoliņš

    Krievijā jau kādu laiku ir spēkā likumi, kas varasiestādēm ļauj nevalstiskās organizācijas un medijus atzīt par "ārvalstu aģentiem". Tagad šajā sarakstā varasiestādes var iekļaut arī fiziskas personas. Jaunais likums stājās spēkā vakar (pirmdien, 2. decembrī) kad to parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš to bija jau bija atbalstījušas abas Krievijas parlamenta palātas.

    Tagad par "ārvalstu aģentiem" var tikt atzītas personas, kuras izplata "ārvalstu aģentu" sarakstā iekļautu mediju saturu vai piedalās satura radīšanā, kā arī saņem finansējumu no ārvalstīm. Likums attiecas gan uz Krievijas pilsoņiem, gan ārvalstniekiem. Ja persona tiks atzīta par "ārvalstu aģentu", tai jāreģistrējas kā juridiskai personai Krievijā, lai ar personu varētu komunicēt Tieslietu ministrija.

    Likums ir pretrunīgi vērtēts. Pirms dažām dienām vairāki desmiti tiesību aizstāvju, kultūras un zinātnes darbinieku atklātā vēstulē aicināja Putinu jauno likumu par fiziskajām personām – "ārvalstu aģentiem" neparakstīt. Viņi to kritizēja kā "juridiski absurdu un acīmredzami pret-konstitucionālu".

    Bažas par jauno "ārvalstu aģentu" likumu paudušas arī vairākas cilvēktiesību organizācijas, tostarp "Amnesty International" un "Reportieri bez robežām". Kopīgā paziņojumā tās teica, ka likums var tikt vērsts ne tikai pret žurnālistiem, bet arī blogeriem un vienkārši interneta lietotājiem, kas saņēmuši stipendijas, finansējumu vai ienākumus no kāda medija. Šis likums ir "vēl viens solis, lai ierobežotu brīvus un neatkarīgus medijus" un "spēcīgs instruments opozīcijas balsu apklusināšanai", paziņoja starptautiskās organizācijas.

    Jaunā likuma autori savukārt teikuši, ka tā mērķis ir "pilnveidot" jau spēkā esošos tiesību aktus par "ārvalstu aģentu" statusu attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Maskava norādījusi, ka šos likumus uzskata par instrumentiem, kas dod iespēju atbildēt rietumvalstīm, ja tur Krievijas žurnālisti tiek atzīti par ārvalstu aģentiem. Krievija ieviesa "ārvalstu aģentu" likumu attiecībā uz mediju organizācijām pēc tam, kad Kremļa finansētais telekanāls RT tika atzīts par "ārvalstu aģentu" Savienotajās Valstīs.

    Pašā Krievijā "ārvalstu aģentu" sarakstā iekļauts opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vadītais "Prekorupcijas fonds", kas savā darbībā izgaismojis vērienīgas koruptīvas shēmas Krievijā. Tāpat par "ārvalstu aģentiem" atzīti ASV finansētie mediji "Amerikas balss" un "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti