Maskavā VTB bankas klienti uz galvenā biroja priekštelpu nes kāpostu galvas. Katra simbolizē hipotekārus kredītus dolāros, ko tūkstošiem bankas klientu nevar atmaksāt. Daudzi aizdevumus ārzemju valūtā ir ņēmuši 2007 gadā, kad par vienu dolāru bija jāmaksā 25 rubļi, šodien šī summa ir trīskāršojusies.
“2007.gadā es aizņēmos sešus ar pusi miljonus rubļu, uz šo brīdī izmaksāju bankai jau 8 miljonus, un vēl man palika atmaksai 14 miljoni,” stāstīja kredītņēmēja Irina Visocka.
Aizņēmēji mēģina tikt pie bankas vadības un iesniegt dokumentus parādu pārskatīšanai. Taču apsargiem acīmredzami ir dota pavēle – nevienu iekšā neielaist. Parādnieki vēlas pārrēķināt aizdevumu pēc vecā kursa.
Banka parādniekiem pagaidām piedāvā tikai atteikties no dzīvokļa vai atlikt maksājumu uz gadu.
“Vai jūs zināt, kā tas ir – par kredītu maksāt 80-90 procentus no algas? Mums bieži pārtikai palika ap 60 eiro mēnesī. Bet tik un tā maksāju to kredītu, kamēr varēju. Un tagad pēc tā visa palikt uz ielas?” sašutumu pauda Visocka.
VTB preses sekretārs Vitālijs Suhiņins tikmēr stāsta, ka “kredītu restrukturizāciju pēc izdevīgākā kursa banka nekad nepiedāvās”.
“Turklāt, kad aizņēmēji izšķīrās par labu hipotekārajam kredītam ārzemju valūtā, viņus brīdināja un viņiem bija jāsaprot papildus riskus,” Suhiņins.
“Turklāt vēl pirms 2008.gada mēs piedāvājam mūsu klientiem pāriet uz kredītiem rubļos,” sacīja Suhiņins.
Kredītņēmēja Irina Vostrikova stāstīja, ka “pirms 8 gadiem man teica – aizdevumu dolāros izskatīs nedēļas laikā, bet rubļos – mēneša laikā”.
“Es viņiem teicu – bet kas mainās? Es esmu tā pati, dzīvoklis – tas pats. Viņiem vienkārši vajadzēja iesmērēt tos kredītus ārzemju valūtā,” saka Vostrikova.
Kredītņēmēja Olga Sičova savukārt klāstīja, ka “mēs toreiz nevarējām iedomāties, ka kurss kritīs tik zemu, ka rubli vienkārši palaidīs brīvā lidojumā”.
“Ja mūsu valdnieki, mūsu centrālā banka nezin, kas būs ar kursu rīt, kā mēs, parastā strādājošā tauta, kaut ko varējām zināt? Mēs noticējām, jo mums toreiz teica, ka rublis būs stabils,” klāstīja Šicova.
“Es gribu, lai mums būtu tādas pašas tiesības kā Krimas iedzīvotājiem, jo viņiem mūsu valdība pārrēķināja hipotekārus kredītus pēc divreiz izdevīgāka kursa. Mēs ne ar ko neesam sliktāki kā viņi,” pauda kredītņēmējs Sergejs Bogdanovs.
Pašu aizdevēju organizācijas dati liecina, ka kopumā Krievijā ap 100 tūkstošiem cilvēku ir tā sauktie “valūtas kredītņēmēji”. Taču ne valsts, ne komercbankas, ne Krievijas centrālā banka nav gatavi meklēt vienotu risinājumu.
Krievijas komercbanku asociācijas prezidents Garegins Tosuņans klāstīja, ka tas vienkārši nav iespējams.
“Katram aizņēmējam ir sava situācija, atšķirīgi ienākumi. Katram ir līgums ar banku un līgums ir jāpilda. Un tiesas valūtas kursa kritumu neuzskata par “force majeure” situāciju, kad līguma nosacījumus var nepildīt,” sacīja Tosuņans.
Laikraksta “Kommersant” ekonomiskais apskatnieks Dmitrijs Butrins skaidroja – Krievijas centrālā banka ir līdzatbildīga, jo tās pienākums ir nodrošināt rubļa stabilitāti.
“Centrālai bankai vajadzētu tikai pāris diennakšu, lai situāciju atrisinātu. Vienkārši pavēlēt komercbankām pārrēķināt šos kredītus. Tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus dolāru gadā turpmākajos 10 gados. Bet viņi to nevēlas, jo tas nozīmē, ka neliela grupa, apbruņota ar plakātiem un skaļiem saukļiem var piespiest centrālo banku kaut-ko darīt. Tā būtu precedenta radīšana,” stāstīja Butrins.
Aizņēmēju lielā aktivitāte ir piesaistījusi arī politologu uzmanību - šādi sociālie protesti Krievijas sabiedrībai nav raksturīgi.
Politologs Dmitrijs Oreškins norāda, ka “cilvēki sāk apzināties, ka, ja pat tu nenodarbojies ar politiku, politika vienā brīdī nodarbosies ar tevi”.
“Tagad cilvēki zaudē naudu un viņi saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Varbūt masu protestus mēs te nesagaidīsim, bet kognitīvās disonanses grauds ir iesēts – it kā Krievija paceļas, bet dzīvojam arvien sliktāk. Dīvaini,” sacīja Oreškins.
