Viņš atzina, ka Krievija patlaban attīsta savas militārās spējas, jo to veicinot situācija Eiropā. Par to Kosačevs īsā sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Inu Strazdiņu.
Ina Strazdiņa: Baltijas valstīs mēs dzirdam, redzam un lasām informāciju, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Baltija ir nākamais mērķis aiz Ukrainas. Ko par to varat teikt?
Konstantīns Kosačevs: Pirmais un galvenais, es nevienam neieteiktu ticēt baumām. Nekādu tā saucamo plānu par agresiju Baltijā - uzbrukt, sagrābt šīs valstis, ar militāru spēku aizstāvēt krievvalodīgos iedzīvotājus - Krievijai nav. Lai attiecības starp Krieviju un Baltiju uzlabotos, ir jāīsteno pietiekami vienkāršas lietas – ir jāsāk ievērot krievvalodīgo tiesības, īpaši Latvijā un Igaunijā, jo pēc mūsu ieskatiem daudzos gadījumos šīs tiesības tiek ievērotas nepietiekami.
Tas, vai šīs attiecības starp Krieviju un Baltijas valstīm normalizēsies, patiesībā nav atkarīgs no Krievijas. Mēs tam esam gatavi. Mums pilnīgi absolūti nav nekādas apetītes un nav nekādu plānu par tālāku ekspansiju Baltijas jūras virzienā. Ja Baltijas valstu valdības turpinās provocēt Krieviju, tajā skaitā diskriminējot krievvalodīgos iedzīvotājus, attiecības saglabāsies sliktas. Ne tā, lai sāktos karš, bet tās gluži vienkārši būs sliktas. Baltijas valstis kopā ar Poliju, Lielbritāniju, Zviedriju un vēl dažām citām valstīm Eiropas Savienībā un NATO uzvedas kā tādas, kas vēlas vēl papildu šķēršļus un problēmas šo organizāciju attiecībās ar Krieviju. Manā skatījumā tā ir absolūti netālredzīga un nekonstruktīva rīcība. Vēlreiz atkārtošu – šo politiku nenosaka un neizstrādā Krievija. Tomēr, lai arī kāda būs Baltijas politika, slikti vai labi - dzīvosim.
Bet kādēļ pie Baltijas robežām ir tik daudz Krievijas kara lidmašīnu?
Nu ziniet, pie mūsu robežām lidmašīnu ir daudz vairāk, un te es domāju NATO lidmašīnas. Tas, ka Krievija pēdējos gados vispār nenodarbojās ar militārajām mācībām, bija tādēļ, ka mums nepietika naudas. Pagāja ne tikai gadi, bet desmitgades, kad daudziem pilotiem nebija praktiskās pieredzes, gluži kā jūrniekiem un sauszemes spēkiem. Tagad Krievijas armija attīstās uz pavisam cita finansiālā pamata, un mēs paaugstinām mūsu militāro spēku spējas, kad mūsu Eiropas partneri mums nepiedāvā nekādu citu alternatīvu. Neeksistē nekādi kopīgi projekti, kas veidotu vienotu, nedalītu Eiropas drošības sistēmu. Ir tikai NATO valstu drošības un aizsardzības sistēma, un tad ir pārējās, kam kaut kā ar to ir jātiek galā. Nu un tad arī mēs tiekam galā, kā varam. Vēlreiz atkārtoju, ka tas, ka NATO eksistē kā vienīgā Eiropas aizsardzības struktūra, Eiropas drošību pilnīgi noteikti nestiprina.
